Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Viss pa vecam

Monika Sproģe
15:38
08.02.2017
5

Tas notika sensenos laikos, kad Lielais kaimiņš ielauzās Šurpu-turpu-atpakaļ zemē. Viņam ļoti nepatika patiesība, viņš to slēpa aiz māņiem, taču sevis slavināšana, daudzināšana un dižošanās tam padevās itin labi. Arī skribelmaņu cunfti tas bija sagrābis savās ķetnās un piedraudēja, ja tie nerakstīs avīzēs tikai slavinājumus, viņš izrēķināsies ar katru atsevišķi.

Tā nu žurnālisti sēdēja un augām dienām skaistās rindās vērpa cukurotus vārdus un Lielā kaimiņa slavinājuma lišķīgas vēstis. Tomēr Šurpu-turpu-atpakaļ zemes iedzīvotāji tiem neticēja. Vismaz līdz galam ne. Viņi juta, ka visapkārt notiek tumšas lietas, krāpniecība, korupcija, meli un iedzīvošanās uz viņu rēķina, taču iebilst Lielajam kaimiņam neviens neuzdrīkstējās, kamēr vienā jaukā dienā zeme apgriezās kājām gaisā, piesita kniksi, nobruka uzceltie mūri, sašķobījās greizās iekārtas un Lielais kaimiņš nobijies aizlaidās lapās.

Šurpu-turpu-atpakaļ zemes iedzīvotāji nu bija brīvi un gribēja zināt visu, kā ir. Viņi lūdza skribelmaņus saukt lietas īstajos vārdos un aicināja avīzēs rakstīt patiesību, īstu, nesagrozītu patiesību. Apbruņojušies ar asiem zīmulīšiem, dzēšgumijām, neviltotu interesi un žurnālistu uzplecīšiem, skribelmaņi devās pretī tautai.

Gāja laiks. Vasaras nomainīja rudeņi, bet tos kārtējie saulgrieži. Skribelmaņi centīgi darīja savu darbu, taču notika kas negaidīts. Cilvēki Šurpu-turpu-atpakaļ zemē bija tā pieraduši pie cukurotajiem meliem, ka patiesība viņiem likās rūgta un sūra. Tā sprūda kaklā, izraisīja vēdergraizes, un arī stresa līmenis strauji pieauga. Viņi sāka mest dusmīgus skatienus uz skribelmaņiem un sauca tos par meļiem.

“Jūs tikai meklējat to slikto! Jums, ka tik kāda sensācija! Vai tad nav nekā laba, ko rakstīt? Ka tik kādu nomelnot, padarīt par sliktu. Jūs neprotat rakstīt, ejiet prom,” viņi kliedza uz žurnālistiem, raidot dusmpilnus skatienus.

Tā kā Šurpu-turpu-atpakaļ zemē bija četras pavalstis un katrā pavalstī vēl atsevišķi nogabali, katrā nogabalā izveidoja mazu vietējo pārraugošo varu, un, kā jau katrai varai, tai bija nepieciešams valdītājs. Valdītājus domās ķircināja dažādas lietas, taču galvenokārt viņu prātus nodarbināja pati valdīšana un varas sajūta.

Varas sajūta, kas deva zināmas priekšrocības un savdabīgu brīvības sajūtu. Tad nu valdnieki saprata, ka viņu labsajūta atkarīga no pavalstnieku labsajūtas, taču, ja iedzīvotāji katru dienu sūkstās par rūgto patiesību, tiem jādod cukuroti puspatiesību kliņģeri un glaimu sīrups. Valdnieki nāca klajā ar savu avīzi. Avīzi, kuru it kā katram deva par brīvu, bet jau te sākās puspatiesība, jo par brīvu Šurpu-turpu-atpakaļ zemē vairs nebija nekas. “Tikai pozitīvas ziņas” rakstīja vienīgi to labo, to saldo. Valdnieki slavināja sevi, savu ierēdniecību, uzteica sasniegumus un piepušķoja notikumus, jo labus stāstus taču ir vērts izgreznot! Viņi darīja tieši tāpat kā savulaik Lielais kaimiņš, un, zināt ko, – pavalstniekiem tas patika. Viņi ar acīm apēda katru viltus avīzes rindkopu, izgaršoja ikvienu vārdiņu. Katra māņavīzes lappuse vēstīja par koncertu, jubileju, tencinājumu, taču tā nebija realitāte. Mazo pavalstiņu valdnieki ieaijāja savus iedzīvotājus, dūdoja un žūžoja, sakot, ka viss taču ir kārtībā, ka uz pasaules sliktais ir beidzies un nekur nav tik labi kā te.

Vēl arvien ik pa četriem gadiem katrā pavalstiņā notiek valdnieka pārvēlēšana, tāpēc šī viltus avīze nebeidz vien slavināt, cik daudz valdnieks kopā ar padomdevējiem izdarījis, cik kaujas uzvarējis un cik pūķus nokāvis, un tauta viņus apbrīno. Bet tikai skribelmaņi zina patiesos kauju iznākumus, lielo pūķu mazos izmērus un to, ka lielajos pils pagrabos guļ vēl ļoti daudz neizdarītā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi