Adventes vainagā esam iedeguši pirmo sveci, bet šis nav laiks runāt par ugunsdrošību, par ko gan arī nedrīkst aizmirst, bet gan par sveces doto gaismu. Cerības gaismu, jo šobrīd tieši tās pietrūkst visvairāk.
Kristīgajā pasaulē pirmo sveci dēvē par praviešu sveci, jo viņi pareģoja Kristus dzimšanu, un šī svece aicina atskatīties uz seno praviešu pasludinājumiem par gaismas nākšanu pasaulē. Patiesībā tā ikvienu no mums aicina kaut vai atskatīties uz aizejošo 2020.gadu un izvērtēt, kāds bijis tajā noietais ceļš. Ir tikai labi, ka mums ir dots Adventes laiks – četras nedēļas, lai mēs atcerētos, padomātu, pārdomātu, lai pabūtu kopā ar savu ģimeni, sevi, savām domām. Šis ir laiks, lai apstātos, lai noliktu malā skriešanu, steigu, iepirkšanās drudzi, bet vairāk ļautos mierīgai kopā būšanai, mierīgām un patiesām sarunām savā ģimenē. Atzīsim, ka tieši šī gada nogale tam būs īsti piemērota, jo, ja ievērosim ārkārtējā stāvokļa prasības, izpaliks balles, tusiņi, skaļa svinēšana. Protams, netrūks to, kuri izmisīgi centīsies pie tā turēties, jo kas par svētkiem bez pamatīgas ballītes. Acīmredzot ir bail palikt aci pret aci ar sevi, savām domām, ģimeni. Bailes var mēģināt uzvarēt dažādi, arī pēc zināmā principa, ka labākā aizsardzība ir uzbrukums. Tāpēc cilvēki šobrīd vērpj dažādas sazvērestības teorijas, lamā valdību par it kā nepareiziem lēmumiem, apstrīd masku lietošanu, bet, visticamāk, tas ir tikai baiļu dēļ no realitātes, no patiesības. Jo tā var būt skarba. Ikviens varam būt kā skaitlis kārtējā “Covid-19” diennakts statistikā. Un šīs bailes, šo neziņu cilvēki cenšas nobīdīt malā ar dažādām sazvērestības teorijām, anonīmiem komentāriem. Jo nav īsti vēlmes apstāties un padomāt, kā ir patiesībā. Bet sakiet, kad mums vēl būs šāds laiks, kad nav jāskrien, kad vakari brīvi, kad varam būt ar ģimeni. Varbūt tas tiešām bija kāda plāns? Varbūt, redzot, kas notiek pasaulē, kurā arvien vairāk valda ļaunums, nenovīdība, egoisms, pasaulē, kurā tradicionālās ģimenes vērtības tiek arvien vairāk nogrūstas tālākā kaktā, viņš deva cilvēcei iespēju apstāties un saprast?
Adventes laiks ir gaidīšanas laiks, un varam padomāt – ko īsti gaidām, uz ko ceram?!
Un tā “katru gad’ no jauna”, kā teikts tik zināmajā Ziemassvētku dziesmā, mums tiek dotas četras nedēļas pārdomām un izvērtēšanai, ar kādām domām sagaidām gaismu, kas drīz uzvarēs tumsu. Adventes vainaga pirmā svece iededz to cerības liesmiņu, kas ar katru nedēļu, dedzot otro, trešo un ceturto sveci, kļūs arvien gaišāka. Cilvēki gaida saulgriežus, kad gaisma uzvarēs tumsu, bet patiesībā jau viss Adventes laiks ir ceļš pretī gaismai.
Komentāri