Cik apdraudēta ir mūsu Latvija

Nu jau ierastajai neapmierinātībai un pat naidam pret vakcinēšanos un valdību pievienojusies ņirgāšanās par Latvijas armiju un zemessardzi.

Ir parādījies kāds video, kurā redzama Rīgā pārbiedēta māmiņa ar raudošu bērnu – to esot izdarījuši karavīri, kuri šaudījušies Rīgas ielās. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) skaidrojums, ka sieviete brīdināta par mācībām “Namejs”, viņai lūgts izvēlēties citu ceļu, bet viņa atteikusies, sociālajos tīklos tiek dēvēts par nepatiesību, tāpat lielākā daļa komentētāju ignorē to, ka mācību laikā netiek izmantota īsta munīcija un ka iedzīvotāji tika brīdināti par mācībām.

Komentāros pēkšņi piedalās ļoti daudz krievu valodā rakstošo, daudz ir arī to, ko dēvē par troļļiem. Tiek apgalvots, ka nekur pasaulē mācības nenotiek īstā pilsētvidē, lai visi sēž poligonā, izskan arī apgalvojumi, ka mums neviens neuzbruks, ka armija nav vajadzīga, jo liekēži un tml. Tas, ka aiz robežas mēneša garumā notiek Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības “Zapad” un ka šīs mācības nav tikai treniņš, bet tiek izspēlēts uzbrukums Baltijas valstīm, lielāko daļu komentētāju neinteresē.

Protams, grūti spriest, vai sieviete, kura atteicās izvēlēties citu maršrutu un ir kļuvusi par tādu kā upuri citu acīs, patiešām bija vienkārši spītīga vai arī tā ir provokācija. Publiski izskanējis arī kāda aculiecinieka apgalvotais, ka viņš nofilmējis mācības, bet bez viņa atļaujas šie video ir pārpublicēti lielākajā Kremļa kontrolētajā propagandas portālā “Rt.com” (RT, agrāk “Russia Today”). Video klāt pielikts Kremlim vajadzīgais teksts. Rīdzinieks Vlads Kovins apgalvo, ka nav atļāvis šo video izmantot portāla pārstāvei, kura ar viņu sazinājusies. Ar vārdu sakot, nav skaidrs, cik šajos notikumos ir provokācijas un cik patiesības, bet izskatās, ka video epizodes komentētāji vairāk uzticas Krie­vijas medijiem un galvenais ir apgalvot, ka viss ir slikti. Un, protams, Latvijai nav nekādu apdraudējumu.
Vai tiešām ir tik vienkārši? 9. septembrī Maskavā jau piekto reizi pēc prezidenta vēlēšanām Balt­krievijā pagājušā gada 9. augustā Lukašenko bija ieradies uz tikšanos ar Putinu. Bija skaidrs, ka abu autoritāro režīmu prezidentiem vēlmes ir atšķirīgas – Lukašenko izmisīgi vajadzīgs kārtējais Krie­vijas kredīts, bet Putinu vairāk interesē Krievijas un Baltkrievijas Savienoto valstu projekts, kas kopš 1999. gada, kad par to tika minēts pirmo reizi, ir virzījies ļoti lēni un brīžiem apstājies.

Putins ar Lukašenko sarunājās divatā ar pārtraukumu nelieliem paziņojumiem preses konferencē. Saruna ilga veselu darba dienu, astoņas stundas. Pirms tikšanās Krievijas oficiālajos medijos izskanēja minējums, ka Lukašenko prasīs Putinam kredītlīniju vēl par trīs miljardiem ASV dolāru līdz 2022. gada beigām. Par to, ka šādu summu Putins Lukašenko netaisās piešķirt, kļuva skaidrs jau tikšanās dienā – Lukašenko līdz nākamā gada beigām var cerēt saņemt līdz 640 miljoniem dolāru.

Jau preses konferences laikā tika sacīts, ka nenotiek nekāda “Baltkrievijas aprīšana”, bet runa ir par 28 t.s. ceļa kartēm jeb programmām, kas tuvinās abas valstis ekonomikas jautājumos. Pu­tins arī precizēja galvenos virzienus šīm programmām, proti, esot notikusi vienošanās par :
• naftas, naftas produktu un elektroenerģijas tirgus apvienošanu;
• līdz 2023. 1. decembrim tiks apvienoti abu valstu gāzes tirgi;
• Krievijas gāzes cena Balt­krievijai nākamajā gadā nemainīsies (jāpiebilst, ka Krievijas gāze Rietumvalstīm ir piecas reizes dārgāka);
• tiks izstrādāta vienota politika rūpniecībai un arī abpusēji pieejamiem valsts iepirkumiem un pasūtījumiem;
• vienota pieeja likumdošanas jautājumiem, kas skar darba attiecības, darba aizsardzību, nodarbinātību, sociālo apdrošināšanu, pensijas un ģimenes ar bērniem.

Putins arī sacīja, ka tikusi apspriesta vienotas aizsardzības telpas veidošana un Savienoto valstu ārējā perimetra drošība.

Ar vārdu sakot, paziņojumi tikšanās laikā un arī pēc tās skaidri norāda ne tikai uz vienotas ekonomiskās, bet arī vienotas militārās telpas veidošanu. Visas piebildes un piezīmes, ka katras valsts suverenitāte ir svēta un neaizskarama, ka politiskā integrācija ir iespējama, bet par to netiek runāts, un ka pašlaik netiek runāts arī par divu valstu apvienošanu vienā, ir tikai tāds dūmu plīvurītis. Ir taču skaidrs – ja divu valstu ekonomiskās un militārās telpas kļūst vienotas un tiks pakļautas vieniem un tiem pašiem likumiem, tad faktiski tā jau ir viena valsts, kaut formāli kādu laiku skaitīsies divas.
Manuprāt, būtiska bija arī kāda piebilde, ko minētās preses konferences laikā pateica Putins – Krievija neuzņemšoties atbildību par to, ko Baltkrievija dara savā teritorijā, arī militārajos jautājumos, tie Baltkrievijai esot jārisina pašai, tā esot Baltkrievijas robeža ar Rietumiem. Šī piebilde tika izteikta ironiskā tonī, domāju, arī šis paziņojums tāds dūmu aizsegs vien ir. Pie kopīgas militārās telpas un ievērojot arī Lukašenko paziņojumu 12. septembrī, ka līdz 2025. gadam Baltkrievija saņems Krievijas ieročus un tehniku miljarda dolāru vērtībā, runāt par to, ka Krievijai par Baltkrievijas teritoriju nebūs nekādas daļas, ir vismaz smieklīgi. Vēl vairāk, tas vedina domāt, ka provokācijas pēc “drauga” Putina ieteikuma izraisīs Baltkrievija, starptautiski atbildīga par to būs Baltkrievija, bet konfliktus atrisināt ar militāro spēku palīdzēs Putins ar savu armiju un ieročiem, ja uzskatīs to par vajadzīgu.

Protams, šāda notikumu norise svarīga ir ne tikai Latvijai, bet visām Baltijas valstīm, kurām ir robeža ar Baltkrieviju. Tā līdz mākslīgi izraisītajai bēgļu krīzei bija robeža ar militāri samērā mierīgu valsti. Pēc šo programmu oficiālas apstiprināšanas Latvijas, Lie­tuvas un Polijas robežas ar Krie­viju taču faktiski pagarināsies, kaut arī formāli tās joprojām būs robežas ar Baltkrieviju. Un provokāciju iespēja diemžēl palielinās.