Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Ar ko atšķiras desu un informācijas ražošana

Sallija Benfelde
19:30
24.04.2020
3

Pirmajā brīdī gribas sacīt – neatšķiras, tas ir bizness. Brīdi padomājot, jāatceras, ka mediju tirgus Latvijā ir mazs un joprojām nav īsti atkopies pēc pēdējās lielās krīzes un informācija ir mediju darbības pamatā. Galu galā biznesa idejas pamatā ir peļņas gūšana, bet medijiem tās nav – ja nu vienīgi atsevišķām personām, kuras pēc pasūtītāju vēlmes var paust jebko.

Un vēl pēc brīža gribas teikt, ka no kvalitatīvas desas ir atkarīga patērētāju veselība un pat dzīvība, bet kvalitatīvi mediji ir viens no valsts drošības pamatiem. Ne velti ir pieņemts lēmums par atbalstu medijiem “Covid-19” krīzes radīto negatīvo seku mazināšanā ārkārtējā situācijā. Atbalstam jāveicina drukāto un digitālo mediju darbības nepārtrauktība un kapacitātes stiprināšana, kā arī sabiedriski nozīmīga satura veidošana. Tur­klāt prioritāri atbalstāmi mediji, kas veido neatkarīgu žurnālistikas oriģinālsaturu, it īpaši pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas žanrā un informatīvi analītiskā satura žanrā. Tik tālu viss ir skaidrs un saprotams.

Piešķirto finansējumu 2,04 miljonu eiro apmērā komercmedijiem administrēs Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un Sabiedrības integrācijas fonds (SIF). Par sabiedriskajiem medijiem tiks lemts vēlāk. Atbalstam tiek izsludināti konkursi, kuriem, protams, ir nolikumi. Tieši tāpat kā visu atbalsta pasākumu nolikumos, arī ar medijiem saistītajos ir prasības par nodokļu nomaksu, pārskatāmu un caurspīdīgu grāmatvedības darbu un patiesā labuma guvējiem. Atšķirībā no konkursiem par atbalstu, piemēram, desu vai jebkādas citas produkcijas ražotājiem, konkursa nolikumā medijiem apakšpunktos, kas nosaka, kuri mediji pieteikumu nedrīkst iesniegt, ir arī prasība “Pre­tendenti, kuri ir atbildīgi par būtiskiem (kompetentā institūcija noteikusi maksimālo sodu) žurnālistu profesionālās ētikas pārkāpumiem savā darbībā 12 mēnešu periodā pirms konkursa izsludināšanas dienas”.

Tātad melīgi un tendenciozi mediji, kas darbojas tikai sava īpašnieka vai politiski ekonomiskā grupējuma interesēs, apdraudot valsts un sabiedrības kopējās intereses, atbalsta saņemšanai nekvalificējas. Tiesa gan, oficiāli līdz lēmumiem par sodiem mēs Latvijā netiekam, ja neskaita dažus Krievijas TV kanālus, kuri arī bez sodiem atbalstam visdrīzāk nekvalificētos. Tomēr pastāv mediju ētikas un profesionālās darbības pamatprincipi. Manuprāt, piešķirot atbalstu, pat bez īpaša ieraksta nolikumos būtiskam kritērijam ir jābūt medija žurnālistiskajai kvalitātei.
NEPLP savu lēmumu par atbalstu pieciem elektroniskajiem komercmedijiem jau ir pieņēmis. Manuprāt, pretrunīgs ir lēmums piešķirt atbalstu arī “Rīga TV 24”, jo kopumā šis TV kanāls vairāk nodarbojas ar “smadzeņu skalošanu” un haosa vairošanu sabiedrībā. Atbalsts gan piešķirts trīs raidījumiem, kuri (atšķirībā no “Preses kluba”) vairāk vai mazāk turas žurnālistikas rāmjos – proti, raidījumiem “Uz līnijas”, “Ziņu TOP 5” un “Kur tas suns aprakts”. No vienas puses, atbalsts tātad ir raidījumiem, bet, no otras puses, jāpiekrīt jau dzirdētajiem viedokļiem, ka krīze būtu ļāvusi atbrīvoties no šī, iespējams, pat bīstamā TV kanāla “dabiskas izlases ceļā”.

Stāsts par SIF administrēto atbalstu no Latvijas valsts budžeta programmas komerciālajiem drukātajiem un digitālajiem medijiem, manuprāt, ir garāks un sarežģītāks. 220 000 eiro paredzēti, piemēram, reģionālo drukāto mediju un interneta ziņu portālu, kā arī Latvijas diasporas mediju atbalstam. Apsveicami, ka nav aizmirsti reģionālie mediji, un tikpat apsveicami, ka nav aizmirsti arī diasporas mediji, jo valsts jau labu laiku ir paudusi, ka diaspora ir daļa no Latvijas. Nelaime gan tā, ka pilnīgi vienādi noteikumi vietējiem un diasporas medijiem atbalsta saņemšanu diasporas medijiem var padarīt neiespējamu, jo tie lielāko tiesu darbojas kā bezpeļņas uzņēmumi, turklāt tiem parasti nav daudz tā saukto “štata darbinieku”, kuri veido saturu. Šie mediji jau sen būtu bankrotējuši, ja tie maksātu nevis honorārus, bet algas. Jebkurā gadījumā, domāju, medijiem ir dažāda specifika un tā būtu jāievēro. Esmu pārliecināta, ka desu ražošanu un informācijas veidošanu nevar vienādot. Pretējā gadījumā var notikt tāpat kā ar produkcijas un pakalpojumu ražotājiem, kad valdībai nepārtraukti jālabo un jāpapildina konkursu nolikumi. Bet pa to laiku apšaubāma informācija, piemēram, no sociālajiem tīkliem, iedzīvojas cilvēku prātos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
17

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
17
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi