Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Mūžamājas un samazgas

JĀNIS BUHOLCS
11:35
25.01.2017
16

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir apņēmies izvērtēt, kā eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga ir tikusi pie atdusas vietas Meža kapos. Publiskie pārspriedumi par kapiem parāda ne tikai neveiklību, kā tiek kārtots šāds jautājums, bet arī šādas tādas problēmas ar pašcieņu.

Likums eksprezidentiem paredz virkni labumu – pensiju, dzīvokli, automašīnu un sekretāru ieskaitot. Tāpat likumā ir teikts, ka valsts sedz apbedīšanas un kapa uzturēšanas izmaksas. Taču tas, kā jautājums par prezidentu mūžamājām ir kārtojams, skaidri pateikts nav.

Atminoties, cik mokoši ilga bija dzīvokļa meklēšana eksprezidentam Valdim Zatleram, negribētos piedzīvot ko līdzīgu ar kapavietu. Būtu grūti iedomāties vēl skarbāku veidu, kā valsts varētu pazemot pirmām kārtām jau pati sevi, vēl labu brīdi pēc valsts vadītāja nāves neveiksmīgi meklējot tam atdusas vietu. Ir vairāk nekā skaidrs, ka šis jautājums valstij ir jārisina – tai skaitā jāvienojas, kā un kur tiek piešķirtas kapavietas. Kamēr tas tā nav noticis, V. Vīķe-Freiberga ir rīkojusies pēc savas iniciatīvas. Ar Valsts prezidenta kancelejas atbalstu atradusi dzirdīgas ausis attiecīgajās Rīgas domes institūcijās, viņa sagādājusi atdusas vietu Meža kapos.

Iemesls, kāpēc šis jautājums vispār nokļuvis sabiedrības dienaskārtībā, ir saistīts ar veidu, kā jautājums kārtots. Te iesaistītas mutiskas vienošanās, amatpersonu pretimnākšana, kas nav sagaidāma absolūtajam vairumam citu cilvēku, un nepārskatāmas procedūras. Nav gan daudz veidu, kā šādu delikātu jautājumu varētu risināt. Diezin vai eksprezidentei vajadzēja rīkot publisku kampaņu ar medijos publicētiem viedokļrakstiem, tautas manifestācijām un likuma grozījumu lobēšanu.

Neuzskatu par kaut ko ārkārtīgi sliktu, ka sabiedrībai ir kļuvis zināms, kā eksprezidentes mūža mājas tika meklētas. Ja neko vairāk, tad notikušajam vajadzētu atgādināt, ka skaidra kārtība valstī par šo izstrādāta nav un to vajadzētu izdarīt. Cits jautājums, kādu reakciju šis stāsts dažādiem cilvēkiem izraisa. Nav šaubu, ka prezidenti ir pelnījuši cienījamu kapavietu. Lai gan neveiklības situācijā ir saskatāmas, V. Vīķe -Freiberga nav pelnījusi tikt nolieta ar tādām samazgām, kādas dažs labs pēdējās nedēļās pār viņu ir izgāzis. Nav taču tā, ka daļēji jau slēgtajos Meža kapos sev vietu būtu atradis kāds, kura nozīmīgākā īpašība ir spēja uzpirkt visus, ko vajag. Ja vēl pieejamās un neiedalītās Meža kapu teritorijas kādam vispār būtu jāpiešķir, tad tie ir Latvijas valsts prezidenti.

Valsts prezidents ir persona, kas pārstāv valsti. Šī loma turpinās arī pēc amata atstāšanas – tāpēc jau arī visas šīs likumā noteiktās sociālās garantijas. Protams, prezidenti mums ir bijuši visādi – spēcīgi un ne tik ļoti. Tomēr, ja reiz nav tā, ka labumi, kurus prezidents pēc amata atstāšanas saņem, ir piesaistīti viņa panākumiem vai reitingiem amatā esot, tad šajā brīdī prezidentu atšķirībām jau vairs nevajadzētu būt izšķiroši svarīgām. Likumīgi ievēlēts Latvijas Valsts prezidents ir un paliek prezidents, un ir pelnījis zināmu pieklājību pret sevi. Un savu īpašo statusu tas nezaudē arī pēc nāves.

Esošos un bijušos politiķus ir iespējams kritizēt. Likumu pārkāpt nedrīkst neviens, tai skaitā politiķi. Arī V. Vīķei – Freibergai pret to nevar būt imunitātes – lai gan, nenoliedzami, viņa ir visspilgtākā Latvijas līdere, kāda mums kopš neatkarības atgūšanas ir bijusi. Tomēr izskatās, ka šis drīzāk ir gadījums, kurā tiek nevis ķidāti kādi konkrēti pārkāpumi, bet gan demonstrētas pašu ķidātāju īpašības.

Latviešiem kapu kultūra ir ļoti attīstīta. Mums ir kapu svētki, rūpīgi apkoptas tuvinieku kopiņas un Raimonda Paula dziesma ar Arnolda Auziņa vārdiem: “Mans vectēvs bija ļoti prātīgs, Cits šuva jaunus goda svārkus Un bija ar savu spēku plātīgs, Bet vectēvs uztaisīja zārku.” Tomēr jautājumā par V. Vīķes – Freibergas atdusas vietu šī kapu kultūra publiskajā telpā ir izpaudusies ar gluži pretējām emocijām. Uz prezidenti tiek rādīts ar pirkstu.

Ne mazāk satraucoša ir citu amatpersonu klusēšana. Normālā situācijā nudien būtu atbilstoši, ka izmeklētāji – šajā gadījumā KNAB – dara savu darbu un politiķi neiejaucas. Taču šī nav parasta un normāla situācija. No secinājuma, ka šie jautājumi Latvijā ir nesakārtoti, situācija dažviet jau ir pāraugusi necieņā pašiem pret sevi – savā sīkumainībā, nenovīdībā, maziskumā. Un izskan tik maz amatpersonu balsu, kas norādītu uz situācijas groteskumu un nostātos saprāta pusē.

Kur tagad ir tie, kas viņai palīdzēja kapavietu sagādāt – piedāvāja variantus, sarunājās, vienojās? Vai arī viņi paši domā, ka šī ir bijusi prasta “blatu” sistēma un viņi paši ir darbojušies ja ne atklāti pretēji likumam, tad vismaz ētiski apšaubāmi? Kas ir sakāms Rīgas domei un Valsts prezidenta kancelejai? Un vai nekas nav sakāms Saeimai un pašreizējam prezidentam? Vai tiešām viņi tā arī noskatīsies, kā šis jautājums tiek risināts birokrātiskos koridoros un mediju slejās? Vai viņi domā, ka uz viņiem pašiem, viņu kompetencēm un pienākumiem tas nekādi neattiecas?
Bet attiecas taču. Par mums daudz ko stāsta gan tas, kādas ir mūsu problēmas, gan tas, kā mēs tās risinām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi