Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Par jauno galvaspilsētas domi

Sallija Benfelde
10:38
03.09.2020
19

Ārkārtas Rīgas domes vēlēšanas ir beigušās, bet patiesībā nekas vēl nav beidzies.

Tas, kuras partijas ieguvušas deputātu mandātus, visticamāk, mainīties nevar. Var mainīties vietu sadalījums, jo nav skaidrības par vairāk nekā 600 vēlēšanu biļeteniem, kuri izrādījušies nederīgi. Ja abos “neuzmanīgajos” iecirkņos notiks atkārtotas vēlēšanas, nav zināms, vai vēlētāji vēlreiz balsos, piemēram, par “Jauno Vienotību” vai apvienoto “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” sarakstu.

Partiju “Progresīvie”, kuri pirmo reizi tikuši ievēlēti, sagaida nopietni pārbaudījumi, jo politikā valda visai skarbi spēles noteikumi, turklāt arī vēlētāji ne īpaši labi saprot, kurš par ko atbild un kurš ko dara.
Pirmdienas rīts galvaspilsētā sākās ar skandālu sociālajos tīklos, jo Marsa parkā sākās koku zāģēšana un līdz vakaram tas tika izdarīts. Droši vien vērts atcerēties, kas ir Marsa parks, kādēļ tajā tika izzāģēti koki, kādēļ nu jau vismaz pusgadu ap to ir tik daudz kaislību un kādēļ tajā notikušais dienu pēc vēlēšanām pamatīgi iebelza pa tikko ievēlēto deputātu reputāciju.

Rīgā, Brīvības ielā, netālu no Gaisa tilta atrodas teritorija, kurā līdz 1940. gadam atradās riteņbraukšanas biedrības “Marss” mītne, sporta laukums un koka velotreks. Padomju okupācijas laikā līdz 1985.gadam tur darbojās sporta biedrības “Daugava” velotreks, 50. gados – sporta biedrības “Spartaks” velotreks. Pēc 1989.g., atjaunojoties riteņbraukšanas klubam “Marss”, tur atradās šī kluba, kas darbojās līdz 2008.gadam, mītne. Velotreka jau sen vairs nav, teritorija ir ne pārāk rūpīgi nožogota, ir nekopta, bet tajā auga lieli, skaisti koki. Saskaņā ar aktuālo Rīgas teritorijas plānojumu, kas ir spēkā esošs kopš 2006. gada, zemesgabals Brīvības gatvē 207 visu laiku bijis paredzēts apbūvei un tajā vienmēr ir bijusi plānota būvniecība. Konkrētā teritorija pilsētas attīstības plānošanas dokumentos nekad nav bijusi iezīmēta kā zaļā zona apstādījumiem vai parkam. 2017. gadā valdība pieņēma lēmumu šajā teritorijā būvēt Valsts drošības dienesta (VDD) ēku. Kad informācija par plānoto būvniecību nonāca atklātībā, sabiedrībā sākās plaši protesti, tika savākti aptuveni 15 tūkstoši parakstu pret ēkas būvniecību un par to, lai teritorija tiktu sakopta un tajā tiktu izveidots parks. Pārmetumi bija arī par to, ka par šīs vietas izmantošanu nav rīkota sabiedriskā apspriešana, bet viss noticis slepus un klusiņām un tagad Rīga zaudēs teritoriju, kurā varētu atrasties parks.

VDD gan uzsvēra, ka līdz šim nebija tiesīgs publiskot informāciju par ēkas būvniecību, lai nepārkāptu likuma “Par valsts noslēpumu” normas. Ņemot vērā sabiedrības interesi, lēmums par daļēju informācijas atslepenošanu saistībā ar plānoto VDD attīstības projektu tomēr taču esot pieņemts. Tomēr sabiedrība bija satraukta, notika piketi, tika savākti paraksti, karstas debates notika arī starp partijām, līdz nolēma, ka ēka šai vietā tiks celta, jo to prasa drošības intereses – Drošības dienesta pašreizējā ēkas ir nolietojušās un vairs nav izmantojamas. Vēl jāpiebilst, ka zeme minētajā teritorijā pieder valstij, bet būvatļauja un koku ciršanas atļauja ir Rīgas domes ziņā. Pēc Rīgas domes atlaišanas un līdz jaunievēlēto deputātu pilnvaru apstiprināšanai domi vada iecelti administratori.

