Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Pelēkās peles

Monika Sproģe
11:24
07.12.2016
18

Iedvesmojošas, gudras, mērķtiecīgas, lepnas, raksturā spēcīgas, izrādās, tieši tādas ārvalstu vīriešu acīs esot mūsu dāmas. Ir arī dzirdēts, ka ārzemnieki Latvijas sievietes uzskata par visskaistākajām. Tādi glaimi liek sajusties kā dievietei, taču mani draugi – vācietis un itālis – pauž, ka latviešu daiļavu tvīkšana daļēji esot nepamatota.

Protams, šāds apgalvojums radīja izbrīnu. Uz lūgumu pēc paskaidrojuma vīrieši laipni norādīja, ka pārsvarā ārvalstnieki skaistules nolūko Rīgā. Protams, tas manī radīja vēlmi pastrīdēties, bet iekodu mēlē. Tālākais mani apstulbināja jo vairāk: “Un esi ievērojusi, ārzemnieki jau nav teikuši, ka latvietes ir visskaistākās. Viņi apgalvo, ka Latvijā ir visskaistākās meitenes. Taču, dāmas, esiet pret sevi godīgas – Rīgā viskoptākās ir krievietes, tāpēc šajā gadījumā lielākais vairums komplimentu adresētas viņām.”

Pēc mūsu sarunas sāku vērtēt, cik patiesības graudu ir viņu teiktajā. Jāsaka, ārpus lielpilsētas grūti salīdzināt latvietes ar krievietēm, jo dzīvojam diezgan latviskā vidē, taču Rīgā tik tiešām ik uz soļa dzird krievu valodu, un tur jaukā tembra īpašnieces izdodas aplūkot caur lupu.

Lai kā negribētos, jāatzīst, ka taisnība viņiem bija. Mani ārzemju viesi to norādīja diezgan precīzi. Krievietes ir pārākas ne tāpēc, ka viņām būtu pieci pirksti, bet mums seši, kā uzskata igauņi, ne tāpēc, ka mums deguna vietā būtu kartupelis, bet viņām smails snīpītis. Arī ne tāpēc, ka mēs uz viņu fona būtu asimetriskas, bet gan tāpēc, ka krievietes jau no mazām dienām ir kolorītākas, viņas ir koptas no matu galiņiem līdz papēžiem, neaizies gulēt, pirms nebūs ieziedušās ar pieciem krēmiem. Savukārt no rīta pamodušās, viņas steidz pievērsties savai ārienei. Viņas pārdomā garderobi, izceļ sievišķās formas un diezgan agrā jaunībā apgūst sievišķīgos trikus. Krievietes ir gatavas celties daudz agrāk, lai matu sakārtojums būtu perfekts, kosmētika uzlikta saskaņota ar apģērbu, ko vilks uz darbu vai pat tikai līdz tuvējam veikalam. Rotas, kas vakar pa vienai vien noliktas uz naktsskapīša, nu uzvilktas atpakaļ pirkstos, apliktas ap kaklu un ieliktas ausu ļipiņās, un tas nav sudrabs, bet pārsvarā zelts. Viņas izstaro eleganci, kas dažkārt sajaucas ar pārcenšanos, bet – skat – vīriešiem patīk.

Tikmēr par mums, latvietēm, saka, ka esam pelēkas peles. Nevar noliegt latviešu sieviešu gudrību, mērķtiecību, gādību, taču nevar arī teikt, ka krievietēm nepiemistu tās pašas īpašības. Turklāt man šķiet, ka krievietes par saviem bērniem cīnās kā īstas lauvenes, kamēr latvietes savā pazemībā klusītēm pacieš, ka skolā skolotāja “uzēdusies” uz bērnu, ka klasesbiedri atvasi saukā un nievā. Mēs, latvietes, esam daudz pielaidīgākas un pacietīgākas arī vietās un reizēs, kur vajadzētu no krievietēm pamācīties. Pēdējos gados arī mūsu garderobē parādās sievišķīgi elementi, taču salīdzinot ar krieviski runājošām latvietēm, mēs taustāmies pēc linu lindraciņa gadatirgos, kamēr viņas izmanto atlaides Rīgas veikalos.

Var jau teikt, ka latviskais kods ir brīnišķs un skaists, ka mums pašām savs stils un esam gaumīgas vienkāršībā, tikai tad jābūt godīgām un jāatzīst, ka karstasinīgie ārvalstu vīrieši daudz biežāk komplimentus velta krievietēm. Taču no otras puses, kas zina? Varbūt mums tādus komplimentus nemaz nevajag, jo pašas zinām, kādas esam, un mums ar pašvērtējumu viss kārtībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
29

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
32

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
33

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
35

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
28

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
35

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
36
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
61
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
50
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi