Valdība lēmusi par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, jo ar “Covid-19” inficēto skaits palielinās. Arī ierobežojumi pastiprināti, un tas, protams, daudziem nepatīk.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) otrdien, 1. decembrī, publiski paudis, ka Krimināllikumā varētu paredzēt atbildību par aicinājumu neievērot “Covid-19” ierobežojumus, jo tādā veidā var tikt apdraudēta sabiedrības veselība. Viņš skaidroja, ka pašlaik policija aicinājumu neievērot ierobežojumus vērtē kā huligānismu, bet pēc budžeta pieņemšanas plānots šo jautājumu skatīt Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā, iesaistot arī dažādu jomu ekspertus. J.Rancāns arī sacīja, ka iekšlietu struktūrām neesot pietiekami resursu ierobežojumu ievērošanas kontrolei, tādēļ varētu prasīt palīdzību Aizsardzības ministrijai, lai to kontrolētu. Uzreiz jāpiebilst, ka, piemēram, Lietuvā jau pavasarī iesaistīja armiju, tā palīdzēja robežsargiem kontrolēt valsts robežas. Un novembrī NATO militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Stjuarts Pīčs atzina, ka bruņoto spēku atbalsts gan medicīnas personālam, gan citiem valsts dienestiem šajos apstākļos ir īpaši svarīgs.
Reakcija uz J.Rancāna sacīto bija zibenīga, un Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece nosūtījusi atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kritizējot ieceri paredzēt kriminālatbildību tām personām, kuras aicina neievērot “Covid-19” izplatības novēršanai noteiktos ierobežojumus. Vēstulē viņa raksta, ka tikai autoritāros režīmos problēmas tiek risinātas ar aizliegumu un sodu palīdzību, tādējādi novēršot uzmanību no galvenā – nespējas vadīt valsti un sabiedrību. Vēstuli I.Aizsilniece noslēdz ar apgalvojumu par policejisku valsti: “Latvijas valsts un sabiedrība ir pelnījusi cieņu un demokrātisku pārvaldību, kas atbilst 21. gadsimta garam un vispārpieņemtām vērtībām. Tāpēc aicinu valsts augstākās amatpersonas nepieļaut sabiedrības šķelšanu un policejiskas valsts izveidi.”
I.Aizsilnieces vēstule sociālajos tīklos izraisīja vētras efektu, apgalvojumi par totalitārismu, cilvēktiesību neievērošanu un to, ka patiesībā tāda vīrusa nemaz nav, bira kā no pārpilnības raga. Dedzīgie “brīvības” aizstāvji gan neiedziļinājās jēdzienos “totalitārisms” un “policejiska valsts”. Tādēļ, manuprāt, ir vietā atgādināt, ka totalitārās un policejiskās valstīs konstitucionālās tiesības nedarbojas, vēlēšanu nav vispār, vai arī tajās nav izvēles, partijas un sabiedriskās organizācijas lielāko tiesu ir aizliegtas, vai arī atļautas tikai tās, kas atbalsta pie varas esošos, visa vara ir koncentrēta vai nu valdības, vai arī valsts galvas rokās un plaši tiek pielietotas politiskās represijas. Savukārt cilvēktiesības nozīmē to, ka tās ir visiem, tātad katrs no mums tās nedaudz ierobežo, lai neatstātu otru cilvēku bez tiesībām vispār. Aizsilnieces kundze pārmet par sodiem un aizliegumiem, bet, manuprāt, ja jau esam konsekventi, tādā gadījumā nav vajadzīgi nekādi likumi, ierobežojumi vai sodi vispār. Piemēram, Ceļu satiksmes noteikumi būtu atceļami, un nevienu vispār nedrīkstētu sodīt, lai ko viņš arī būtu izdarījis. Absurds, vai ne?
Droši vien jāatgādina, ka valdība kopš rudens lielāko tiesu ir aicinājusi un lūgusi valsts iedzīvotājus kaut ko ievērot, darīt vai nedarīt. Daudzi to nav gribējuši dzirdēt, tādēļ tagad nākas aizliegt un sodīt. Protams, demokrātiskā un brīvā valstī cilvēkam pat ir tiesības izdarīt pašnāvību, bet viņam nav tiesību savā nāvē paņemt līdzi citus pret viņu gribu. Ja Saeimas deputāts aicina neievērot ierobežojumus, musinot cilvēkus, tā apdraudot citu cilvēku veselību un dzīvību, acīmredzot viņš jāsauc pie kriminālatbildības, jo citādi viņu neapturēt. Turklāt pavasarī, kad vēl nebija prasības nēsāt maskas, deputāts visus aicināja to darīt, bet tagad rīkojas tieši otrādi. Manuprāt, tā ir apzināta cilvēku kūdīšana un mēģinājums radīt pēc iespējas lielāku haosu un spriedzi. Ja sabiedrībā zināms ārsts apgalvo, ka “nomirs tie, kam jānomirst”, un runā par nevajadzīgiem ierobežojumiem, tad, manuprāt, viņš nopietni apdraud citus, jo ārstiem cilvēki vairāk vai mazāk uzticas. Tāpat arī citādi domājošajiem, protams, ir tiesības domāt jebko, bet konsekventa publiskās telpas pārpludināšana ar apzinātiem vai neapzinātiem meliem ignorēt ierobežojumus jau ir citu cilvēku veselības un dzīvības apdraudējums. Galu galā arī sektas, kas apdraud cilvēku dzīvības, tiek aizliegtas un arī sodītas. Tas par iespējamo kriminālsodu.
Ja policejiska valsts ir tāda, kas cenšas apturēt inficēšanās izplatību, lietojot arī kriminālatbildību, jo citādi ierobežojumi netiek ievēroti, tad nekas cits neatliek, kā pastiprināt sodus. Un bruņoto spēku iesaiste nenozīmē, ka tagad pa ielām patrulēs ar automātiem bruņoti karavīri un visi tiks smagi sodīti vai saukti pie kriminālatbildības. Ja armija palīdzēs robežkontrolē vai piedalīsies loģistikā, tā būs palīdzība, nevis apspiešana. Un sodi darbojas jau tagad, aizmāršīgie un paviršie netiek smagi sodīti, lielāko tiesu cilvēkiem tiek atgādināts, ka jāievēro ierobežojumi.
Manuprāt, sabiedrības “tribūniem” – musinātājiem un melu izplatītājiem -, būtu jāpiemēro kriminālsods. Ja brīvība tiek saprasta kā anarhija bez robežām, tad acīmredzot jāatgādina, ka brīvība nozīmē arī atbildību.
Komentāri