Kaislības pieklusa, Marsa parkā nekas nenotika, pat tika solīts, ka kaut ko varētu darīt citādi, bet tad, dienu pēc vēlēšanām, ātri un saskaņoti koki tika nocirsti, lai sāktu būvdarbus. Sociālajos tīklos sākās sašutuma vētra, ka, lūk, jaunievēlētie deputāti solījuši strādāt godīgi, bet, tikko ievēlēti, jau liek cirst kokus. Lielākā daļa nebija pamanījuši, ka jaunievēlēto deputātu pilnvaras netiek apstiprinātas tajā brīdī, kad balsis saskaitītas, domes joprojām nav, pašvaldību vada administratori. Tāpat sašutušie nezināja, ka domes vienīgā funkcija šajā stāstā ir bijusi būvatļaujas un koku ciršanas atļaujas izsniegšana un ka to paspēja iepriekšējā dome, un jebkurā gadījumā par to nelēma nupat ievēlētie. Daži pat dusmīgi apgalvoja, ka rīkojumu cirst kokus devis premjers Kariņš, nesaprotot, ka šādi rīkojumi nekad nav bijuši un nav premjera ziņā. Jā, droši vien nekādi darbi priekšvēlēšanu laikā netika veikti, jo partijas, kuras valdībā balsoja par VDD ēkas būvniecību un kuras piedalījās arī domes vēlēšanās, negribēja nokaitināt savus vēlētājus. Jā, var brīnīties, kādēļ koku ciršana, kas tik ļoti nokaitināja cilvēkus, bija jāorganizē jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām, tomēr ir skaidrs, ka galvenais ir pat ne jau tas, ka nocirta kokus, bet tas, ka kārtējo reizi tika “nocirsta” cilvēku uzticēšanās savai valstij.
Daudzi no tiem, kuri visu informāciju lielāko tiesu iegūst sociāla­jos tīklos, droši vien tā arī nepamanīja, ka deputātu pagaidām vēl nav un viņus nekādi nevar vainot koku izciršanā. Viņu acīs vara ir melīga un negodīga. Un “Pro­gresīvie” kā jaunienācēji lielajā politikā saņēma ļoti dusmīgus pārmetumus, jo daļa vēlētāju uzskata – ja jau viņi startēja kopā ar “vecajiem bukiem”, tad viņiem bija vai nu jāpiespiež tos mainīt nostāju par būvniecību Marsa parkā, jāpanāk, ka ministrs Pūce liek administratoriem atcelt būvatļauju un atļauju cirst kokus , vai arī jāatsakās kopā startēt sarakstā. To, ka īpašums pieder valstij un to pārrauga Valsts nekustamo īpašumu aģentūra (VNĪA), kura pakļauta Finanšu ministrijai (ministrs Reirs), daļa dusmīgo negribēja ne redzēt, ne dzirdēt. Tāpat kā negribēja saprast arī to, ka “Progresīvie” līdz šim neko nav varējuši ietekmēt un nav pat bijuši informēti par “smalko ideju” līdz vēlēšanām neko nedarīt, lai nebojātu valdošo partiju tēlu, bet sākt uzreiz nākamajā dienā, kamēr jaunievēlētie deputāti nav tikuši pie mandāta un vēl nevar prasīt atļauju anulēšanu.

Tādēļ deputāti ir, mandāti arī – ja ne tagad, tad kaut kad – tiks apstiprināti, bet, kā viss notiks, atliek tikai gaidīt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi