Katram ir vārda diena

Sestdien Latvijā Kalendāros neierakstīto vārdu diena. Latvieši gadsimtiem bijuši vārda dienu svinētāji.

Eiropā vārda dienas atzīmēšana populāra ir Grieķijā, Spānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Ungārijā, Somijā, Igaunijā un vēl citās valstīs. Ik pa laikam Valsts valodas centrs izdod vārda dienu kalendāru, kurā iekļauj gan tradicionālos visos kalendāros ierakstītos vārdus, kuru ir ap tūkstoti, gan retāk sastopamos vārdus (aptuveni 4500). Valsts valodas centrs ierosināja 22.maijā kalendāros ierakstīt, ka tā ir diena, kad vārdu dienu svin tie, kuru vārdi nav atrodami tradicionālajā kalendārā.

Kā katra tradīcijai, arī vārda dienu svinēšanai ir sava vēsture. Tās pirmsākumi saistāmi ar agrīno kristiešu tradīciju katru dienu pieminēt kādu svēto. 18. gadsimtā Zviedrijā sāka izdot oficiālu vārda dienu kalendāru, kas ar laiku iedzīvojās arī citur, piemēram, Latvijā.

Latvijā pirmo reizi svēto kalendāru ar latviskiem vārdiem 1789. gadā papildināja vecais Stenders. Tajā bija minēts vairāk nekā simts latviešu personvārdu. Savukārt Rubenes mācītājs Har­ders no 1781. līdz 1790. gadam izdeva Vidzemes kalendāru, kurā līdzās citās Eiropas valstīs izplatītajiem vārdiem pirmo reizi bija atrodami arī apmēram 70 latviskas cilmes vārdi: Mīliņš, Mie­riņš, Laimīts, Gudriņš, Gaišuls, Glābiņš, Labdars, Tais­niņš, Strā­duls, Bezbailis, Lēnprā­tulis, Dievbītiņš, Dievkāriņš, Lab­klājīte, Mēlvaldīte, Pastāvule, Dievklausīte, Klusīte, Žēlīte, Šķīstula un citi.

Gadi gāja, mainījās varas, arī personvārdi. Cilvēki priecājās vārda dienās. Tad padomju iekārta vārda dienu svinēšanu pasludināja par sociālisma ideoloģijai naidīgu, tā traucē komunisma celt­niecību. Tika norādīts, ka padomju cilvēkam priecīgi jāsvin tikai sava dzimšanas diena, padomju apbalvojumu un ordeņu piešķiršana, darba jubilejas, laulības un bērnu piedzimšana. Pa­domju okupācijas sākuma gados kalendāros vairs nedrukāja vārda dienas, bet baznīcām aizliedza publicēt kristāmvārdu “listes”. Vārda dienas tāpat neaizmirsa. Svinēja klusāk, ja vien varēja. Ne vienmēr tā iznāca. Tā 1952. gada 2.septembrī “Cēsu Starā” publicēta informācija “Kavē kulturālo darbu”. Tajā teikts: “Rā­muļos deju pulciņa vadītāja, skolotāja un komjaunatnes organizācijas sekretāre b. Bitmete neierodas uz mēģinājumiem. Starp ciema kultūras dzīves dalībniekiem viņu redz reti, toties ikkatrās vārda dienas svinībās vienmēr labprāt ierodas.” 1953.gada 24.oktobrī rakstā “Nav traucējams” kolhoza “Parīzes Komuna” lopkope sūdzas: “Pagājušajā mēnesī manas grupas govij Dacei auga kāja. Uzaicināju kolhoza vetsanitāru b. Brenci, lai nāk apskatās un izraksta zāles. Vetsanitars atnāca, apskatīja govi un pavēlēja to turēt kūtī. Aizejot apsolījās izrakstīt zāles. Pagāja trīs nedēļas, bet recepti es nesagaidīju. Piezvanīju b. Brencim un uzaicināju pie otras slimās govs Dores. Saņēmu šādu atbildi: “Ņem slimo govi pie ragiem un ved uz Priekuļu ambulanci. Tā kā mani vairs netraucē.” Gribēju iebilst, bet viņš bija jau nometis telefona klausuli. Nu, protams, kā tad drīkst traucēt vetsanitaru Brenci, ja viņš iepriekšējā vakarā bijis vārda dienas svinībās un nu mokās ar paģirām.” Lieki piebilst, ka Brenča lietu izskatīja kolhoza valde. Vārda dienu svinēšanas apkarošana beidzās līdz ar Staļina nāvi.

Nav gan dzirdēts, ka kāds cilvēkbērns būtu palicis bez vārda. Tas viens no vecāku pirmajiem pienākumiem. Kādu vārdu izvēlēties, tas tikai pašu ziņā. Protams, arī vārdu mode mainās. Kalendāros pārlasot vārdus, ne reizi vien rodas izbrīns par kādu neierastu vārdu, bet tas, izrādās, reiz bijis populārs. Pasaule kļūst aizvien atvērtāka, arī vecāki atvasēm izvēlas cittautu vārdus, vērtē, kā vārds skanēs angliski vai citās valodās.

Pirmie, kuri saskaras ar vecāku izvēli, ir dzimtsarakstu nodaļu darbinieki. Līgatnes Dzimtsa­rakstu nodaļas vadītājas vietniece Līvija Andersone atzīst, ka vecāki visbiežāk par to, vai bērna vārds ir vai nav kalendārā, nedomā. “Ja vārds patīk, to izvēlas. Mode, protams, pastāv, to ietekmē filmas, populāri cilvēki. Pēdējos gados no interesantiem vārdiem esmu reģistrējusi Kimu, Klīvu, Aleksiru. Viena ģimene dēlam deva vārdu Ramona,” pastāsta L.Andersone un uzsver, ka situ­ācijās, kad ir kādas neskaidrības, sazinās ar Valsts valodas centru. Jautājumi parasti ir par vārdu galotnēm.

Šodien Valsts valodas centra paplašinātajā vārda dienu sarakstā ir Ernestīne, Ingmārs, Ak­velīna Akilina, Akulina, Akuļina, Akve­lina, Akvilina, Akvilīna, Avelina, Avelīna, Erneste, Ernestina, Er­nestīna, Ernestine, Ingemāra, In­gemars, Ingemārs, Ingmāra, Ing­mars, Ingomars, Inmārs. Atliek vien svinēt un būt lepnam par vecāku doto vārdu.