Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Par uzticēšanos un tās ietekmi

Sallija Benfelde
18:01
02.12.2020
19

Pagājušajā svētdienā LTV1 publiskoja interesantu SKDS un LTV kopīgi veiktu pētījumu par to, kam visvairāk uzticamies “Covid-19” radītās krīzes laikā.

Kopumā pētījuma rezultāti nepārsteidza – visvairāk uzticamies infektologam Ugam Dum­pim, otrajā vietā – epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, trešajā – mediķi, ārsti, epidemiologi un zinātnieki. Kopš pavasara šajā uzticības personu sarakstā nekas daudz nav mainījies. Gan jāpiebilst, ka populārs viedokļu līderis ir bijušais Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis, kurš gan jau sen vairs nepraktizē kā ārsts un kura specialitāte bija saistīta ar anestezioloģiju, bet ne ar infekcijas slimībām vai virusoloģiju. Apiņa popularitāte acīmredzot ir saistīta gan ar to, ka viņš regulāri parādās TV ekrānos, gan ar to, ka kritizē gandrīz visu, kas valstī notiek saistībā ar pandēmiju. Laikā, kad spriedze sabiedrībā aug, daudzi ne vai atceras Pētera Apiņa savdabīgo karjeru politikā un pat skandālu, kura dēļ viņam savulaik nācās no politikas aiziet, lai šogad neveiksmīgi mēģinātu tajā atgriezties Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā ar otro kārtas numuru Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Visa notiekošā kritizēšana un savulaik iegūtais ārsta diploms raisa cilvēku uzticēšanos visam Pētera Apiņa teiktajam.
Daudz nepatīkamāk un nopietnāk ir tas, ka daļa Latvijas sabiedrības visvairāk uzticas virknei Krievijas un arī Ukrainas ārstu, kuriem ir regulāri raidījumi ne tikai TV, bet arī interneta kanālos. Šie ārsti kā viedokļu līderi daļā Latvijas sabiedrības ir pat populārāki un, pēc cilvēku domām, uzticamāki nekā, piemēram, Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule vai Valsts prezidents Egils Levits. Viens no guru jebkuros ar veselību saistītos jautājumos ir Krievijas ārsts Aleksandrs Mjas­ņikovs, Maskavas Žadkeviča klīniskās slimnīcas galvenais ārsts, koronavīrusa monitoringa informācijas centra pārstāvis. Pavasarī, kad Krievija vēl neatzina, ka vīruss plosās arī tur, un apgalvoja, ka visi ļoti slimo ar pneimoniju, un oficiāli tika ziņots par tikai 200 vīrusa slimniekiem, ārsta Mjas­ņikova paziņojums skanēja kā reliģisks vēstījums tau­tai.  “Jums ir sava dzīve, un to nosaka Dievs. Jūs nomirsiet tad, kad to paredz Likteņa Grāmata, jūs nevarat nomirt ne ātrāk, ne vēlāk. Tas tur ir ierakstīts, un nav jēgas mēģināt kaut ko mainīt, jo viss notiks tā. Tāpēc nevajag  baidīties. No kā jūs baidāties? Nomirt? Ātrāk, kā paredzēts, jūs nenomirsiet.  Tādēļ dzīvojiet to dzīvi, kas jums dota, un neklausieties nevienā!  Vienīgais, ko jūs varat izdarīt, par spīti tam, kas ierakstīts Likteņa Grāmatā, ir sabojāt savu garastāvokli. Nebojājiet to, smaidiet! Mēs visi nomirsim. Ja Dievs dos, mirsim vieglā nāvē, ja ne – nāksies to izpirkt.” Jau vēlāk, jūnijā, Mjasņikova paziņojumi skanēja mazliet citādāk – proti, nav jēgas skaitīt saslimušos: “Ko mēs skaitām kopš janvāra? Patiešām slimie ir tie, kas saslimuši pirms divām nedēļām. Pārējie sen ir izveseļojušies, atgriezušies pie savām darīšanām, darba. Vajag orientēties uz nāvju skaitu, taču arī te nav kārtības.(..) Šodien koronavīruss vairs nav tāds, kāds pie mums atnāca janvārī. Tas jau izgājis caur miljoniem cilvēku, un briesmu līmenis samazinās ar katru jaunu cilvēku.” Ārsts Mjasņikovs arī slavēja “padomju brīnumu”, jo, lūk, Krievijā, Kazahstānā un citās bijušajās PSRS republikās mirstība esot daudz zemāka nekā citur pasaulē. Viņš arī publiski apgalvoja – nav taisnība, ka katrs saslimušais inficē trīs cilvēkus, tie – tikpat daudzus. Pēc viņa vārdiem, jebkura vīrusu infekcija mazinās pēc 1,5-2 mēnešus ilgas aktīvas izplatības.

Mjasņikova atklāsmju pārstāstu varētu turpināt, bet ir acīmredzams, ka viņa sacītais plaši izplatījies arī Latvijā, šīs “zinātniskās” atziņas tālāk izplata un aizstāv ne tikai krievu valodā runājošie. Daudzi pat nenojauš, no kurienes nāk apgalvojumi par to, ka “nomirs tie, kuriem jāmirst”. Starp citu, tas vienu brīdi bija arī Pētera Apiņa apgalvojums, kuru viņš publiskoja un aizstāvēja.
Tas, ka Krievija izmanto visus pieejamos un iespējamos veidus savu melu un dezinformācijas izplatīšanai, laikam lielākajai sabiedrības daļai nav noslēpums. Krievijas lielais mērķis joprojām ir Eiropas sašķelšana un novājināšana, un vislabāk to var izdarīt ar tās pilsoņu iesaistīšanos demonstrācijās pret visu, kas tiek darīts saistībā ar pandēmiju, ar aizvien lielāku neuzticēšanos savām valstīm.
Starp citu, vīruss, kurš, pēc ārsta Mjasņikova vārdiem, ar katru mēnesi samazina izplatību un Krievijā valda “padomju brīnums”, vakar, 26. novembrī, Krievijā uzstādīja jaunu antirekordu. Diennakts laikā no jauna inficējušos skaits bija 25 487 cilvēki, arī mirušo skaits palielinājās trešo dienu pēc kārtas, sasniedzot aizvien jaunus antirekordus, un trešdien tas bija jau 524 mirušie diennaktī.
Acīmredzot, neprotot izvēlēties viedokļu līderus, kuriem ticēt, varam apdraudēt savu valsti un paši sevi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vēja parki – starp faktiem, bailēm un vajadzību pēc skaidras galvas

09:56
18.12.2025
19

Diskusijas pret vēja parkiem Cēsu novadā sit augstu vilni. Un ne tikai pie mums, emocionāls sasprindzinājums par vēja elektrostaciju būvniecību ir visā Latvijā. Saprotams, kurš gan grib no savas lauku mājas, savas lauku sētas ikdienā redzēt lielos vēja rotorus! Rimtajā Latvijas ainavā, kur mežu horizonts mijas ar lēzeniem pauguriem, pļavām un aizvien vairāk labības laukiem, […]

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
24

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
34

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
36
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
38

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
41

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
47
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi