Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Mūžamājas un samazgas

JĀNIS BUHOLCS
11:35
25.01.2017
5

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir apņēmies izvērtēt, kā eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga ir tikusi pie atdusas vietas Meža kapos. Publiskie pārspriedumi par kapiem parāda ne tikai neveiklību, kā tiek kārtots šāds jautājums, bet arī šādas tādas problēmas ar pašcieņu.

Likums eksprezidentiem paredz virkni labumu – pensiju, dzīvokli, automašīnu un sekretāru ieskaitot. Tāpat likumā ir teikts, ka valsts sedz apbedīšanas un kapa uzturēšanas izmaksas. Taču tas, kā jautājums par prezidentu mūžamājām ir kārtojams, skaidri pateikts nav.

Atminoties, cik mokoši ilga bija dzīvokļa meklēšana eksprezidentam Valdim Zatleram, negribētos piedzīvot ko līdzīgu ar kapavietu. Būtu grūti iedomāties vēl skarbāku veidu, kā valsts varētu pazemot pirmām kārtām jau pati sevi, vēl labu brīdi pēc valsts vadītāja nāves neveiksmīgi meklējot tam atdusas vietu. Ir vairāk nekā skaidrs, ka šis jautājums valstij ir jārisina – tai skaitā jāvienojas, kā un kur tiek piešķirtas kapavietas. Kamēr tas tā nav noticis, V. Vīķe-Freiberga ir rīkojusies pēc savas iniciatīvas. Ar Valsts prezidenta kancelejas atbalstu atradusi dzirdīgas ausis attiecīgajās Rīgas domes institūcijās, viņa sagādājusi atdusas vietu Meža kapos.

Iemesls, kāpēc šis jautājums vispār nokļuvis sabiedrības dienaskārtībā, ir saistīts ar veidu, kā jautājums kārtots. Te iesaistītas mutiskas vienošanās, amatpersonu pretimnākšana, kas nav sagaidāma absolūtajam vairumam citu cilvēku, un nepārskatāmas procedūras. Nav gan daudz veidu, kā šādu delikātu jautājumu varētu risināt. Diezin vai eksprezidentei vajadzēja rīkot publisku kampaņu ar medijos publicētiem viedokļrakstiem, tautas manifestācijām un likuma grozījumu lobēšanu.

Neuzskatu par kaut ko ārkārtīgi sliktu, ka sabiedrībai ir kļuvis zināms, kā eksprezidentes mūža mājas tika meklētas. Ja neko vairāk, tad notikušajam vajadzētu atgādināt, ka skaidra kārtība valstī par šo izstrādāta nav un to vajadzētu izdarīt. Cits jautājums, kādu reakciju šis stāsts dažādiem cilvēkiem izraisa. Nav šaubu, ka prezidenti ir pelnījuši cienījamu kapavietu. Lai gan neveiklības situācijā ir saskatāmas, V. Vīķe -Freiberga nav pelnījusi tikt nolieta ar tādām samazgām, kādas dažs labs pēdējās nedēļās pār viņu ir izgāzis. Nav taču tā, ka daļēji jau slēgtajos Meža kapos sev vietu būtu atradis kāds, kura nozīmīgākā īpašība ir spēja uzpirkt visus, ko vajag. Ja vēl pieejamās un neiedalītās Meža kapu teritorijas kādam vispār būtu jāpiešķir, tad tie ir Latvijas valsts prezidenti.

Valsts prezidents ir persona, kas pārstāv valsti. Šī loma turpinās arī pēc amata atstāšanas – tāpēc jau arī visas šīs likumā noteiktās sociālās garantijas. Protams, prezidenti mums ir bijuši visādi – spēcīgi un ne tik ļoti. Tomēr, ja reiz nav tā, ka labumi, kurus prezidents pēc amata atstāšanas saņem, ir piesaistīti viņa panākumiem vai reitingiem amatā esot, tad šajā brīdī prezidentu atšķirībām jau vairs nevajadzētu būt izšķiroši svarīgām. Likumīgi ievēlēts Latvijas Valsts prezidents ir un paliek prezidents, un ir pelnījis zināmu pieklājību pret sevi. Un savu īpašo statusu tas nezaudē arī pēc nāves.

Esošos un bijušos politiķus ir iespējams kritizēt. Likumu pārkāpt nedrīkst neviens, tai skaitā politiķi. Arī V. Vīķei – Freibergai pret to nevar būt imunitātes – lai gan, nenoliedzami, viņa ir visspilgtākā Latvijas līdere, kāda mums kopš neatkarības atgūšanas ir bijusi. Tomēr izskatās, ka šis drīzāk ir gadījums, kurā tiek nevis ķidāti kādi konkrēti pārkāpumi, bet gan demonstrētas pašu ķidātāju īpašības.

Latviešiem kapu kultūra ir ļoti attīstīta. Mums ir kapu svētki, rūpīgi apkoptas tuvinieku kopiņas un Raimonda Paula dziesma ar Arnolda Auziņa vārdiem: “Mans vectēvs bija ļoti prātīgs, Cits šuva jaunus goda svārkus Un bija ar savu spēku plātīgs, Bet vectēvs uztaisīja zārku.” Tomēr jautājumā par V. Vīķes – Freibergas atdusas vietu šī kapu kultūra publiskajā telpā ir izpaudusies ar gluži pretējām emocijām. Uz prezidenti tiek rādīts ar pirkstu.

Ne mazāk satraucoša ir citu amatpersonu klusēšana. Normālā situācijā nudien būtu atbilstoši, ka izmeklētāji – šajā gadījumā KNAB – dara savu darbu un politiķi neiejaucas. Taču šī nav parasta un normāla situācija. No secinājuma, ka šie jautājumi Latvijā ir nesakārtoti, situācija dažviet jau ir pāraugusi necieņā pašiem pret sevi – savā sīkumainībā, nenovīdībā, maziskumā. Un izskan tik maz amatpersonu balsu, kas norādītu uz situācijas groteskumu un nostātos saprāta pusē.

Kur tagad ir tie, kas viņai palīdzēja kapavietu sagādāt – piedāvāja variantus, sarunājās, vienojās? Vai arī viņi paši domā, ka šī ir bijusi prasta “blatu” sistēma un viņi paši ir darbojušies ja ne atklāti pretēji likumam, tad vismaz ētiski apšaubāmi? Kas ir sakāms Rīgas domei un Valsts prezidenta kancelejai? Un vai nekas nav sakāms Saeimai un pašreizējam prezidentam? Vai tiešām viņi tā arī noskatīsies, kā šis jautājums tiek risināts birokrātiskos koridoros un mediju slejās? Vai viņi domā, ka uz viņiem pašiem, viņu kompetencēm un pienākumiem tas nekādi neattiecas?
Bet attiecas taču. Par mums daudz ko stāsta gan tas, kādas ir mūsu problēmas, gan tas, kā mēs tās risinām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi