Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Pabalsts dzīvošanai vai krīzes brīdim

Sarmīte Feldmane
06:32
23.05.2020
21

Satversmes tiesa sākusi skatīt lietu pēc Tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsargs uzskata, ka Ministru kabineta noteiktais garantētais minimālais ienākumu (GMI)līmenis neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam, nenodrošina cilvēka cieņas aizsardzību un neizpilda no Satversmes 109. panta izrietošo pozitīvo pienākumu valstij sniegt personai tai nepieciešamo sociālo palīdzību.

Tiesībsargs arī norāda, ka valdība ilgstoši garantēto minimālo ienākumu līmeni nav paaugstinājusi tā, lai tas atbilstu Sat­versmei. Valstij esot pienākums savu politiku vērst uz soci­ālā un mantiskā stāvokļa izlīdzinājumu, nevis uz sociālo un mantisko atšķirību nostiprināšanu un izvēršanu. Garantētais minimālais ienākumu līmenis šobrīd neesot pietiekams, lai nodrošinātu personu pamatvajadzības, līdz ar to tas nevarot nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni.

Garantētais minimālais ienākumu līmenis personai ir 64 eiro mēnesī. GMI pabalsts ir zemākais ienākuma atbalsta veids cilvēkiem, kuriem nav nekādu ienākumu vai tie ir ļoti zemi. Pabalstu piešķir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, kura atzīta par trūcīgu. Ministru kabinets nosaka GMI līmeni un kārtību, kādā tas aprēķināms, piešķirams un izmaksājams, un kārtību, kādā slēdzama vienošanās par līdzdarbību, no kuras dažas pabalsta saņēmēju grupas ir atbrīvotas. Daudzas pašvaldības jau tagad vairākām mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupām ir noteikušas lielāku GMI par Ministru kabineta noteikto zemāko slieksni, tas ir atļauts. GMI maksā no pašvaldības budžeta.

Izskanējis, ka GMI vajadzētu būt 128 eiro mēnesī. Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents atgādina, ka katrai ģimenei, katram cilvēkam situ­ācija ir individuāla un tā tiek izvērtēta. “GMI ir spilvens konkrētā brīdī. Bet katrs cents ir jānopelna, un pabalsts ir īslaicīgs, ne ilg­termiņa problēmas vai situācijas risinājums. Jābūt arī saņēmēja līdzdalībai,” saka novada vadītājs.

Pārgaujas novadā ne pērn, ne šogad nav neviena GMI saņēmēja. Novada Sociālā dienesta vadītāja Anita Kalniņa vērtē, ka, lai kāds saņemtu GMI, viņa situācijai jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Piemēram, ja bezdarbnieks, jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā, pabalsta pieprasītājam nedrīkst piederēt nekustamais īpašums. “Darba piedāvājumi ir, var pat izvēlēties. Pieejami arī sabiedriskie darbi, patlaban katrā pagastā strādā pa vienam cilvēkam,” stāsta Sociālā dienesta vadītāja un uzsver, ka sociālie darbinieki motivē un palīdz atrast darbu. Te nav runa par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. “Sarunās klientiem stāstām, ka GMI nav risinājums, ka ar to izdzīvot nevar. Protams, krīzes situācijā tas var būt glābiņš, bet ne ilgstoši. Katram pašam jāmeklē varianti, kā dzīvot,” pastāsta A. Kalniņa.

Viņa atzīst, ka tagadējā valsts noteiktā GMI pabalsta summa nav savienojama ar dzīvošanu. “Taču vai to vajag celt tik strauji, kā ierosināts? Cilvēki, kuriem ir vienkāršots dzīves līmenis un vērtības, saņemot šādu pabalstu, nebūs ieinteresēti strādāt. Un ja viņi ir divi vai ģimene? Cilvēki ātri pierod, pieņem situāciju, iemācās iztikt ar to naudu, cik ir. Laukos, kur nav lielas īres maksas, izdevumi nav tādi kā pilsētā, divatā, katram saņemot vairāk nekā simts eiro mēnesī, var samaksāt par pamatvajadzībām. Vai šis pabalsts motivēs strādāt?” pārdomās dalās Sociālā dienesta vadītāja un atgādina, ka nemaz ne tik maz ir pensionāru, kam dažādu iemeslu dēļ pensija nav pat simts eiro.

Pārgaujas novada pašvaldība katru gadu paplašina dažādu sociālo atbalstu saņēmēju loku. Tie nav pabalsti, bet tiek atmaksāta, piemēram, daudzbērnu ģimenēm ēdināšana bērnudārzā, skolēniem pusdienas. “Novadā cilvēkiem ir iespējas, un vienmēr krīzes situ­ācijā tiek palīdzēts,” uzsver novada vadītājs H.Vents.

Kā lems Satversmes tiesa, to rādīs lēmums. Skaidrs, ka 64 eiro ir nesamērīgs pabalsts izdzīvošanai. Taču cik daudz no uzņēmējiem nav dzirdēts, ka nevar atrast strādniekus, jo dažam šķiet izdevīgāk saņemt pabalstus un piehaltūrēt, nevis katru dienu strādāt. Tāds cilvēks ir, viņš vienmēr atradīs sev izdevīgāko variantu.

Vērtējot GMI pabalsta apjomu, būtu jāņem vērā dzīves dār­dzība dažādās vietās, katrā novadā, arī pagastā, nemaz nerunājot par pilsētām. Kas pilsētniekam, kuram jāmaksā dārga īre un komunālie maksājumi, ir 128 eiro, un kas lauciniekam, kuram ikmēneša izdevumi pavisam citi? Tiesībsargs aizstāv visus. Tikai cik sabiedrība gatava maksāt un cik lielā mērā strādātspējīgs cilvēks ir atbildīgs par savu dzīvi?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi