Piektdiena, 5. jūlijs
Vārda dienas: Andžs, Andžejs, Edīte, Esmeralda

Haoss un atbildība

Sallija Benfelde
14:08
19.03.2021
7

Lielāks vai mazāks haoss vakcīnu jautājumos ir gandrīz visās Eiropas un pasaules valstīs.

Pat Vācijā, kura tiek uzskatīta par ļoti organizētu un pedantisku valsti, neskaidrību ir daudz gan par vakcinēšanu, gan to, kad katrs iedzīvotājs var vismaz aptuveni plānot tam laiku. Izskan pat apgalvojumi, ka tādā stilā visus, kas to vēlas, savakcinēs tikai gada laikā. Protams, valstis tomēr mācās no savām kļūdām, atliek cerēt, ka viss neievilksies uz gadu vai ilgāk. Un jāatzīst arī, ka pretrunīgā un bieži vien haotiskā informācija nevairo ne uzticēšanos, ne stabilitāti.

Šķiet, visvairāk neskaidrību un nemieru ir radījušas un joprojām rada divas vakcīnas, proti, “AstraZeneca” un “SputnikV”. “AstraZeneca” tikusi apturēta jau otro reizi, jo sākumā pārbaužu laikā vismazāk bija cilvēku vecuma grupā virs 65 gadiem, tādēļ nebija pārliecības, vai vakcīna radīs vajadzīgo imunitāti arī viņiem. Tagad ir bažas, vai tā nevar veicināt tromboemboliju. “AstraZene­ca” ražotāji gan skaidro, ka trombu risks ir 1:100 tūkstošiem, tomēr piesardzības dēļ vakcīnas lietošana ir apturēta 14 Eiropas Savienības (ES) valstīs, līdz Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) nāks klajā ar oficiālu atzinumu.

Tikmēr Krievijas vakcīna “Sput­nikV”, par spīti tam, ka tā nav apstiprināta EZA, lēnām sāk savu uzvaras gājienu Eiropā. Arī Latvijā, jo tuvāk Austrumu robežai, jo vairāk cilvēku gaida tikai šo vakcīnu. Tam, manuprāt, ir divi galvenie iemesli: pirmkārt, Krievijas propaganda strādā izcili, it sevišķi, ja cilvēki joprojām savos prātos dzīvo jau sen neesošajā PSRS. Otrkārt, daudziem nav skaidrības un zināšanu, ar ko “SputnikV” atšķiras vai neatšķiras no pārējām pašlaik jau apstiprinātajām vakcīnām. Un, protams, vakcīnu trūkums to visu tikai pastiprina, tāpat kā dažu Eiropas valstu politiķu simpātijas pret Krieviju un Putinu.

Tādēļ, piemēram, Ungārija jau sākusi vakcinēšanu ar Krievijas vakcīnu. Un uz apjukuma, baiļu un arī dusmu fona cilvēki nepamana dažus faktus, kas tomēr varētu viest zināmu skaidrību. Pavisam vienkāršs, ikdienišķs skaidrojums bez zinātniskās terminoloģijas ir aptuveni tāds: nevienā “Covid-19” vakcīnā ne tikai neatrodas “dzīvs vai beigts” “Covid-19” vīruss, nevienā nav arī kaut vai gabaliņa no šī vīrusa. Tātad vakcīnas nekādi nevar izraisīt saslimšanu ar “Covid-19”. “Pfizer” un “Moderna” vakcīnu tehnoloģija ir pavisam jauna un sarežģīta, to pat varētu salīdzināt ar kosmosa tehnoloģijām, tādēļ to vienkāršā valodā labāk gan skaidrot speciālistiem. “AstraZeneca” un “SputnikV” izmantoti katrā cits adenovīruss (dēvēts arī par ies­nu vīrusu), kuram “pielipināts” kāds proteīns, kas imūnsistēmai ļaus pamanīt arī “Covid-19”, tādēļ šīm abām vakcīnām ir līdzīga tehnoloģija, tikai nedaudz atšķiras “ķieģelīši”. Citiem vārdiem sakot, abas šīs vakcīnas ir “radinieces”. Ja ir bailes no “AstraZeneca”, tad būtu jābaidās arī no “SputnikV”. Vai Krievijas fani to gribēs dzirdēt un tam ticēs – diez vai.

Ne reizi vien ir rakstīts un runāts arī par to, ka viens un vislielākais cēlonis Latvijas atpalicībai vakcinācijā ir vakcīnu trūkums. Tāpat nav noslēpums, kuru cilvēku neprofesionalitāte vai apzināta rīcība to radījusi. Būtu tikai saprotami, ja šie cilvēki zaudētu darbu. Tas, vai tā ir bijusi apzināta rīcība, jāskaidro tiesībsargājošajām iestādēm. Taču, ļoti iespējams, to neizdosies noskaidrot, jo mūsdienās dažādas atbalstīšanas shēmas ir smalkas un viltīgas. Bet darbu, manuprāt, jau vajadzēja zaudēt, piemēram, Valsts zāļu aģentūras (VZA) direktoram Svenam Henkuzenam. Tomēr vismaz pašlaik neizskatās, ka veselības ministrs to iedrošināsies, tādēļ atliek vien domāt, ka VZA direktora aizmugure ir apveltīta ar neformālu varu un reālu naudu, bet tas savukārt liek jautāt, vai aizstāvji meklējami paša ministra partiju apvienībā vai ārpus tās.

Tāpat grūti izskaidrojams, kāpēc veselības ministrs kaismīgi aizstāv jau reformējamā Vakcinā­cijas biroja vadītāju Evu Juh­ņēviču. Var jau būt, ka ne Henkuzenam, ne Juhņēvičai nav ietekmīgas aizmugures, bet notiekošais liek par to domāt. Par labu tas nenāk ne ministra partijai, ne mūsu valstij, ne mums pašiem, jo ar katru dienu kļūstam aizvien dusmīgāki un saspringtāki.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
19

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
35

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
29

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
23
2

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
27

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
21

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Tautas balss

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
11
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
11
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
10
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
14
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Rezultātā būs grausti

15:02
05.07.2024
10
J. raksta:

“Kāpēc Cēsu vecpilsētas tukšo namu īpašnieki nepārdod ēkas? Par saprātīgu cenu gan jau atrastos pircēji, kas tās savestu kārtībā. Tās mājas taču turpina brukt, ja neko nedarīs, pēc gadiem pieciem tur būs grausti, kādus jau dažviet redzam,” domas izteica J.

Sludinājumi