Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Saimniekiem cīņa

Sarmīte Feldmane
06:20
23.05.2020
42

To, ka latvāņi ir Latvijai kaitīga augu suga, zina katrs. Valsts augu aizsardzības dienests veic Sosnovska latvāņa izplatības noteikšanu. Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā patlaban apkopota informācija par 10 801 ha invadētām teritorijām.

Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu zemes īpašnieka vai valdītāja pienākums ir šīs invazīvās augu sugas iznīcināt, ja tās izplatījušās zemē, kas atrodas viņa īpašumā vai valdījumā. Pašvaldības pienākums ir koordinēt latvāņa ierobežošanas un apkarošanas pasākumus, ja zemju īpašnieki to nedara. Pašvaldībām arī jāizstrādā attiecīgās teritorijas latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu organizatoriskais plāns. Lai veicinātu latvāņu apkarošanu, vairākas Latvijas paš­valdības zemes īpašniekiem, kas apkaro latvāņus, ieviesušas nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus.

Priekuļu novada pašvaldība ir viena no tām, kas jau vairākus gadus mērķtiecīgi cīnās ar latvāņiem. Un rezultāts ir redzams. Pieredzē dalās pašvaldības Saimnieciskās nodaļas labiekārtošanas dienesta vadītājs Jānis Sirlaks. “Jau otro nedēļu indējam. Trešo gadu izmantojam inovatīvo metodi. Ir jāstrādā ļoti precīzi. Ja raundaps latvāni nokāva, bet tas tomēr dzina atvases, inovatīvais līdzeklis uz to iedarbojas lēnām. Līdz pat rudenim augs ir dzeltens, līdz inde nokļūst līdz saknēm. Pavasarī latvānis agri mostas, to viegli ieraudzīt, tāpēc arī cenšamies miglot iespējami agri.

Triju gadu darba rezultāts ir redzams. Ikviens zemes vai meža īpašnieks tiek mudināts kopt savus īpašumus, vienmēr var saņemt padomu, kā labāk darīt, pļaut vai indēt. Pašvaldības policija gan skaidro, ka nedrīkst ļaut augt latvāņiem, gan mudina kopt savus laukus.
Novadā latvāņi aug visos pagastos. Vienā vairāk, citā mazāk. Lielākais latvāņu lauks bija Veselavā. Kā kādreiz izskatījās pie Vaives dzirnavām?

Tikai vienam privātīpašniekam pagaidām neveicas. Arī pie alām vairs nav latvāņu. Valsts ceļu malās novada teritorijā arī latvāņu nav, jo ceļinieki ļoti mērķtiecīgi cīnās ar šiem kaitīgajiem augiem.

Pašvaldībai bija seši hektāri zemes, kur latvāņi auga kā klājiens, un tikpat hektāros zaļoja dažādos nelielos zemes gabalos. Tagad palicis hektārs latvāņu klājiena, bet pārējos laukos, mežos, ceļmalās latvāņi jāmeklē. Ar latvāņu indēšanu nodarbojas divi cilvēki. Laukos latvāņi tiek rūpīgi meklēti, nevienu nedrīkst atstāt, tie atkal izplatīsies. Vasarā nepļaujam, jo inde aizvien strādā. Ar latvāni var tikt galā, tikai tas ir jādara.
Līdz šim pašvaldība nevienu nav sodījusi, ka pietiekami nedara, necīnās ar invazīvo sugu. Stāstām, skaidrojam. Nav jau mērķis kādu sodīt, bet gan atbrīvot Latviju no latvāņa. Diemžēl novadā Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts mežos, gar upītēm latvāņi turpina augt.

Cīņa ar latvāņiem ir ne tikai vairāku gadu garumā, bet arī dārga. Var pļaut, bet tas jādara vairākas reizes, indēšana ir izdevīgāka. Ir firmas, kas sniedz latvāņu apkarošanas pakalpojumu. Tām darba netrūkst. Tas noteikti liecina, ka ar laiku Latvija tomēr atbrīvosies no latvāņa.”
Šonedēļ Raunas novadā sākta latvāņu izplatības apsekošana gan pašvaldības, gan privātajos īpašumos. “Pašvaldības darbinieki pie Staburaga, upes krastā aizsargājamajā zonā dur latvāņus. Citur tie tiks pļauti un indēti. Pēdējos gados zemju īpašnieki aktīvi cīnās ar latvāņiem – gan pļauj, gan miglo ar ķimikālijām. Pagājušajā gadā nebija nevienas administratīvās komisijas sēdes, kurā izskatītu jautājumu par latvāņu ierobežošanas pārkāpumiem. Ar latvāņiem cīnāmies, un ir rezultāts,” saka Raunas novada pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa.

Arī Līgatnes novada domes vadītājs Ainārs Šteins atzīst, ka novadā cīņa ar latvāņiem ir veiksmīga. “Pašvaldības policija pavasarī un rudenī apseko vietas, kur aug latvāņi, atgādina zemju īpašniekiem. Ja laukos aug invazīvie augi, nekustamā īpašuma nodoklis ir augstāks, kā arī tiek lemts par administratīvo sodu. Bet latvāņus jau nevar apkarot ne ar administratīvām metodēm, ne sodiem. Pēdējos gados vairāki īpašumi, kuros bija latvāņu audzes, mainīja īpašniekus. Jaunie saimnieki kopj zemi, un latvāņu vairs nav. Zemes īpašniekiem ir jābūt ieinteresētiem to darīt un arī apkarošana jāspēj finansēt.

Katrā ziņā novadā latvāņu ir mazāk, bet diemžēl administratīvajai komisijai rudenī darbs tāpat vēl ir,” stāsta A.Šteins.
Lietainais pavasaris kavē indēt latvāņus, bet tas jāspēj izdarīt laikus, lai augi nesazaļotu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi