Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Pats dārgākais, kas paliek

Mairita Kaņepe
10:37
03.09.2020
8

Brīdī, kad šķetinu domu pavedienu radošam darbam, atskan zvans un atnes vēsti, ka mūžībā devies labi zināms cilvēks. Viņu ielāgoju jau no bērnības manu vecāku draugu lokā. Pusaudzes gados, iespējams, tieši caur viņa rīcību apjautu, ko nozīmē vīrišķība teicienā – vīrs un vārds.

Deviņdesmit mūža gadi – tik ilgi dzīvojis nule mūžībā aizgājušais vīrietis. Varen garu mūžu mūsu platuma grādos. Ja tā padomā par Latvijas statistiku sieviešu un vīriešu dzīves ilgumā, tad ļoti cienījami. Garš mūžs. Zinot, ka latvietis dzimis desmit gadus pēc tam, kad noslēgts Miera līgums ar Krieviju, un pēc desmit gadiem tā pati valsts lauzīs Miera līgumu, var iztēloties, kāda pieredze šāda gadagājuma vīriem nāk līdzi no bērnības un jaunības. Skaudra.

Tik rūdītiem cilvēkiem, pār­ejot no jaunības uz spēka gadiem, lai arī tas bija padomju laiks, nākamais dzīves posms droši vien bija rūdījuma spodrināšana. Tādus stiprus vīrus Latvijā pēc tam meklēja kā ar uguni. Darbus prot darīt, vārdu prot turēt, dvēseli spējuši nenocietināt. Dziedi vai raudi, bet esi un paliec vīrs! Šādi vīri padomju ēras gados bija apbrīnas vērti. Viņu ģimenēm bija māja – laukos vai pilsētā, bet sava. Māja un, protams, dārzs. Latvietis bez ābeles pie mājas loga, sociālisma gadu latvietis bez siltumnīcas ar dārzeņiem vai puķēm nebija iedomājams. Savā zemes gabalā vai pilsētas pleķītī.

Nāca laiks, kad aiz muguras bija dziesmotā revolūcija. Vecie jutās gandarīti, ka atkal var dzīvot valstī, kurā dzimuši, bet jaunie, kuri tobrīd tikai dzima, veco vīru mazbērni, sasnieguši spēka gadus, uz dzīvi jau skatījās citādi. Ne jau vecos vīros klausīsies, jo savas paaudzes spēka vīriem būšot citas trajektorijas. Taisnība jau ir – ne vienmēr tās trajektorijas saistās ar dzimto pusi, ne vienmēr ar dzimto zemi. Ritums nekad neapstājas. Ja liktenis labvēlīgāks, tad mūžs garāks, ja ne, pat spēka mitriķi nepiedzīvo laimīgas vecumdienas. Un neuzzina, kāds dzīvotspēks tad jāpieliek.

Vecums nav prieks – ne reizi vien nācies to dzirdēt. 90 gadus sasniegt un dzīvot gan ar gaišu prātu, gan ar fiziski pietiekamu ķermeni cilvēkam ir īpaša dāvana. Kam tā notiek – ir laimes krekliņā dzimuši. Mugurkauls padodas ātri. Reti kuram ilgdzīvotājam tas turas stalts. Un tad vēl cīņa pašam ar sevi. Kuri nav cienījamos gados, nevar ne vārda teikt par šo cīņu. Brīžos, kad garu mūžu dzīvojušam jāsāk cīņa ar paša ķermeni, reizēm arī prātu, jaunākām paaudzēm jākļūst par atspaidu. Cilvēcības moto. Cīņa kaut kad beidzas.

Dzīvo palicēji. Kad izraudātas asaras, bērns un bērnubērni kā lielāko dārgumu patur brīžus, kuros viņiem veltītas vecāku, vecvecāku dzīves stundas un minūtes. Saruna, kuru atsaukt atmiņā vēl un vēl, jo tā izstarojusi gaišumu un viedumu, var izrādīties īstais dārgums, ko mantot no teju gadsimtu garu mūžu dzīvojuša cilvēka.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi