Nav noslēpums, ka ikvienu krīzes situāciju izmanto tie, kuri uz to vēlas iedzīvoties, tā ir laba augsnei jau plaša mēroga dezinformācijai.
Sociālajos tīklos rodami raksti, komentāri, kas cenšas izplatīt dažādas sazvērestības teorijas, piemēram, ka “Covid-19” izraisošais vīruss ir mākslīgi radīts, un citas. Atrodama pat informācija, ka šo vīrusu radījuši “ļoti gudri biologi un farmaceiti Latvijā”, piesauktas arī citas valstis, kuru laboratorijās tas tapis.
Portāls “Sargs.lv” aicina būt īpaši vērīgiem, jo “Covid-19” pandēmija kļuvusi par efektīvu propagandas ieroci Krievijas valdošā režīma rokās. Izmantojot dažādus kanālus, tiek mērķtiecīgi izplatīti paziņojumi gan Latvijā, gan citās Rietumu valstīs, kuru mērķis ir mazināt sabiedrību uzticēšanos valdībām un valstu veselības aizsardzības sistēmām.
Kā teikts portālā, Krievijas propagandas mediji, atsaucoties uz “ekspertu” intervijām, sākuši izplatīt mītus, ka koronavīrusa radītās krīzes dēļ gaidāms Eiropas Savienības sairums. Propagandisti izplata vēstījumu, ka Eiropas Savienība nodemonstrējusi nespēju rīkoties krīzes situācijā, bet solidaritāte izrādījusies fikcija. Šie faktori aizsākšot Eiropas sairšanu.
Šie viedokļi tiek publicēti un pārpublicēti medijos, kas darbojas Latvijā, arī feisbukā fiksēts, ka kāds, visticamāk, gan tie ir viltus konti, troļļi, dalās ar informāciju, kas lasāma latviešu valodā. Tiesa, uzreiz gan pamanāms, kur šiem meliem aug kājas, jo redzama izteikta google tulkotāja lietošana, un tieši šīs specifiskās gramatikas kļūdas ir viena no pazīmēm, ka teksta autors nav latvietis. Laikam šoreiz jāteic – labi, ka pagaidām tulkotājam- mākslīgajam intelektam latviešu valodas gramatika līdz galam nepadodas. Šādas gramatiskas kļūdas parasti pieļauj Krievijas troļļi.
Vērtējot pret Eiropas vienotību vērstās Krievijas propagandas pieaugumu, politologs Andis Kudors portālam “Sargs.lv” atzinis, skatoties Krievijas propagandas televīzijas kanālus, redzams, ka visiem lielajiem medijiem dota komanda runāt par to, ka globalizācija beigusies, Eiropas Savienībā vienotības nav, neviens nevienam nepalīdz, bet Eiropas Savienības deklarētās vērtības izrādījies vien joks.
Lai arī no vienas puses šādi Krievijas centieni vērtējami kā mēģinājums Eiropas Savienības pilsoņu vidū sēt neuzticību pret nacionālajām valdībām un Eiropas Savienības institūcijām kopumā, eksperts norāda, ka vairāk šie vēstījumi domāti Krievijas iekšējam patēriņam: “To mērķis – “palīdzēt” – Krievijas auditorijai neuztraukties par Krievijas lielajām problēmām. Šādi Krievijas propagandas paņēmieni izmantoti kopš padomju laikiem, un to vadmotīvs ir gaužām vienkāršs – sociālekonomiskās problēmas Krievijā nav nekas īpašs vai unikāls, jo citviet iet daudz sliktāk. Ņemot vērā, ka lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju nepārvalda svešvalodas un nav ceļojuši ārpus Krievijas, tie šādam vēstījumam notic bez jautājumiem.”
Arī citi politikas pētnieki ir līdzīgās domās. Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska portālā “Sargs.lv” atzīst, ka Krievijas centieni graut Rietumvalstu tēlu nav nekas jauns: “Ja palūkojamies vēsturē, astoņdesmitajos gados, Krievija īstenoja pret ASV vērstu kampaņu, stāstot, ka HIV infekcija ir izveidojusies slepenu un neveiksmīgu ASV bioloģisko ieroču eksperimentu rezultātā. Arī šoreiz ir centieni graut Rietumvalstu tēlu, mazinot uzticību Eiropas Savienībai, NATO un nacionālajām valdībām, taču tiem nav pamatojuma un tos nevajadzētu uzlūkot atrauti no plašākas Krievijas dezinformācijas izplatīšanas stratēģijas.”
Politologs Kārlis Daukšts norāda, ka šādā veidā Krievija mēģina parādīt savu pārākumu pār demokrātisko valstu spēju organizēt pretdarbību vīrusa izplatībai: “Te dominē ideoloģiska pretdarbība – demokrātiskās valstis ir vājākas organizatoriskajā jomā, tās nav spējīgas pieņemt stingrus lēmumus, kā to dara, piemēram, komunistiskā Ķīna, kurā ir autoritāra sabiedrība. Kremlis apzināti mēģina iepotēt šo salīdzinājumu – lūk, mūsu sistēma ir labāka nekā rietumu. Tā ir parasta informatīvā kara stratēģija.”
Arī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks Toms Rostoks uzsver, Krievija pēdējo gadu laikā centusies izmantot teju jebkuru notikumu, lai pierādītu, ka dzīve Krievijā nav tik slikta, jo Rietumos ir vēl sliktāk. T. Rostoks gan norāda, ka vīrusa izraisītajā situācijā Krievijas dezinformācijas centieniem nav nozīmes un tie panākumus negūs. Viņaprāt, lielāka nozīme ir valstu iekšējai spējai risināt jaunā koronavīrusa radītās problēmas.
Eksperti gan atzīst, tā kā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo Krievijas informācijas jeb, pareizāk sakot, dezinformācijas telpā, tas var radīt zināmu problēmu un nopietni ietekmēt slimības ierobežošanas centienus.
Komentāri