Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Vecs un nevajadzīgs

Monika Sproģe
14:08
15.03.2017
15

Arvien biežāk dzirdu – kārtējais gadījums, kad cilvēks ar sirdstrieku vairākas dienas nogulējis uz grīdas, māja nekurināta, neviens nav interesējies. Šķiet, agrāk viss bija kaut kā citādi. Uz laukiem brauca sienu vākt, rīkoja kartupeļu talkas, ģimenes pulcējās vairākās paaudzēs, ēda pie kopīga galda, ja citādi nevarēja palīdzēt, vismaz uzklausīja viens otru. Vasaras paskrēja basām kājām un ietītas pankūku smaržā. Ņemot piemēru no vecākiem, ielāgoju, ka braukšana pie omītēm ir cieņas un uzmanības apliecinājums. Tas ir vēstījums, ka viņas mums nav vienaldzīgas, ka savā dzīvē daudz no sevis devušas, neko pretī neprasot. Vecvecāki izpelnījās mūsu sirsnību un mīlestību, to nepieprasot.

Esmu no tiem, kas uzskata, ka bērni saviem vecākiem neko nav parādā. Vienas ūdensglāzes princips ir uzstājīgs un iespiedies sabiedrības apziņā kā dogma, kuru nedrīkst apstrīdēt, taču visam ir savas robežas, arī cilvēcībai vai drīzāk tās neesamībai.

Laukos vientuļie sirmgalvji viensētās aizvada klusas dienas, iztiek ar mazumiņu un kavējas atmiņās vai visu laiku kaut ko gaida. Gaida saulīti, gaida pavasari, gaida, kad kāds piezvanīs, bet varbūt arī gaida, kad viss reiz beigsies – to neviens nevar pateikt, jo otram dvēselē neielīdīsi. Tikai skumji gan.

Kas attālina bērnus no vecākiem, mazbērnus no vecvecākiem? Laika par maz? Latviju četrās stundās var izbraukt, un tomēr esam par tālu? Savas problēmas svarīgākas un sāpe lielāka? Iespējams, viss kopā, taču vairs nedzīvojam laikā, kad ziņas nosūtīja ar pasta baložiem. Ir taču telefons, var piezvanīt. Un ja cilvēkam tuvojas astoņdesmit gadu, tad jāsazinās katru dienu. Diemžēl…viss kļuvis vienaldzīgs. Vienalga, vai viņš ir nomazgājies, vai ir pieticis spēka paēst, vai viņam ir zāles un viņš necieš sāpes, nemaz neaizdomājoties par siltu istabu un gaismu.

Protams, visi tādi nav. Daudzi lasītāji varētu apliecināt, ka viņu bērni ir visgādīgākie tuvinieki, kādi pa šo zemi staigājuši, taču nebāzīsim galvu smiltīs kā strausi un neizliksimies, ka nepastāv vientuļie, kaut viņiem radinieki ir. Jā, iespējams, dažam radi ir ārzemēs, taču, ja jau reiz tikts pie citas maizes ar biezāku sviesta kārtu, varbūt var sazināties ar sociālajiem dienestiem un palūgt, lai pieskata večukiņus? Varbūt var algot kādu cilvēku, kas aizbrauc, aprauga veco cilvēku. Un, galu galā, ir taču arī pieejamā nesen aprakstītā glābšanas poga, kas gadā maksā nieka 24 eiro!

Tā nav mana vaina – otra biežāk dzirdētā atruna. Līdzīgi kā Dobeles traģiskajā lietā, kad visi sāka meklēt vainīgo un vienmēr vainīgs bija kāds cits. Pārmeta kaimiņiem, sabiedrībai, sociālajiem darbiniekiem, galu galā pašvaldībai, kur viņi skatījās. Bet kur bija vistuvākie, radinieki? Nepieņemami šādās situācijās uzlikt kaimiņu pleciem atbildību par kaut attālu radu sirmgalvi, vainot, ka kaimiņš nav bijis, nav iegriezies, nav no veikala kaut ko atvedis. Turklāt ko darīt, ja arī kaimiņš ir tikpat vecs un vientuļš? Kurš tad vainīgs?

Iespējams, daļēji ir kā tajā sakāmvārdā – ko jaunībā nemācies, vecumā nepratīsi. Tātad, ja neesi izpratis elementāras pieklājības un atbildības normas, nevarēsi tās nodot arī saviem bērniem. Viss kā pa ķēdīti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi