Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kādreiz der pasapņot

Jānis Gabrāns
20:12
22.01.2021
17

Mēdz teikt, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, šo atziņu atcerējos, izlasot par parakstu vākšanu Eiropas pilsoņu iniciatīvai “Beznosacījumu pamatienākumu ieviešana visā ES”.

Teksts deva daudz vielas pārdomām, arī savā ziņā lika atgriezties jaunībā, kad kopā ar līdzpilsoņiem cēlām sociālismu un arī komunismu.

Minētajā iniciatīvā tiek prasīts noteikt, ka “visā ES saskaņā ar tās ekonomikas politiku tiek ieviesti beznosacījumu pamatienākumi, kas nodrošina ikvienas personas materiālo eksistenci un iespēju piedalīties sabiedrības dzīvē. Šis mērķis jāsasniedz, ievērojot Eiropas Savienībai Līgumos piešķirtās kompetences”.

No pirmā acu uzmetiena varētu domāt, lūk, lieliska iniciatīva, jo, kā norāda iesniedzēji, tas ļautu izbeigt nabadzību, sniegtu iespēju izvēlēties labāku darbu, ļautu izvairīties no vardarbīgām attiecībām, izglītoties visa mūža garumā, vairāk laika veltīt bērnu audzināšanai un tuvinieku aprūpei, tas mazinātu migrācijas plūsmu uz citām valstīm ekonomisko iemeslu dēļ.

Ir arī atsaukšanās uz pasaulē veiktajiem pamatienākuma izmaksas eksperimentiem, kas rādot, ka cilvēki, kuri saņem beznosacījuma pamatienākumus, vairāk līdzekļu spēj atlicināt veselības aprūpei, veselīgai pārtikai, vairāk nodarbojas ar sportu, kļūst radošāki, tiem paaugstinās IQ līmenis, cilvēki vairāk iesaistās sabiedriskajā dzīvē, viņiem būtiski samazinās stresa līmenis, līdz ar to kopumā uzlabojas veselības stāvoklis. Veseli cilvēki ir ekonomiski aktīvāki un daudz produktīvāki, tātad tas ir sabiedrības ieguvums.

Vai tas nav tas, ko visi vēlamies? Nu tik uz priekšu – parakstām, un dzīvosim bez bēdu! Un tomēr, vai šis nav pārāk labi, lai būtu ticami? Atkal gribas atsaukties uz bezmaksas sieru peļu slazdā, kas tiek tikai otrajai pelei. Bet, izlasot iesniedzēju definētos četrus kritērijus, kuriem jāatbilst šim beznosacījumu pamatienākumam, atmiņā nāk komunisma uzstādījums – no katra pēc viņa spējām, katram pēc viņu vajadzībām.

Lūk, šis beznosacījuma pa­mat­ienākums tiek maksāts visiem, neveicot mantiskā stāvokļa pārbaudi, to būs tiesīga saņemt ikviena persona neatkarīgi no vecuma, izcelsmes, pilsonības, dzīves­vietas, profesijas utt. Tam jābūt bez jebkādiem priekšnosacījumiem: bez pienākuma strādāt algotu darbu, izrādīt gatavību strādāt, iesaistīties sabiedriskajā darbā, uzvesties atbilstoši dzimumu lomām. Un galvenais, tam jābūt pietiekami augstam, lai nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni, kas atbilst sabiedrības sociālajiem un kultūras standartiem attiecīgajā valstī. Vismaz 60 % no vidējā neto ienākuma valstī.

Izrādās, ka iniciatīvas atbalstītāji pat organizējot beznosacījuma pamatienākumu izlozi, kurā ikviens var iegūt 800 eiro beznosacījuma pamata ienākumu mēnesī. Maksājums tiek veikts gadu, un uz to neattiecas nekādi nosacījumi.

Rodas sajūta, ka lasu pasaku. 800 eiro mēnesī, un, galvenais, bez pienākuma strādāt algotu darbu, pat nav vajadzības kaut izrādīt gatavību strādāt! Kurš gan to negribētu?!

Latvijā ik pa laikam tiek runāts par zināmu sabiedrības daļu, kas iemācījušies dzīvot no dažādiem pabalstiem un par algotu darbu nemaz nedomā. Jeb, kā teikts iniciatīvā, pat neizrāda gatavību strādāt! Ja katrs ģimenes loceklis, kā teikts – neatkarīgi no vecuma -, varētu saņemt šo beznosacījuma pamatienākumu 800 eiro apmērā, jājautā, cik daudz būs to, kas gribēs strādāt? Protams, būs cilvēki, kuri vēlēsies nopelnīt vairāk, jo vai nu prasības augstākas, vai ir vajadzība sevi apliecināt, bet esmu pārliecināts, ka diezgan liela daļa izvēlētos vieglāko risinājumu, jo ģimene ar trim cilvēkiem ar šiem beznosacījuma eiro varēs mierīgi izdzīvot. Un galvenais, nav jāsatraucas par nodokļiem, jo gadījumā, ja uznāk slimība vai pienāk pensija, šī summa tāpat katru mēnesi turpinās iekrist kontā.
Lūk, tas ir tas komunisms, par ko ideologi stāstīja manā jaunībā. Tur vismaz bija prasība – no katra pēc viņa spējām, te – bez pienākuma strādāt algotu darbu, izrādīt gatavību strādāt, iesaistīties sabiedriskajā darbā, uzvesties atbilstoši dzimumu lomām. Skaidrs, ka šī pēdējā piebilde Eiropā ir ļoti svarīga, lai kādam neienāk prātā pretējais.

Tikai šajā pieteikumā nekur neatrodu kādu būtisku skaidrojumu, proti, no kurienes nāks nauda šim beznosacījumu pamatienākumam? Ja Eiropā ir nepilni 450 miljoni iedzīvotāju, tad, maksājot katram 800 eiro mēnesī, gadā nepieciešami 432 tūkstoši miljonu. Tāda summa vienkārši tāpat kaut kur jādabū un jāizdala, un tā gadu no gada. Te vēlreiz atsaucos uz bērnību un saku, lūk, tā ir tā Leiputrija.
Tomēr sabiedrībā veselā saprāta tomēr pietiek, jo ar to parakstu vākšanu pārāk nesokas, kopš pagājušā gada septembra Eiropā parakstījušies tikai 93 203 iedzīvotāju. Acīmredzot cilvēki tomēr saprot, ka nauda nekur tāpat vien nerodas un nav ticams, ka sabiedrība būtu tā izaugsi, ka par katru cenu mestos strādāt. Bet pasapņot jau kādreiz der!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi