Ārkārtējās situācijas apstākļos mediji ir pirmais un galvenais informācijas avots. Varētu domāt, ka lielais informācijas pieprasījums vismaz medijiem nodrošina izdzīvošanu, bet diemžēl tā nav.
Lejupslīde ekonomikā ir sākusies, un tā ietekmē un ietekmēs medijus visā pasaulē, jo to ienākumu pamatavots ir reklāma. Sašaurinoties vai apstājoties virknei nozaru, strauji samazinās arī reklāmas tirgus. Protams, Latvijas mediji nav izņēmums, bet tas savukārt nozīmē, ka sabiedrībā var palielināties baumu, pieņēmumu un dezinformācijas apjoms.
27. martā Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) nāca klajā ar paziņojumu par nepieciešamo atbalstu Latvijas plašsaziņas līdzekļu satura veidotājiem vīrusa izraisītās krīzes laikā. LŽA bija veikusi biedru aptauju, un tās rezultāti ir skarbi. Proti, visi mediji piedzīvo reklāmas kritumu – apturētas plānotās reklāmas kampaņas, atceltas jau apstiprinātās, un nav plānots atsākt reklamēties tuvākajā laikā. Par jau publicētajām reklāmām kavējas rēķinu samaksa. Daļa mediju plāno samazināt autoru skaitu, atteikties no telpu īres, bet ar šo rīcību nevar segt zaudējumus un turpināt strādāt. Lielāko daļu aptaujāto mediju uzņēmumu, nesaņemot atbalstu, pie līdzšinējā reklāmas tirgus krituma tempa no darbības slēgšanas šķir apmēram mēnesis. Tādēļ LŽA aicināja valdību nekavējoties sniegt atbalstu Latvijas medijiem, lai tie spētu turpināt darbu un pārdzīvot krīzes situāciju.
Pēc dažām dienām NEPLP paziņoja, ka lūgs piešķirt miljonu eiro komercmediju atbalstam. NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš gan atzina, ka atbalsts nepieciešams arī sabiedriskajiem medijiem. Viņš atklāja, ka kopumā sabiedrisko mediju zaudējumi šogad varētu sasniegt 1,4 miljonus eiro.
NEPLP arī atzina, ka abi sabiedriskie mediji gatavo viskvalitatīvāko un visuzticamāko saturu. Valdība noteica, ka krīzes laikā LTV un LR veidotās ziņas un informatīvi analītiskos raidījumus bez maksas varēs nodot komerciālajiem TV un radio kanāliem. Par to, kurus raidījumus bez maksas nodot komercmedijiem, lēmēja būs NEPLP. Tāds risinājums esot nepieciešams, jo liela daļa sabiedrības krievvalodīgo iedzīvotāju skatās tikai Krievijas TV, kur tiek apgalvots, ka, no vienas puses, tāda vīrusa nemaz nav, ir tikai parastā gripa, bet, no otras puses, vīrusu radījušas ASV, lai sagrautu citu valstu ekonomiku. Nododot šiem kanāliem Latvijas sabiedrisko mediju saturu bez maksas pārraidīšanai Baltijas Pirmajā kanālā (PBK), kas darbojas gan Latvijā, gan Igaunijā, var paplašināt informēto skatītāju loku. No otras puses, šis kanāls ir zināms kā Kremļa informācijas atbalstītājs, tas regulāri pārraida Krievijas raidījumus, kuri ir agresīvi un naidīgi noskaņoti pret Rietumiem, arī pret Latviju, tajos ir gandrīz tikai meli. Pret PBK sākta Valsts drošības dienesta izmeklēšana, tādēļ februārī tika slēgts tā ziņu dienests.
Tātad Eiropas Savienībai, NATO un Latvijai naidīgas un melīgas informācijas pārraidītājs bez maksas iegūtu sabiedrisko mediju gatavoto ziņu saturu. No vienas puses, tas vismaz daļēji informētu to daļu sabiedrības, kas joprojām dzīvo Kremļa informatīvajā telpā. No otras puses, bažas rada tas, par ko satraukumu pauda arī LTV: “Tādējādi mēs ar Latvijas nodokļu maksātāju apmaksātu kvalitatīvu žurnālistiku netieši leģitimizēsim propagandas saturu, kas tiek ražots Krievijā, un šī, protams, ir potenciāli bīstama situācija.” Un lēmumam patiesībā ir arī trešā puse: LTV vēl norāda arī uz otru lēmuma negatīvo aspektu, kas var vājināt sabiedriskos medijus. Piemēram, izvietojot LTV ziņas PBK ēterā, Krievijas politikas ietekmētais kanāls pelnītu uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina un piesaistītu sev reklāmas naudu, kuru kvalitatīva satura veidošanai būtu varējusi izmantot LTV.
Manuprāt, to varētu pateikt arī tā – sabiedriskie mediji strādās pārslodzes apstākļos, tā pelnot reklāmas naudu komercmedijiem, arī naidīgam komercmedijam, bet par to nesaņems ne centa, jo saturs būs jāatdod bez maksas. Būtiski ir arī tas, ka minētajam PBK licence liek pārraidīt arī ziņas. Ja PBK nesaņems no Latvijas sabiedriskajiem medijiem ziņu materiālu, tad zaudēs licenci un Latvija beidzot varēs atbrīvoties no kremļa politiku atbalstoša TV kanāla. Tādēļ atbilde uz jautājumu, vai kādu laiku atbalstīt šo kanālu informatīvās drošības dēļ vai ļaut tam zaudēt licenci jau tagad, nav vienkārša. Manuprāt, PBK varētu ļaut izmantot sabiedrisko mediju veidotās ziņas līdz ārkārtējās situācijas beigām, bet ne dienu ilgāk. Tādējādi ir cerība, ka tas tomēr beigs pastāvēt. Un tikpat svarīgi pirmām kārtām ir atrast papildu finanses sabiedriskajiem medijiem, lai tiem kā Pelnrušķītei nebūtu jāstrādā bez maksas visu pārējo labā, tā apdraudot pašiem sevi.
Komentāri