Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Par vēstnieci, lidostu un pieklājību

Jānis Buholcs
15:53
01.03.2017
16

Latvija nupat iekūlusies diplomātiskā skandālā. Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) nosūtījuši Latvijai notu par necienīgu izturēšanos pret vēstnieci Rīgas lidostā. Lidostas skaidrojums par notikušo būtiski atšķiras. Iespējams, ka pilnu ainu par to, kas īsti notika pasažieru pārbaudes laikā, mēs nekad neuzzināsim, taču šis ir atgādinājums, ka konfliktu risināšanu gan der mācīties.

Hanana Halfana Ali el Madhani ir pirmā AAE vēstniece Latvijā. Arī vēstniecība Rīgā darbu sākusi pavisam nesen, un vēstnieces akreditācijas ceremonija Rīgas pilī notika pagājušajā mēnesī. Taču šomēnes, dodoties uz AAE, lai tur piedalītos Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa vizītes sagatavošanā, viņai pasažieru pārbaudes laikā iznācis konflikts ar lidostas “Rīga” drošības personālu.

AAE nosūtītajā notā teikts, ka drošībnieki, prasot vēstniecei novilkt musulmaņu apģērbu, nav cienījuši reliģiskās tradīcijas un viņas diplomātisko imunitāti. Vēstniece esot bijusi to gatava darīt tikai privātākos apstākļos un sievietes klātbūtnē, bet šāda iespēja viņai neesot piedāvāta. Lidostas darbinieki arī esot sarunājuši aizskarošas lietas.

Lidostas “Rīga” skaidrojums ir gluži pretējs. Lidostas Drošības departamenta direktora vietniece Inta Smildziņa pagājušajā nedēļā informēja, ka musulmaņu apģērbu un galvassegu vēstniecei nemaz neesot prasīts novilkt, reliģiskās jūtas lidosta cienot, atsevišķa telpa privātākām pārbaudēm lidostā esot, taču par diplomātes vēlmi to izmantot lidostai nekas neesot zināms. Vēstnieci esot pārmeklējusi sieviete, un vispār – visa procedūra notikusi stingrā saskaņā ar starptautiskiem lidostu drošības standartiem.

Notikušais varbūt izskatās pēc sīkuma, kuram vispār nevajadzētu pievērst lielu uzmanību. Taču diplomātijā ar tās stingrajiem protokoliem sīkumu nav.

Kurš konkrētajā situācijā lidostā bijis lielākais konfliktētājs, no malas pateikt nav iespējams. Lidostas rīcībā ir novērošanas kameru ieraksti, taču tie publiskoti netiks. Atliek vien paļauties uz iesaistīto pušu vēlmi noregulēt nesaprašanos un novērst iemeslus, lai kas līdzīgs nākotnē vairs neatkārtotos. Tomēr veids, kādā lidostas pārstāvji ir taisnojušies par notikušo, neliecina, ka spēja konfliktus risināt ir izkopta.

Latvijas Ārlietu ministrija ir darījusi savu darbu un atvainojusies par incidentu. Turpretī lidostas pārstāvju teiktais, kas ir krietni kareivīgāks, sniedz citus signālus. Notikušajam ir starptautiska dimensija, tā nav tikai Latvijas iekšējā lieta, un faktiski sanāk, ka lidostas pārstāvji nodarbojas ar to, ar ko tiem nebūtu jānodarbojas, proti, ar saviem skaidrojumiem kļūst par vēl vienu balsi starptautiskā strīdā. Ir skaidrs, ka mūsu partneru uzmanības lokā nonāk arī tas, ko par notikušo saka dažādas Latvijas iestādes. Pašreizējos apstākļos krietni labāk būtu, ja no Latvijas puses izskanētu tikai viena balss – un tai būtu jābūt Ārlietu ministrijas balsij.

Lidostai, protams, pienākas sniegt savu publisko skaidrojumu par situāciju, tomēr šim skaidrojumam būtu jābūt diplomātiskam. Šajā gadījumā tas nozīmē gatavību risināt nesaprašanos ar iesaistītajām pusēm tiešā veidā un bez mediju starpniecības, bet publiskajā telpā demonstrēt atturību. Jo vairāk tāpēc, ka pašlaik jebkurā gadījumā stāsts ir tikai par to, ko saka AAE puse un ko saka lidosta – tātad par divām pretējām, taču nepierādāmām versijām. Publiski strīdēties te gluži vienkārši nav produktīvi.

Un tomēr lidostas darbinieki nevis ir atvainojušies par acīmredzami notikušo nesaprašanos, bet likuši saprast – AAE vēstniece melo un vērpj intrigas. Der aizdomāties, ko šāda pieeja liecina par pašiem lidostas pārstāvjiem. Lidosta “Rīga” nav pirmā rietumu pasaules lidosta, kuru vēstniece ir izmantojusi savas diplomātes karjeras laikā, un lidostu drošības principi viņai ir labi pazīstami. Bet, ja šāds incidents notiek Rīgā, tas liecina, ka zināma atšķirība starp mūsu galveno lidostu un lidostām citviet pastāv. Pat ja formāli lidostas darbinieki ir rīkojušies saskaņā ar instrukcijām, tas neizslēdz cilvēciskas nesaprašanās faktoru – un neizslēdz iespēju, ka darbinieku formāla attieksme var izskatīties pēc nelaipnības.

Latvijas prezidenta vizīte AAE, šķiet, ir notikusi bez būtiskiem starpgadījumiem, un notikušais Rīgas lidostā uz starpvalstu attiecībām ietekmi nav atstājis. Jādomā, ka mūsu AAE partneri attiecību attīstīšanu tura augstāk par neveiklībām tehnisku procedūru laikā. Taču vienlaikus notikušais liek domāt arī par saskarsmes kultūru – par ko tādu, kas attiecas uz ikvienu iedzīvotāju, nevis tikai prominencēm. Viens no saskarsmes kultūras elementiem ir izvairīšanās no nevajadzīgiem un neproduktīviem konfliktiem un spēja konfliktus risināt, ja tie notiek – un tie, protams, neizbēgami laiku pa laikam tiešām notiek.

Lidostas “Rīga” pārstāvju paštaisnā attieksme atgādina, ka līdzīgā situācijā varētu nonākt arī jebkurš cits lidostas klients. Tikai vairumam citu personu nebūs diplomātiskās pases, un viņu valsts oficiālu sūdzību notas formātā arī neiesniegs. Šādas domstarpības drīzāk paslaucīs zem paklāja – viena puse savā varas apziņā atteiksies pat pieļaut domu, ka varētu būt kļūdījušies vai nesapratušies, bet otra puse sev iestāstīs, ka piedzīvotā nepatīkamā pieredze ir “normāli”. Viss turpināsies tāpat, un neviens nebūs neko iemācījies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi