Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Par policejisku valsti

Sallija Benfelde
18:29
06.12.2020
16

Valdība lēmusi par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, jo ar “Covid-19” inficēto skaits palielinās. Arī ierobežojumi pastiprināti, un tas, protams, daudziem nepatīk.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) otrdien, 1. decembrī, publiski paudis, ka Krimi­nāllikumā varētu paredzēt atbildību par aicinājumu neievērot “Covid-19” ierobežojumus, jo tādā veidā var tikt apdraudēta sabiedrības veselība. Viņš skaidroja, ka pašlaik policija aicinājumu neievērot ierobežojumus vērtē kā huligānismu, bet pēc budžeta pieņemšanas plānots šo jautājumu skatīt Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā, iesaistot arī dažādu jomu ekspertus. J.Rancāns arī sacīja, ka iekšlietu struktūrām neesot pietiekami resursu ierobežojumu ievērošanas kontrolei, tādēļ  varētu prasīt palīdzību Aizsardzības ministrijai, lai to kontrolētu. Uzreiz jāpiebilst, ka, piemēram, Lietuvā jau pavasarī iesaistīja armiju, tā palīdzēja robežsargiem kontrolēt valsts robežas. Un novembrī NATO militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Stjuarts Pīčs atzina, ka bruņoto spēku atbalsts gan medicīnas personālam, gan citiem valsts dienestiem šajos apstākļos ir īpaši svarīgs.

Reakcija uz J.Rancāna sacīto bija zibenīga, un Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece nosūtījusi atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kritizējot ieceri paredzēt kriminālatbildību tām personām, kuras aicina neievērot “Covid-19” izplatības novēršanai noteiktos ierobežojumus. Vēstulē viņa raksta, ka tikai autoritāros režīmos problēmas tiek risinātas ar aizliegumu un sodu palīdzību, tādējādi novēršot uzmanību no galvenā – nespējas vadīt valsti un sabiedrību. Vēstuli I.Aizsilniece noslēdz ar apgalvojumu par policejisku valsti: “Latvijas valsts un sabiedrība ir pelnījusi cieņu un demokrātisku pārvaldību, kas atbilst 21. gadsimta garam un vispārpieņemtām vērtībām. Tāpēc aicinu valsts augstākās amatpersonas nepieļaut sabiedrības šķelšanu un policejiskas valsts izveidi.”

I.Aizsilnieces vēstule sociālajos tīklos izraisīja vētras efektu, apgalvojumi par totalitārismu, cilvēktiesību neievērošanu un to, ka patiesībā tāda vīrusa nemaz nav, bira kā no pārpilnības raga. Dedzīgie “brīvības” aizstāvji gan neiedziļinājās jēdzienos “totalitārisms” un “policejiska valsts”. Tādēļ, manuprāt, ir vietā atgādināt, ka totalitārās un policejiskās valstīs konstitucionālās tiesības nedarbojas, vēlēšanu nav vispār, vai arī tajās nav izvēles, partijas un sabiedriskās organizācijas lielāko tiesu ir aizliegtas, vai arī atļautas tikai tās, kas atbalsta pie varas esošos, visa vara ir koncentrēta vai nu valdības, vai arī valsts galvas rokās un plaši tiek pielietotas politiskās represijas. Savukārt cilvēktiesības nozīmē to, ka tās ir visiem, tātad katrs no mums tās nedaudz ierobežo, lai neatstātu otru cilvēku bez tiesībām vispār. Aizsilnieces kundze pārmet par sodiem un aizliegumiem, bet, manuprāt, ja jau esam konsekventi, tādā gadījumā nav vajadzīgi nekādi likumi, ierobežojumi vai sodi vispār. Piemē­ram, Ceļu satiksmes noteikumi būtu atceļami, un nevienu vispār nedrīkstētu sodīt, lai ko viņš arī būtu izdarījis. Absurds, vai ne?

Droši vien jāatgādina, ka valdība kopš rudens lielāko tiesu ir aicinājusi un lūgusi valsts iedzīvotājus kaut ko ievērot, darīt vai nedarīt. Daudzi to nav gribējuši dzirdēt, tādēļ tagad nākas aizliegt un sodīt. Protams, demokrātiskā un brīvā valstī cilvēkam pat ir tiesības izdarīt pašnāvību, bet viņam nav tiesību savā nāvē paņemt līdzi citus pret viņu gribu. Ja Saeimas deputāts aicina neievērot ierobežojumus, musinot cilvēkus, tā apdraudot citu cilvēku veselību un dzīvību, acīmredzot viņš jāsauc pie kriminālatbildības, jo citādi viņu neapturēt. Turklāt pavasarī, kad vēl nebija prasības nēsāt maskas, deputāts visus aicināja to darīt, bet tagad rīkojas tieši otrādi. Manuprāt, tā ir apzināta cilvēku kūdīšana un mēģinājums radīt pēc iespējas lielāku haosu un spriedzi. Ja sabiedrībā zināms ārsts apgalvo, ka “nomirs tie, kam jānomirst”, un runā par nevajadzīgiem ierobežojumiem, tad, manuprāt, viņš nopietni apdraud citus, jo ārstiem cilvēki vairāk vai mazāk uzticas. Tāpat arī citādi domājošajiem, protams, ir tiesības domāt jebko, bet konsekventa publiskās telpas pārpludināšana ar apzinātiem vai neapzinātiem meliem ignorēt ierobežojumus jau ir citu cilvēku veselības un dzīvības apdraudējums. Galu galā arī sektas, kas apdraud cilvēku dzīvības, tiek aizliegtas un arī sodītas. Tas par iespējamo kriminālsodu.

Ja policejiska valsts ir tāda, kas cenšas apturēt inficēšanās izplatību, lietojot arī kriminālatbildību, jo citādi ierobežojumi netiek ievēroti, tad nekas cits neatliek, kā pastiprināt sodus. Un bruņoto spēku iesaiste nenozīmē, ka tagad pa ielām patrulēs ar automātiem bruņoti karavīri un visi tiks smagi sodīti vai saukti pie kriminālatbildības. Ja armija palīdzēs robežkontrolē vai piedalīsies loģistikā, tā būs palīdzība, nevis apspiešana. Un sodi darbojas jau tagad, aizmāršīgie un paviršie netiek smagi sodīti, lielāko tiesu cilvēkiem tiek atgādināts, ka jāievēro ierobežojumi.
Manuprāt, sabiedrības “tribūniem” – musinātājiem un melu izplatītājiem -, būtu jāpiemēro kriminālsods. Ja brīvība tiek saprasta kā anarhija bez robežām, tad acīmredzot jāatgādina, ka brīvība nozīmē arī atbildību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi