Latvijā darbinieku visvairāk trūkst informācijas tehnoloģiju, apstrādes rūpniecības un transporta jomās, intervijā Latvijas Radio vakar sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone. Daudz vakanču reģistrēts arī vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, būvniecības, arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas jomās.
Lai arī darbinieku trūkst gan augstākas, gan zemākas kvalifikācijas profesijās, par izteiktu darbaspēka trūkumu Latvijā nevarot runāt, norādīja E. Simsone. Tomēr Latvijas uzņēmēji arvien vairāk esot spiesti domāt par trešo valstu darbaspēka piesaisti, un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecinot, ka pērn uzņēmēji nodarbināja 1161 trešo valstu pilsoni. Galvenās nozares, kurās tiek piesaistīti strādājošie no ārvalstīm, ir transporta, informācijas tehnoloģiju un būvniecības nozares. Tie ir programmētāji, kravas automašīnu šoferi un pavāri.
Aģentūrai LETA konditorejas izstrādājumu zīmola “Mārtiņa Beķereja” īpašnieks Mārtiņš Kalniņš atzinis, ka ēdināšanas biznesa attīstību Latvijā galvenokārt kavē darbaspēka trūkums un Rīgā īpaši trūkstot konditoru, pavāru un viesmīļu. Kā pieredze rāda, arī Cēsīs, sākoties vasaras sezonai, kafejnīcas pastiprināti meklē viesmīļus, pavārus.
Lai arī profesionālajās skolās Latvijā gatavo daudz un dažādu profesiju speciālistus, uzņēmēji bieži norāda, ka šie jaunieši nav gatavi darba tirgum un uzņēmējiem jānopūlas, lai izaudzinātu noderīgu speciālistu. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens Cēsu uzņēmēju forumā atzina, ka viens no profesionālās izglītības reorganizācijas mērķiem ir apstādināt zemu kvalificētu/ zemu apmaksātu darbinieku radīšanu izglītības sistēmā.
Kā viena no nozarēm, kur gandrīz vienmēr runāts par darbaspēka, speciālistu trūkumu, ir būvniecības joma. Uzņēmuma “Wolf System” valdes priekšsēdētājs Juris Kozlovskis atzīst, ka viņam neesot pamats žēloties par darbinieku trūkumu: “Manuprāt, nevar teikt, ka Latvijā un arī Cēsīs nav, kas strādā. Katrā uzņēmumā taču ir darbinieku kodols, kas turas. Protams, uzņēmējam jāgādā, lai viņi paliktu, neaizbrauktu uz ārzemēm vai neļautos kādam citam vilinājumam. Latvijā, arī mūsu pusē, ir labi sava aroda pratēji, jācenšas viņus noturēt, jāmaksā konkurētspējīga alga, jācenšas nodrošināt darbs visu gadu, kas būvniecībā nebūt nav viegli.”
Juris Kozlovskis norāda, ka labi speciālisti nav viegli piesaistāmi, tāpēc pašiem uzņēmējiem tie jāizaudzina, jāpārliecina, jāmotivē kļūt par uzņēmumam lojāliem darbiniekiem, kuri neļausies kādam citam, no pirmā acu uzmetiena vilinošākam, piedāvājumam.
“Pārsvarā iztiekam ar saviem darbiniekiem, tikai uz atsevišķiem specifiskiem objektiem pieaicinām kādu speciālistu no malas. Ir gadījumi, kad ievietojam sludinājumus un zināmā laika posmā izdodas piesaistīt nepieciešamos speciālistus. Ja nepieciešams, ejam pie vajadzīgā speciālista, kurš strādā kā pašnodarbinātais, aicinot iesaistīties uz konkrētiem darbiem. Pieļauju, ka valstī ir nozares, kur jūtams speciālistu, darbinieku trūkums, bet būvniecību es pie tām nepieskaitītu,” norāda J.Kozlovskis.
Pērn valstī būvniecības jomā bija liels apjoma kritums, šogad tiek gaidīts pretējais efekts, jo sāksies Eiropas fondu naudas apguve un celtnieki būs nepieciešami. Taču J. Kozlovskis pārliecināts, ka tas neradīs jūtamu speciālistu deficītu: “Atceros kādu sarunu pirms gadiem sešiem, kad runāja, ka nebūs, kas strādā. Jau toreiz izskanēja, ka būs jāņem darbā ķīnieši, kuri tolaik te iegādājās īpašumus. Es uz šādu piedāvājumu atbildētu, ka daudz pareizāk būtu domāt, kā strādāt Ķīnā, nekā domāt, kā Latvijā nodarbināt ķīniešus. Ir vilinošāk meklēt iespēju ar latviešiem aizbraukt un nopelnīt naudu Ķīnā,” teica J. Kozlovskis.
Vairāki aptaujātie uzņēmēji atzina, ka nav pareizi runāt par kādām konkrētām jomām, jo problēmas ir valstī kopumā, un galvenā no tām – aplokšņu algas. Tieši tā arī esot pamats citām problēmām. Kamēr valsts to negribēs atrisināt, situācija arī darba tirgū neuzlabosies. Kāds uzņēmējs norādīja, ka šobrīd nav jūtama valsts vēlme to izdarīt, lai gan ziemeļu kaimiņu pieredze, kur ēnu ekonomika ir krietni mazāka, parādot, ka to iespējams sekmīgi izdarīt.
Uzņēmumi, kuri maksā nodokļus, nevar pilnvērtīgi konkurēt ar tiem, kuri maksā algu aploksnēs. Viņi nespēj izteikt konkurētspējīgu piedāvājumu, jo tie, kuri nemaksā nodokļus, vienmēr varēs piedāvāt lētāk, arī darbinieki ļoti bieži izvēlas strādāt šādos uzņēmumos, jo reāli uz rokas viņi saņem vairāk.
“Ja visiem būtu vienādi spēles noteikumi, mums būtu pavisam cita sabiedrība un cita valsts. Kamēr šī problēma netiks likvidēta, nekas jūtami nemainīsies,” atzina uzņēmējs.
Komentāri