Zāļu valsts aģentūra, Imunizācijas valsts padome un Slimību profilakses un kontroles centrs pagājušajās nedēļas nogalē vērsās pret Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības paziņojumu, ka vakcinācija pret “Covid-19” neesot vienādi droša visās vecuma grupās un daudzos gadījumos nepasargājot no atkārtotas inficēšanās. Visas trīs institūcijas atzina, ka arodbiedrības teiktais ir maldinošs, nav balstīts zinātniskos datos un nepārstāv ekspertu un ārstu profesionāļu kopienas viedokli.
Zāļu valsts aģentūra (ZVA), Imunizācijas valsts padome (IVP) un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) kopīgā diskusijā akcentēja, ka par vakcināciju bieži vien izsakās cilvēki, kas vispār nav saistīti ar medicīnu, un pat veselības aprūpē strādājošie ne vienmēr spēj profesionāli interpretēt zinātniskus datus, kas var novest pie pilnīgi nepareiziem secinājumiem.
IVP pieejamie dati apliecina, ka vakcīnu “Pfizer/BioNTech”, “Moderna” un “AstraZeneca” abas devas nodrošina pietiekamu aizsardzību pret vīrusa delta variantu, vakcinētie slimo daudz retāk, inficēšanās gadījumā saslimšana norit vieglā formā un tikai retos gadījumos nepieciešama ārstēšana slimnīcā. Pēc SPKC datiem Latvijā šī gada jūnijā no visiem ar vīrusu sasirgušajiem, kas nonāca slimnīcā, 98% nebija vakcinēti.
Līdz šim Latvijā saņemti seši iespējamu blakusparādību ziņojumi par miokardītu pēc “Covid-19” vakcīnu saņemšanas. Piecos gadījumos personām vecuma grupā no 12 līdz 35 gadiem ir apstiprināta ticama saistība ar vakcināciju. ZVA norāda, ir pilnīgi pašsaprotami, ka informācija par vakcīnu blakusparādībām, kas ietekmē sirdi, liekas satraucoša, tomēr pētījumi liecina, ka inficēšanās ar SARS-CoV-2 vīrusu un “Covid-19” pārslimošana ir saistīta ar vairākas reizes lielāku miokardīta un perikardīta risku nekā “Covid-19” vakcīnu saņemšana, turklāt, ja pēc vakcīnas saņemšanas pārslimošana ir ļoti, ļoti reta un viegla, pēc vīrusa pārslimošanas saslimšana var būt ilgstoša un daudz smagāka.
Zāļu valsts aģentūras Farmakovigilances nodaļas vecākā eksperte un Eiropas Zāļu aģentūras Zāļu drošuma komitejas Latvijas pārstāve Zane Neikena akcentē, ka jebkuriem medikamentiem un vakcīnām, kad tās jau ir reģistrētas un tiek lietotas sabiedrībā, turpinās pēcreģistrācijas pētījumi. Tā ir normāla ikdienas prakse jau gadiem jebkurā valstī: “Jebkuri signāli ļoti rūpīgi un ļoti stingrā formā tiek uzraudzīti un regulāri izvērtēti.” Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Kārlis Trušinskis uzsver: “Arī mēs ļoti rūpīgi sekojam līdzi šiem signāliem. Ja būs nepieciešams, mēs būsim pirmie, kas zvanīsim trauksmes zvanus un stāstīsim par to. Bet patlaban šie gadījumi ir tik reti, ka varam salīdzināt ar došanos pāri ielai un sabīšanos no mašīnas. Daudzreiz bīstamāk ir piedalīties ceļu satiksmē, bet tamdēļ mēs neapstādinām visu satiksmi.”
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) viceprezidents, reanimatologs Roberts Fūrmanis norāda, ka arī neatliekamajā palīdzībā jebkurš nāves gadījums un arī iespējamā saistība ar medikamentiem un vakcīnām tiem izvērtēta un “nekad nevienā gadījumā iegūtā informācija netiek un netiks slēpta”.
Vērtējot sabiedrības attieksmi pret vakcinēšanos, Roberts Fūrmanis norāda: “Daudzi vairāk paļaujas uz sabiedrībā populāru cilvēku pausto. Vakcinācijas skepse nav tikai skepse pret pašu vakcināciju, bet daļas no sabiedrības attieksmes pret valstī notiekošo. Lai to mainītu, ir vajadzīgi vairāk izglītojoši pasākumi, ne agresīvi, bet vērsti uz sadarbību, skaidrošanu. Tad mums būs iespēja ko mainīt.”
Savukārt IVP priekšsēdētāja Dace Zavadska akcentē: “Ir ļoti atbildīgi jāvērtē tas, ko katrs sakām. Dažkārt izteiktais var nodarīt milzīgu kaitējumu sabiedrības veselības saglabāšanā un veselības aprūpē kopumā. Bieži vien musinātāji ir tie, kas šajā jomā nedarbojas, ir maz zinoši. Sportists var pastāstīt par to, kā labāk šķēpu mest vai svarus celt, bet ne par vakcīnu atšķirībām. Arī ārsta izglītība vēl nenozīmē, ka speciālistam ir prasmes un kompetences imunizācijā. 21. gadsimtā tomēr arī demokrātija nosaka to, ka zinātniskā informācija ir uz pierādījumiem balstītas medicīnas pamatā. Arī, runājot par onkoloģiskajām slimībām, informācija saistīta ar uz pierādījumiem balstītu medicīnu, nevis atsevišķiem viedokļiem.”
Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis norāda, ka katram var būt savs viedoklis, bet, ja to argumentē kā balstītu zinātniskos pierādījumos, jāsaprot – lai informācija būtu zinātniski pierādīta, tai jāatbilst norādītiem kritērijiem: “Viena cilvēka viedoklis nav zinātniski pamatots viedoklis. Atsaukties uz zinātnisku publikāciju arī nenozīmē zinātniski pamatotu viedokli. Tam jābūt autoru kolektīvam, kurš datus novērtē un tad publicē.” Arī Zane Neikena norāda: “Balstoties uz vienu publikāciju vai vienas personas viedokli, nekad nevar izdarīt visaptverošus secinājumus par zāļu drošumu un to guvuma-riska līdzsvaru un izteikt viedokli par lietām, kas būtiski ietekmē sabiedrības veselību.”
Ģirts Briģis, vērtējot Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības paustos argumentus, iezīmē trūkumus, ar kuriem var saskarties ikviens, pat balstoties ticamos datos, bet tos nepareizi interpretējot, tā nonākot pie nepareiziem secinājumiem. Piemēram, apgalvojumā pausts, ka “jaunākā zinātniskā informācija liecina, ka aptuveni puse jauno inficēšanās gadījumu, ko izraisījis koronavīrusa delta variants, ir konstatēti starp pilnībā vakcinētiem cilvēkiem”. Izmantojot piemēru, Briģis stāstīja, ka var izveidoties situācija, ka pie vakcinācijas aptveres 83% apmērā 100 cilvēku grupā, konstatējot divus inficēšanās gadījumus nevakcinēto vidū un divus vakcinēto vidū, var nonākt pie secinājuma, ka puse sasirgušo bijuši vakcinēti. Tādējādi var rasties interpretācijas kļūda, vedinot domāt, ka vakcīna nav gana efektīva. Atšķirīgās proporcijas dēļ, kur 83% ir vakcinējušies un 17% ir nevakcinēti, nav iespējams teikt, ka puse no vakcinētajiem saslima – saslima vienāds skaits vakcinēto un nevakcinēto cilvēku. Bet, skatoties, kāda daļa no visiem vakcinētajiem saslima un kāda daļa no nevakcinētiem, – šie skaitļi jau ir būtiski atšķirīgi, norādot, ka vakcinēto vidū iespēja saslimt ir daudz mazāka. To izšķir tieši šīs proporcijas.” Un tā ir tikai viena no iespējamām interpretācijas kļūdām.
Diskusijas noslēgumā Kārlis Trušinskis uzsver: “Katrs cilvēks lēmumu par savu veselību pieņem pats, bet vakcinācijas jautājumā runa nav tikai par katru no mums individuāli, bet par valsts drošības jautājumu kopumā.Centru, kuros var sniegt neatliekamo palīdzību, nav daudz, ja šie centri būs pārslogoti, varam nonākt grūtā situācijā, kad nebūsim spējīgi sniegt palīdzību citiem saslimušajiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir vakcinējušies vai nav.”
Komentāri