Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Grigule aiziet, Grigule turpina

Jānis Buholcs
10:29
16.02.2017
15

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Iveta Grigule paziņojusi par izstāšanos no Latvijas Zemnieku savienības (ZZS). Lai tas notiktu, bija vajadzīgs visai ilgs laiks un politiskā spēka reitingu kritums. ZZS biedri acīmredzot ir apjautuši savu kļūdu, jācer, ka to apjautīs arī tie, kas par I. Griguli vēlēšanās balsoja.

Pirms iekļūšanas EP I. Grigule nebija izcēlusies ar spilgtiem darbiem Latvijas politikā. Taču kaut kādā veidā viņa pamanījās nodrošināt, ka iepriekšējās EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība viņu iekļāva sarakstā. Tad atlika izveidot primitīvu, taču uzskatāmu kampaņu, kas nodrošina viņas sejas un vārda atpazīstamību. Kampaņa izmaksāja ap 150 tūkstoši eiro, kurus politiķe bija ieguvusi no dažādiem ziedotājiem, tai skaitā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa. Pieeja atmaksājās, jo ar 14 785 plusiņiem EP vēlēšanu biļetenos I. Grigule pārliecinoši pārspēja visus pārējos savus saraksta biedrus.

Kopš tā laika par I. Griguli bija maz kas dzirdams. Savās EP deputātes darba gaitās viņa līdz pagājušā gada beigām bija četras reizes uzstājusies plenārsēdēs, sagatavojusi vienu ziņojumu, parakstījusi trīs rezolūcijas un uzdevusi septiņus jautājumus. Tanī pašā laikā viņa uz valsts svētkiem ir čakli sūtījusi patriotiskas apsveikumu kartītes. Šādā “sūrā” darbā ir nopelnīta alga – 351,5 tūkstoši eiro. “Cilvēks ir vissvarīgākais,” bija I. Grigules vēlēšanu kampaņas sauklis, un viņas darbība Briselē skaidri pastāsta, kurš tieši ir šis cilvēks.

Tiesa, I. Grigule ir kas vairāk par nemanāmu Briseles gaiteņu iemītnieci. Pērn viņa līdz ar kolēģiem Tatjanu Ždanoku un Andreju Mamikinu nobalsoja pret rezolūciju, kas aicina vērsties pret teroristisko organizāciju un Krievijas propagandu. Tas, ka parlaments rezolūciju pieņēma ar 304 balsīm “par”, 179 “pret” un 208 deputāti atturējās, liek domāt, ka zināms pamats iebildēm pret dokumenta tekstu varētu būt. Un tomēr I. Grigule ilgu laiku nav vēlējusies atklāti diskutēt par to, kāpēc viņa balsoja šādi. Par ko tas liecina?

Nedēļām ilgi viņa ir vairījusies no žurnālistiem. Pat tad, kad kādam Latvijas medijam viņu izdevās dabūt rokā, politiķe skaidrojumos bija izvairīga un solīja, ka savu pozīciju izklāstīs kaut kad vēlāk. Tagad zināms, ka tas notiks viņas iemīļotajā formātā – ar reklāmas lapiņām, kas par 22 tūkstošiem eiro no EP naudas koferiem tiks nodrukātas un samestas Latvijas iedzīvotāju pastkastītēs.

Tādējādi I. Grigule cer turpināt savu līdz šim efektīvo stratēģiju. Arī pirms EP vēlēšanām viņa vairījās no diskusijām žurnālistu klātbūtnē. Oficiālajās priekšvēlēšanu diskusijās sarakstu pārstāvēja tā līderi Andris Bērziņš un Iveta Šulca, un I. Grigule no daudziem pēc būtības uzdotiem jautājumiem varēja izvairīties. Savukārt pēc vēlēšanām no publiskajām diskusijām I. Grigule atteicās it kā veselības problēmu dēļ. Taču, pat pa tālruni sazvanīta, viņa nevēlējās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem par savu kampaņu. Un arī tagad I. Grigule nevēlas atklāti diskutēt ar tiem, kas varētu efektīvi apšaubīt viņas izteikumus.

Nav gluži tā, ka viņa ir klusējusi pavisam. I. Grigule ir mēģinājusi stāstīt, ka viņai nepatikusī rezolūcija paredzot islāma popularizāciju skolu mācību programmās. Rezolūcijas teksta autore, no Polijas EP ievēlētā Anna Fotiga ir noraidījusi pieļāvumu, ka teksts ir jāsaprot šādi. I. Grigule nav likusies mierā – mēneša sākumā viņa publicēja viedokļrakstu, kurā centās paskaidrot savus uzskatus. Tiesa, viņas sniegtā interpretācija par to, ko rezolūcija paredz islāma sakarā, turpina mēģinājumus piedēvēt dokumentam apgalvojumus, kuru tekstā nav.

I. Grigule uztraucas par islāma iekļaušanu skolu programmās, taču rezolūcijas ideja ir mazināt Eiropas musulmaņu radikalizēšanās iespējas un ierobežot ekstrēmistu spējas viņus savervēt savos tīklos. Šinī sakarā dokumentā pieminētā “pedagoģija” un “izglītības sistēma” ir visai plaši un nekonkrēti jēdzieni, un nav acīmredzami, ka tas nozīmē tieši “jaunu mācību programmu izveidi” islāma “popularizēšanai” Eiropā.
I. Grigule mēģina izlikties, ka aiz kokiem neredz mežu. Tā vietā, lai atzītu, ka ārvalstu valstu un starptautisku ekstrēmistisku organizāciju propaganda ir reāla problēma, viņa rezolūcijas tekstā cenšas atrast fragmentus, kurus brīvi interpretēt un aizbildināties ar dažādiem šādas deklarācijas it kā radītiem riskiem. Taču der atgādināt, ka vietējo musulmaņu iekļaušana sabiedrībā Latvijā un daudzās citās valstīs nav problēma, Krievijas propaganda gan ir. I. Grigules iespēja izmantot savu balsi, lai to uzsvērtu, ir apzināti palaista garām.

Un pašās beigās – tukša atrunāšanās. Skaidrojot savu sākotnējo nevēlēšanos izstāties no partijas, viņa sacīja, ka turpināšot “aizstāvēt tās lietas, kas svarīgas vēlētājiem un Latvijas iedzīvotājiem”. Tieši ko viņa ir aizstāvējusi ar savu lielākoties nemanāmo politisko darbību, nav zināms – nozīmīgākie procesi notiekot aizkulisēs, tātad tur, kur viņas rīcībai nevar izsekot un viņas vārdu atbilsmi patiesībai nevar izvērtēt. Tam, ka kritika par viņas darbu varētu kaut kādā mērā būt saistīta ar viņas darba kvalitāti, politiķe atsakās piekrist. Pretestība esot tāpēc, ka viņa daudziem traucējot. Nezinu, vai gluži traucē, taču Latvijas interešu realizācijai par labu viņas darbs nenāk, tas gan. “Bet es no šī ceļa nenokāpšu, tas man tikai dod motivāciju un vēl lielāku iekšējo spītu,” sacīja I. Grigule.

Atliek vien cerēt, ka arī Latvijas vēlētājiem būs gana daudz “iekšējā spīta”, lai turpmāk vairs neļautu EP iekļūt šādiem politiķiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi