Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Ko darīt, lai vilks paēdis un kaza dzīva

Andra Gaņģe
15:33
08.02.2017
17

Vai pašvaldībām jādibina savi plašsaziņas līdzekļi, vai tas būtu pieļaujami, ja jā, vai nepieciešami kādi ierobežojumi – par to pēdējās dienās diskutē Saeimas deputāti. Partijām, kas veido valdību, nav vienprātības, opozīcijas pārstāvji vēl neesot izvērtējuši šo jautājumu. Kā zināms, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vairākums atbalstījis priekšlikumu, kas paredz likumā noteikt, ka valsts un pašvaldību institūcijas nedibina un neizdod kā masu informācijas līdzekļus periodiskos izdevumus un interneta vietnes. Tas gan neliegtu pašvaldībām izplatīt informāciju par pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem.

Deputāti šo priekšlikumu vērtē dažādi, daži uzskata, ka šāda norma nepieciešama, daži, ka jāierobežo tikai komercreklāmas publicēšana. Viena no likuma normu grozījumu priekšlikuma atbalstītājām, deputāte Lolita Čigāne, kas pārstāv “Vienotību”, atzinusi, ka piedāvātās izmaiņas ir paredzētas, lai atbalstītu reģionālo presi, kura pašlaik ir spiesta konkurēt ar pašvaldību veidotajiem izdevumiem, ko lasītāji saņem bez maksas.

Jā, preses izdevumiem ir daudz konkurentu, viens no tiem ir arī pašvaldību izdotie informatīvie izdevumi. Ja tāds iznāk katru nedēļu, krāsās, tajā lasāma televīzijas programma, turklāt to katrā pasta kastītē iemet bez maksas, kā gan avīze, kuru uztur tikai pircēji un reklāmdevēji, spēj ar to būt vienlīdzīgās pozīcijās! Tad rodas jautājums, ja jau pašvaldības domes deputāti uzskata, ka jāatvēl pienācīgas summas, lai ziņotu iedzīvotājiem par notikumiem, iespējām un pašvaldības paveikto, kāpēc Latvijā būtu jāraizējas, kas notiek ar tiem preses izdevumiem, par kuriem maksā pats lasītājs no savas kabatas, informāciju taču cilvēki saņem? Atbilde varētu būt formāla – lai sekmētu demokrātijas attīstību, viedokļu daudzveidību reģionos. Bet šādai atbildei cilvēku domas pārskrietu pāri kā ierastajai frāžainībai, kas dzirdama dažādos līmeņos, arī plašsaziņas līdzekļos. Katram taču savas rūpes un darbi, katram savas raizes, turklāt gan Latvijā, gan pasaulē kopumā notiek daudz lietu, kas satrauc vairāk nekā tas, cik liela viedokļu dažādība publiski izskan novados. Diezin vai iedzīvotājs tikai demokrātijas un viedokļu plurālisma vārdā abonēs vietējo presi, ja viņam pietiks ar pašvaldības piegādāto bezmaksas informāciju. Taču, šķiet, Saeimas deputātiem gan vajadzētu aizdomāties par plašsaziņas līdzekļu vietu sabiedrībā. Būtu lieki vēlreiz atgādināt, ka pašvaldību dibinātie un apmaksātie izdevumi ir un paliek pilsētas vai novada domē ievēlēto deputātu un administrācijā strādājošo darbinieku viedokļu un darbu paudēji. Cik tajos notiek viena konkrēta politiskā spēka spalvu spodrināšana, ir tikai godaprāta jautājums. Taču kā tā apjomu noteikt normatīvajos aktos, kas regulētu pašvaldības izdevumu un vietņu saturu? Turklāt, ja četrus gadus katru mēnesi vienu vai divas reizes saņem skaisti nodrukātu izdevumu, kurā ar interesi izlasi arī par savu kaimiņu dibinātu sabiedrisko organizāciju un skaistu koncertu vietējā skolā, reizē redzot arī pašvaldības vadītāja foto un komentāru par padarīto, kā lai atmiņā neiespiežas viņa teiktais? Kā gan viņam un viņa politiskajam spēkam nebūs priekšrocība nākamajās vēlēšanās?

Es nenoliedzu pašvaldību vēlmi un pūles stāstīt iedzīvotājiem par padarīto un sniegt informāciju, kas cilvēkiem ikdienā noderīga. Taču jāatrod veids, kā atšķirt dažādo avīžu saturu: to, kura sagatavošanai, izdošanai un izplatīšanai līdzekļus no pašvaldību budžeta piešķir vietējā vara, un to, kuru sarūpē no pašvaldībām neatkarīgu laikrakstu redakcijas, kuras ar savu attieksmi – avīžu pirkšanu vai nepirkšanu – uztur lasītājs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi