Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Pretrunīgās izjūtas par novērošanu

Līga Salnite
15:09
24.04.2021
14

Sabiedrību pagājušajā nedēļā saviļņojušas ziņas kā no spriedzes filmas – futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība galvaspilsētas guļamrajona ielās, šāvējiem acīmredzami mērķtiecīgi sagaidot labi zināmo upuri un tikpat aukst­asinīgi pazūdot no notikuma vietas. Lai gan Rīga nešķiet tik liela mēroga noziedzības piesātināta kā daža laba metropole lielajās valstīs, tomēr arī pēdējo gadu laikā šī nebūt nav pirmā slepkavība publiskā vietā, piemēram, pirms nepilniem trim gadiem pie Meža kapiem nošāva maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uz trešdien notikušo reaģējis asi, nākamajā rītā sasaucot sanāksmi par valsts iekšējo drošību, kurā uzstāja par akūtu nepieciešamību attīstīt vienotu videonovērošanas tīklu, lai likumsargiem noziedzības apkarošanā būtu iespējams efektīvāk reaģēt. Tiesa, ziņu aģentūra LETA jau vēstījusi, ka par vienota novērošanas tīkla izveides plānu atbildīgais ministrs esot klāstījis jau pērn jūnijā pēc valdības sēdes, kurā ticis atbalstīts Valsts policijas (VP) reorganizācijas plāns. Tagad sasauktajā sanāksmē, kur piedalījusies Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, pašvaldību policijas, Lat­vijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadība, kā arī VP un citu iekšlietu dienestu vadība, S.Ģirģens atkārtoti cēlis gaismā šo vajadzību. Viņš pau­da uzskatu, ka slepkavība Purv­ciemā ir sekas šāda instrumenta trūkumam.

Iekšlietu ministrija norādījusi uz birokrātiskiem šķēršļiem novērošanas infrastruktūras veidošanai, lai gan tās ieskatā citās Eiropas valstīs jau sen tāda esot attīstīta augstākajā līmenī. “Te ir signāls Datu valsts inspekcijai un citiem ierēdņiem, ka Latvijā ir nepieciešams stiprināt valsts iekšējo drošību un sakārtot videonovērošanas kameru tīklu,” sacīja iekšlietu ministrs.

Arī mūspuses policisti ne reizi vien – gan mazāka smaguma noziegumu izmeklēšanā – atdūrušies pret secinājumu, ka mūsdienu tehnoloģiju iespējas varētu ļaut notvert aizdomās turamos krietni vien ātrāk, ja vien uz ielām un stāvlaukumos būtu vairāk novērošanas kameru. Piemēram, zagli, kas pagājušajā nedēļā Cēsīs tirdz­niecības centra stāvlaukumā no automašīnas nozaga naudu, kamēr spēkrata īpašnieks mainīja riepu, uzreiz varētu atklāt, taču patlaban aizdomās turamās personas klātbūtne notikušajā nav droši pierādāma. Arī tā saukto bēru naudas izkrāpēju, visticamāk, būtu izdevies ātrāk notvert (bija zināmas ielas, pa kurām viņš aizgājis), taču tikpat kā nekur vēl tobrīd nebija novērošanas kameru.

Nenoliedzami, daļai iedzīvotāju vienota novērošanas kameru tīkla radīšana vien vairos drošības un miera sajūtu, taču noteikti būs arī cilvēki, kuri šādu “visu redzošo acu” vairošanos uztvers jūtīgi. Ne tādēļ, ka ir, ko slēpt, bet psiholoģiska trauksme pastiprināsies. Pat izstrādājot un skaļi runājot par vienotiem kritērijiem, lai ar šādām novērošanas sistēmām netiktu apdraudēta datu aizsardzība, vismaz daļa sabiedrības to neatbalstīs. Vēl vairāk – valstiskā līmenī par to uzstājīgi atsākts runāt tūliņ pēc slepkavības, kas vismaz vienkāršo cilvēku acīs tā vien izskatās pēc kriminālo autoritāšu attiecību kārtošanas. Tikai atgādināsim, ka pērnvasar Sandis Ģirģens kandidēja uz Latvijas Futbola federācijas prezidenta amatu. Atliek vien minēt, vai futbola aģenta traģiskās aiziešanas sasaistīšanai ar noziedzības izmeklēšanas apstākļiem visā valstī ir vai nav kāds sakars ar iekšlietu ministra personīgo kaislību…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi