Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Pazudušie krīzes risinājumi

Sallija Benfelde
23:04
26.11.2020
6

Valstis atšķiras ne tikai ar “Covid-19” inficēto skaitu, bet, protams, arī ar cilvēku ieradumiem un tradīcijām. Pamata noteikumi vīrusa laikā visās valstīs ir vienādi, tomēr risinājumi atšķiras, tāpat kā rezultāti. Raugoties, kā valdība un krīzes komiteja strādā t.s. “otrā viļņa” ārkārtējā situācijā, atziņas, manuprāt, ir divas. Pirmā – vasarā tā īsti nav tapis rīcības plāns A, nerunājot jau par plānu B vai C. Otrā atziņa – risinājumos trūkst radošas pieejas, turklāt politiķi un ierēdņi laikam taču neredz vai neinteresējas, kā līdzīgos apstākļos rīkojas valstīs, kurās atrastie risinājumi darbojas labi.

Piemēram, jezga ap saimniecības preču veikaliem pārsteidza, jo nebija taču grūti paredzēt, ka, daļu veikalu slēdzot, palielināsies apmeklētāju skaits tajos, kuri drīkstēja strādāt, bet uzņēmēji slēgto veikalu dēļ cietīs zaudējumus. Jau pavasarī, piemēram, Berlīnē (un ne tikai tur) arī pārtikas veikalos ielaida tikai zināmu skaitu cilvēku. Skaits tika aprēķināts pēc veikala tirdzniecības telpu lieluma kvadrātmetros, pieejamais iepirkšanās groziņu vai ratiņu skaits atbilda tam cilvēku daudzumam, kāds vienlaikus drīkstēja atrasties veikala telpās. Pie ieejas rindu kontrolēja veikala apsardzes darbinieki. Dažbrīd pie veikaliem uz ielas izveidojās garas rindas, bet pircēji ar to rēķinājās. Latvijas lielajos veikalos ir apsardze, kura var uzņemties šo funkciju, savukārt mazajos veikalos, kuros apsardzes nav, tāpat var samazināt groziņu vai ratiņu skaitu, pie ieejas izlikt visiem labi redzamu un salasāmu uzrakstu, bet pašvaldības policija var veikt reidus, lai pārbaudītu, kā šie noteikumi tiek ievēroti. Mazās pilsētās tas, protams, ir vienkāršāk, bet domāju, ka nepieciešamības gadījumā lielajās pilsētās varētu iesaistīties arī Valsts policijas darbinieki. Tiesa, ir kāds “bet” – proti, iekšlietu ministrs ir paudis, ka Valsts policija neiesaistīsies šādās akcijās. Ārkārtējās situācijas apstākļos šo ministra nevēlēšanos gan var labot ar Ministru kabineta rīkojumu.

Daudzviet pasaulē tie, kuri negribēja stāvēt tādās rindās, izvēlējās preces pasūtīt internetā. Arī Latvijā pieaug pasūtījumu skaits internetā, bet ņemšanās ap veikaliem tā arī vēl nav beigusies. Līdzīgi ir ar kafejnīcām un restorāniem. Kā zināms, ēdienu ir atļauts ņemt līdzi, daudzviet to var pasūtīt arī internetā. Ir valstis, kuras tomēr atļauj zināmam cilvēku skaitam, kas tiek rēķināts pēc kvadrātmetriem, vienlaikus uzturēties restorānu telpās, ja galdiņi ir izvietoti trīs metrus viens no otra un tos ierobežo stikla vai kāda cita “neelpojoša” materiāla sienas. Tiek regulēts arī cilvēku skaits pie galdiņa un cik ilgi apmeklētāji var uzturēties restorāna telpās. Pēc tam telpas tiek vēdinātas, galdi, krēsli un cits aprīkojums tiek dezinficēts. Protams, mazās telpās tas ir gandrīz neiespējami, varbūt uzņēmējam tas nebūs izdevīgi un restorāns vai kafejnīca nolems strādāt tikai vakaros, tikai sestdienās un svētdienās utt. To rēķina katrs uzņēmējs, bet tas tomēr nav tas pats, kas visu absolūti aizliegt. Līdzīgi ir ar āra terasēm, kurās varētu atļaut uzturēties zināmam skaitam cilvēku zināmu laiku, ja tiek izveidots kaut kas līdzīgs teltīm vai nojumēm, ko mēdz dēvēt par “siltumnīcām”. Ziemas arī pie mums ir kļuvušas siltākas, varbūt āra nojumes, kurās cilvēki gribētu iedzert kafiju un pamieloties ar kādu maizīti, būtu kaut neliels atbalsts restorānam vai kafejnīcai.

Neapšaubāmi – tas, cik ātri tiksim ārā no ārkārtējā stāvokļa un cik cilvēku zaudēsim, ļoti lielā mērā ir atkarīgs no mums pašiem. Tomēr arī lēmumiem par ierobežojumiem un problēmu risinājumu būtu jābūt saprotamiem un līdz galam saprastiem arī pašiem lēmumu pieņēmējiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
9

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
14

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
16

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
15
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
12
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
11
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
9
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi