Piektdiena, 3. maijs
Vārda dienas: Gints, Uvis

Dari pats

Monika Sproģe
08:16
06.04.2017
3

Ir sens teiciens – ko sēsi, to pļausi. To var attiecināt gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, taču, lai pārliecinātos, ka šis likums no tiesas darbojas, nav jāaudzē labība, kaut arī tas ir lieliski. Pirms dažiem gadiem nonācu dzīves krustcelēs. Atceros, kā tikpat pavasarīgā dienā kā šī tīrīju māju un līdzībās pie sevis domāju, esmu “sējusi” tik neizsakāmi daudz sēkliņu, bet kāpēc joprojām nav, ko pļaut, kāpēc ražas nav? Tajā pašā momentā skaidrības mirklis izskrēja tik pēkšņi caur smadzenēm, it kā kāds man aiz muguras skaļā balsī būtu pateicis: “Vispirms jāsagatavo augsne.”

Es ķēros pie darba, izpētīju tobrīd esošo situāciju, izvērtēju, ko varu darīt uzreiz, kam vajadzīgi līdzekļi, bet kas jāatliek uz vēlāku laiku. Pārdomāju riskus un ieguvumus, visbeidzot rīkojos. Nepagāja nemaz ne tik ilgs laiks, un es sāku manīt, kā mani “iesētie” domugraudi, mani darbi sāk nest augļus.

Visam vajadzīgas iestrādes. Kādas? Tas atkarīgs no mērķa, ko izvirzi, taču panākumi atkarīgi tikai no paša. Kādreizējā blatu sistēma un cerība, ka kāds kaut ko izdarīs tavā vietā, joprojām pastāv, īpaši to vidū, kas auguši vecās padomju ideoloģijas gaisotnē, taču pakāpšanās uz cita pleciem nedod ne pārliecību par sevi, nedz veicina pašizaugsmi. Tā, manuprāt, ir vājuma pazīme.

Vai tad nav dubults prieks apzināties, ka esi dabūjis darbu, prakses vietu, uzrakstījis diplomdarbu, ticis augstskolā, izaudzējis dārzeņus, izlasījis vērtīgu grāmatu vai devies ceļojumā, kam gadu krāji kapeiku pie kapeikas, pats saviem spēkiem? Vai nav lieliski atskatīties atpakaļ, uzsist sev uz pleca un pateikt – jā, es to paveicu! Un viss sākās ar pirmo soli, ar tālruņa zvanu, ar vienu e-pastu, ar drebošu balsi un ļenganām kājām, bet es to paveicu. Es pats un nevis mana mamma, tante, onkulis, tēta draugs, kas parunāja ar kādu, kurš pazīst kādu, bet es pats dabūju šo darbu, šo pieredzi vai punu pierē. Es vācu savu ražu, nevis to, ko kāds cits manā vietā ir iesējis.

Robins Šarma ir teicis: “Nekad neļauj kādam sev iegalvot, ka tavi sapņi nav realizējami. Beigu beigās kāds panāks tieši to, ko esi izsapņojis. Kāpēc gan tam nebūt tev pašam?” Ir jāsaņem drosme, jāpaplašina sava komforta zona, jāievieš jauninājumi un jātiecas uz augšu līdz nākamajam līmenim gan veicamajā darbā, gan dzīvē, kas dāvāta.

Ja jauniešiem ir vēlme dzīvot ērti, bez izaicinājumiem, blāvi atreaģējot uz vecāku degsmainām vēlmēm, tad “iebīdīšana un blatu sistēma” ir tieši tas, kas vajadzīgs, taču nākotnes darba tirgus prasīs vairāk. Vairāk ideju, vairāk uzdrīkstēšanos, vairāk komunikācijas un pašiniciatīvas, un mēs augam, pateicoties tām domām un pieredzei, kas mūs neglauda pa spalvai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
33

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
37

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
33

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
39

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
28

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
35

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
38
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
26
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
63
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi