Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Ko darīt, lai vilks paēdis un kaza dzīva

Andra Gaņģe
15:33
08.02.2017
18

Vai pašvaldībām jādibina savi plašsaziņas līdzekļi, vai tas būtu pieļaujami, ja jā, vai nepieciešami kādi ierobežojumi – par to pēdējās dienās diskutē Saeimas deputāti. Partijām, kas veido valdību, nav vienprātības, opozīcijas pārstāvji vēl neesot izvērtējuši šo jautājumu. Kā zināms, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vairākums atbalstījis priekšlikumu, kas paredz likumā noteikt, ka valsts un pašvaldību institūcijas nedibina un neizdod kā masu informācijas līdzekļus periodiskos izdevumus un interneta vietnes. Tas gan neliegtu pašvaldībām izplatīt informāciju par pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem.

Deputāti šo priekšlikumu vērtē dažādi, daži uzskata, ka šāda norma nepieciešama, daži, ka jāierobežo tikai komercreklāmas publicēšana. Viena no likuma normu grozījumu priekšlikuma atbalstītājām, deputāte Lolita Čigāne, kas pārstāv “Vienotību”, atzinusi, ka piedāvātās izmaiņas ir paredzētas, lai atbalstītu reģionālo presi, kura pašlaik ir spiesta konkurēt ar pašvaldību veidotajiem izdevumiem, ko lasītāji saņem bez maksas.

Jā, preses izdevumiem ir daudz konkurentu, viens no tiem ir arī pašvaldību izdotie informatīvie izdevumi. Ja tāds iznāk katru nedēļu, krāsās, tajā lasāma televīzijas programma, turklāt to katrā pasta kastītē iemet bez maksas, kā gan avīze, kuru uztur tikai pircēji un reklāmdevēji, spēj ar to būt vienlīdzīgās pozīcijās! Tad rodas jautājums, ja jau pašvaldības domes deputāti uzskata, ka jāatvēl pienācīgas summas, lai ziņotu iedzīvotājiem par notikumiem, iespējām un pašvaldības paveikto, kāpēc Latvijā būtu jāraizējas, kas notiek ar tiem preses izdevumiem, par kuriem maksā pats lasītājs no savas kabatas, informāciju taču cilvēki saņem? Atbilde varētu būt formāla – lai sekmētu demokrātijas attīstību, viedokļu daudzveidību reģionos. Bet šādai atbildei cilvēku domas pārskrietu pāri kā ierastajai frāžainībai, kas dzirdama dažādos līmeņos, arī plašsaziņas līdzekļos. Katram taču savas rūpes un darbi, katram savas raizes, turklāt gan Latvijā, gan pasaulē kopumā notiek daudz lietu, kas satrauc vairāk nekā tas, cik liela viedokļu dažādība publiski izskan novados. Diezin vai iedzīvotājs tikai demokrātijas un viedokļu plurālisma vārdā abonēs vietējo presi, ja viņam pietiks ar pašvaldības piegādāto bezmaksas informāciju. Taču, šķiet, Saeimas deputātiem gan vajadzētu aizdomāties par plašsaziņas līdzekļu vietu sabiedrībā. Būtu lieki vēlreiz atgādināt, ka pašvaldību dibinātie un apmaksātie izdevumi ir un paliek pilsētas vai novada domē ievēlēto deputātu un administrācijā strādājošo darbinieku viedokļu un darbu paudēji. Cik tajos notiek viena konkrēta politiskā spēka spalvu spodrināšana, ir tikai godaprāta jautājums. Taču kā tā apjomu noteikt normatīvajos aktos, kas regulētu pašvaldības izdevumu un vietņu saturu? Turklāt, ja četrus gadus katru mēnesi vienu vai divas reizes saņem skaisti nodrukātu izdevumu, kurā ar interesi izlasi arī par savu kaimiņu dibinātu sabiedrisko organizāciju un skaistu koncertu vietējā skolā, reizē redzot arī pašvaldības vadītāja foto un komentāru par padarīto, kā lai atmiņā neiespiežas viņa teiktais? Kā gan viņam un viņa politiskajam spēkam nebūs priekšrocība nākamajās vēlēšanās?

Es nenoliedzu pašvaldību vēlmi un pūles stāstīt iedzīvotājiem par padarīto un sniegt informāciju, kas cilvēkiem ikdienā noderīga. Taču jāatrod veids, kā atšķirt dažādo avīžu saturu: to, kura sagatavošanai, izdošanai un izplatīšanai līdzekļus no pašvaldību budžeta piešķir vietējā vara, un to, kuru sarūpē no pašvaldībām neatkarīgu laikrakstu redakcijas, kuras ar savu attieksmi – avīžu pirkšanu vai nepirkšanu – uztur lasītājs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi