Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Pret kašķi ir zāles

Sarmīte Feldmane
08:58
29.05.2020
25

Tas, ka latvieši ir kašķīga tauta pie Baltijas jūras, tiek bieži atgādināts. Jautājums tikai – kas to saka. Ja svešinieki, tad, visticamāk, viņiem nepatīk mūsu nepakļāvība un kašķīgums ir pretstats aklai paklausībai.

Ja to sakām par pazīstamu cilvēku, tad droši vien viņš ir piekasīgs, prasa no tevis ko ļoti konkrētu. Un tas nepatīk. Var būt arī savstarpēja kašķēšanās, kad puses cenšas pierādīt savu pārākumu. Ir vēl daudzas un dažādas situācijas, kad novērotāji vien pasmīn un nosaka – atkal kašķis! Dažkārt tiem, kas blakus, divu attiecību skaidrošana varbūt gana uzjautrinoša. Ja vien tā nav nožēlojama.

 

Vēstures avoti liecina, ka reiz divi domubiedri Artuss Kaimiņš un Aldis Gobzems nodibināja partiju. Abi tika Saeimā un saplēsās. Nav svarīgi, par ko radās kašķis un cik tas liels vai mazs, bet abi palika tautas izraudzītie priekšstāvji, valsts likumu lēmēji. Ik pa laikam vīru starpā nosprēgāja kāda dzirkstele, kāds aizskarošāks vārds atsitās otra ausīs. Tas arī viss. Sabiedrība vien noteica, ka atkal kašķējas, un tajā visā bija kāds pikantums. Televīzijā un “Youtobe” taču var redzēt, kā dažādu zemju politiķi nesmuki izrunājas, arī kaujas, rāda visvisādus žestus un apelē pie otra sirdsapziņas vai arī ieņem pozu kā gudrības un taisnīga kara dieviete, viena no Zeva meitām Atēna. Vai mūsu tautieši sliktāki? Ukraiņiem savā Radā un pat Eiroparlamenta deputātiem gadījies sakauties, nemaz nerunājot par karstasinīgajiem turkiem savā parlamentā. Vai mūsu Saeima kāda miera osta miera mikām, kur dzirdēt tikai lūdzu un paldies, atvainojiet? Ja latvieši ir kašķīgi, tad viņi tādi ir. Un te nav runa par karstām asinīm, acumirklīgām un nesavaldāmām emocijām, dzimtu naidu.

Saeimas kolēģi A.Kaimiņš un A.Gobzems ir gudri, citādi jau nebūtu Saeimā, izglītoti – prot aizstāvēt viedokli un sabiedrības intereses, viņus nevar nepamanīt – zina, kas jādara, lai rādītu TV un par viņiem runātu, prot radīt vētru, kurā otra kuģītis sasveras, tad sagaida, ka vējš iepūš no citas puses un ar pilnām burām šķeļ viļņus. Tā abi deputāti dreifē, viens otra peldlīdzeklim neļaujot izmest enkuru.

Pēdējā abu deputātu sakašķēšanās notika Saeimas sēdē. Tā ir gudru un talantīgu politiķu prasme – īstajā brīdī par otru atgādināt kaut ko viņam nepatīkamu. Kad Saeima debatēja par dažādām atbalsta formām iedzīvotājiem, kurus vissmagāk skārusi “Covid-19” krīze, A. Gobzems atcerējās, ka A.Kaimiņš kādā intervijā teicis, ka dzīvo “no rokas mutē”, un uzsvēra, ka nu ir laiks sākt taupīt. Pēc kārtējā šī apstākļa pieminēšanas A.Kaimiņš no vietas Saeimas sēžu zālē sāka izkliegt piezīmes, ka A.Gobzemam būtu jārunā par apspriežamo priekšlikumu.
Lūk, daži citāti no aģentūras LETA informācijas par to, kā sarunājušies (sakliegušies) deputāti: “”Es saprotu, ka Kaimiņš ir satraukts, ka dzīvo no rokas mutē,” teica Gobzems. “Par priekšlikumu!” no vietas izkliedza Kaimiņš. “Viņš satraucas, ka dzīvo no rokas mutē ar saviem trīs vai četriem tūkstošiem eiro,” turpināja Gobzems. “Par priekšlikumu runā, tu!” izkliedza Kaimiņš, turpinājumā mudinot Gobzemu būt piesardzīgam. “Gobzem, sargi zobus, es tev nopietni, sargi zobus!” brīdināja deputāts, bijušais partijas biedrs. Gobzems, neņemot vērā Kaimiņa aizrādījumus, turpināja teikt, ka Kaimiņš vislabāk zina, kā tas ir dzīvot par trīs līdz četru tūkstošu eiro lielu algu “no rokas mutē”. “Iedomājies, kā būs bez zobiem dzīvot no rokas mutē,” no vietas atcirta Kaimiņš.”( No LETA)

Abi politiķi labu laiku nevarēja rimties, un tikai vairākkārtējs kolēģu aizrādījums apklusināja kašķīgos un nesavaldīgos latviešus. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule “Latvijas Avīzei” atzinusi, ka savstarpējā rēķinu kārtošana un provocēšana tādā līmenī, kādā tā notiek šajā Saeimā, agrāk nav bijusi. “Aldis Gobzems ir jurists, un viņš veikli izmanto Artusa Kaimiņa vājās vietas. Kaimiņš savukārt ir aktieris un tā arī uz to atbild. Taču šis nav teātris un šī nav tiesa,” viedokli paudusi Saeimas deputāte un atgādinājusi, ka Saeima ir tautas spogulis – kas ievēlēti, tie arī jābauda.

Tā, lūk. Laikam būs jāpalasa Garlībs Merķelis. Varbūt jāatvainojas, ka apšaubīju viņa vērtējumu par latviešiem. Nu esam kašķīgi, gatavi otru pazemot… Un diemžēl ne tikai sadzīvē. Arī no augstākās tribīnes Latvijā. Krīze drīz beigšoties, tad visi būsim guvuši mācību un no tās iznāksim labāki, gudrāki utt. Tā runā katrs, kurš tiek pie vārda. Bet deputāti šādi uzvedas krīzes laikā. Vecos laikos kašķis bija slimība, no kuras kaunējās. Tāpat arī pasaulei nestāstīja, ka ar kādu sakašķējies. Vai tikai, kad atsāksies kaut cik normālā dzīve, nebūsim kļuvuši vēl kašķīgāki, nenovīdīgāki, stučīt kārāki? Kaut nu būtu kultūras izslāpuši! Tādas īstas, kvalitatīvas mākslas! Ne tādas, kas izklaidē no Saeimas nama. Un atbildīgāki! Vispirms jau paši pret sevi, savu rīcību!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi