Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Prasiet, un tiks dots. Makā vēl ir

Sarmīte Feldmane
08:03
01.05.2020
9

Neesmu ne ekonomists, ne finansists. No naudas saprotu tik daudz – tā jānopelna, jātērē un mazumiņš jāpataupa nebaltai dienai. Ne jau ar pataupīšanu, kā dzirdēts no tiem, kas gudrības smeļas citās dimensijās, piesaukšu vai piesaistīšu to grūto brīdi, lai tiktu vaļā no iekrājuma. Tam nudien neticu! Bet vispār saprotamām likumsakarībām gan. Un tās veido cilvēku likumi. Gan rakstīti, gan nerakstīti.

Krīzes vienmēr ir tas brīdis, kad atklājas daudz kas tāds, kas līdz tam nav novērtēts, ieraudzīts vai ir ignorēts. Krīze jau no sengrieķu laikiem (krisis – lēmums, pagrieziena punkts, rezultāts) nozīmē pēkšņu pārmaiņu, negaidītu pagriezienu. Vēl to varot izskaidrot kā nepārvaramas grūtības, kas pārsniedz cilvēka ierastos resursus un sarežģījuma pārvarēšanas mehānismu. Kaut kas nevēlams , kas izjauc ierasto lietu kārtību. Cik gan nav dzirdēts par finanšu, sociālo, politisko, ekonomisko, attiecību, kultūras, vērtību, pārtikas, ģimenes, dabas resursu un vecumposmu krīzi, tāpat kapitālisma un vēl citām. Tagad mūs skārusi kroņkrīze, pēkšņa un jaudīga. Ierauj visus. Ja ne finansiāli, tad emocionāli gan.

Protams, dzirdot, kā darbu pārtrauc uzņēmumi, kā cilvēki kļūst bezdarbnieki, grūti būt vienaldzīgam. Taču līdztekus, dzirdot, ka viņi nav tiesīgi saņemt dīkstāves pabalstus, jo nav maksājuši nodokļus vai to darījuši simboliski, līdzjūtība un sapratne sāk noplakt. Protams, viņiem grūti, nav iztikas līdzekļu, valstij ir pienākums gādāt par katra tai piederīgā cilvēka izdzīvošanu. Bet…, kā šis cilvēks domāja par valsti, kura grūtā brīdī būs viņa balsts?

Nodokļus maksā muļķi, ja tos samaksā, nav nekādas dzīves. Kad kāda vecmāmiņa sūkstījās, ka mazdēls, kurš par viņu rūpējas, sācis saņemt mazāku algu, jo uzņēmējs, lūk, nemākot “nokārtot” nodokļus, nebija vērts kaut ko skaidrot. Viņas piebilde, ka pašai maza pensiju un pieaug tikai par dažiem eiro gadā, izjauca jebkādu sapratni par nodokļu politiku, sociālo atbildību un tā tālāk. Tā jau gadiem bija – tie, kuri nemaksāja nodokļus, runa nav tikai par uzņēmējiem, arī darba ņēmējiem, mēnesī uz rokas saņēma vairāk naudas nekā tie, kuri maksājuši. Par citu samaksātajiem nodokļiem skolojas nodokļu nemaksātāju bērni, pensijas saņem viņu vecāki un vecvecāki, visi izmanto veselības aprūpes sistēmu. Ļoti daudzi no viņiem dzīvo labāk, var atļauties vairāk nekā nodokļu maksātāji. Kad pienāks pensija, nodokļu nemaksātāji skaudīgi rādīs ar pirkstu uz tiem, kuri saņems vairāk, kuri darba gados maksājuši savu sociālo nodokli. Un viņiem būs jāklausās – kas tad tev, tev jau tā lielā pensija! Ironiski un reizē stulbi! Kāpēc gan jāklausās kāda negodīga valsts iedzīvotāja runas!

Dīvains šķiet daža politiķa pārmetums Valts ieņēmumu dienestam, ka tas nedomājot par cilvēkiem un visiem nedodot dīkstāves pabalstu, bet tikai nodokļu maksātājiem. Un atkal uz maksātāju rēķina! Saprotu, visiem klājas grūti. Vienu gan neapjēdzu, vai tiešām kultūras cilvēki dzīvo nabadzīgi, vien no rokas mutē? Krīze ar ierobežojumiem ir tikai mēnesi. Un jau bads bez cerībām uz nākotni, tā publiski izskan.
Valsts ir gatava un glābj. Katru. Izskanējis, ka tagad nodokļu nemaksātāji sapratīs, cik svarīgi maksāt nodokļus, un to darīs. Kaut nu tas nebūtu sirreāls sapnis, bet redzēts naktī no ceturtdienas uz piektdienu, kad nosapņotais piepildās.

Ikviena krīze vispirms prasa no katra izpratni un pašatdevi. Vieglāk nīkt mājās, rakstīt petīcijas, pieprasījumus, apelēt pie sabiedrības, tātad arī valsts godaprāta, nevis mēģināt ko darīt paša labā. Kurš skaļāk kliedz, to sadzird. Un, ja vēl prot gudri dažādās toņkārtās murrāt savu sāpi, kā nepalīdzēt! Un teikts taču – lūdziet , un jums tiks dots. Tiesa, šais laikos ar lūgšanu nepietiks, uzstājīgi, informējot sabiedrību, jāpieprasa.
Skaidrs ir viens – lai arī kad kroņvīruss atstās Latviju un teorētiski kroņkrīze beigsies, valsts kase būs tukša. Dodot katram, kam kādubrīd grūti, tiek nonivelēta atbildība pašam par sevi, savu ģimeni, dzimtu. Vai tiešām esam tik bagāti, lai kā ASV katram piešķirtu noteiktu naudas summu dzīvošanai? Varbūt krīze liks aizdomāties par vērtībām, kurām mūžs ilgāks vismaz par nedēļu vai vienu sezonu? Nevis fabrikās radītām viendienītēm.

Politiķi vētī, kam šodien dot, kam rīt. Un katru dienu vēl kāds aizmirstais, citādāk nosauktais, tāds, kurš nav kvalificējies, atgādina, ka arī pelnījis valsts naudu. Un lēmēji, devēji strīdas, cik kuram dot. Tas, kurš aizstāv valsts naudas maku, šodien tiek saukts par necilvēcīgu, viņam trūkst līdzcietības un vēl daudz kā cita. Tie, kam tagad jāiet pensijā, jau tiek brīdināti, lai nesteidzas. Uzkrājumi pensiju līmeņos krītas.

Visiem grūti. Saprotu solidaritāti, bet kāpēc vienmēr viss notiek uz to rēķina, kuri godīgi maksā nodokļus. Varbūt varētu vismaz kādu bonusiņu mūža nogalē piešķirt! Piemēram, ikmēneša goda pabalsts kā kārtīgam nodokļu maksātājam. Uz to, ceru, būtu grūti pretendēt negodprātīgajiem.
Tā ir, kroņkrīze liek kustināt smadzenes. Visādas domas jaucas pa galvu. Arī par naudu. Tās tērēšanu, uzkrāšanu, taupīšanu. Un mūsu dzīvošanu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
17

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
17
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi