Aizejošā nedēļa aizritējusi izteiktā Raimonda Paula zīmē. Kā nu ne, Maestro 12.janvārī atzīmēja 85 gadu jubileju. Cik nu pats atzīmēja, liekas, vairāk par viņa mūža skaisto jubileju sajūsmu izteica, izrādīja sabiedrība, mediji.
Skaisti, ja cilvēks spēka, enerģijas, darbaprieka pilns var atzīmēt 85 nodzīvotus gadus. Ja runājam par Raimondu Paulu – turklāt kādus gadus! Šķiet, viņa gadu bagātību apliecina vien sirmums matos un dzīves ievilktās līnijas sejas vaibstos. Domu asums, smalka ironija, jau par leģendām kļuvušie joki, paškritiskums utt. itin nemaz neliecina, ka cilvēks jau labu laiku būtu tā kā pieskaitāms pensionāru lokam. Kur nu! Apbrīnas vērtas ir viņa roku kustības, pirkstu piesitieni klavieru taustiņiem, apbrīnojama viņa izturība garas koncertu stundas sēdēt un spēlēt. Nezinu nevienu citu slavenību Latvijā, kuras popularitātei būtu tik pamatots iemesls.
Manas paaudzes cilvēkiem laimējies, ka visu mūžu ir pavadījusi Raimonda Paula mūzika. Pat ja neesi izteikts koncertu un citu kultūras pasākumu un vietu apmeklētājs, no Paula mūzikas “izvairīties” nav iespējams. Tā skan radio, televīzijā, izrādēs, filmās, turklāt nu jau nepārskatāmu un nesaskaitāmu izpildītāju sniegumā.
Jāatzīst, tas ir fenomenāli! Ne velti uzdodam jautājumu – no kurienes viņam tas dots, kur vecāki nolika Raimonda šūpuli, lai mūža licējas Māra un Laima būtu tik dāsnas? Kas jādara, kurš ceļš jāizvēlas, lai būtu cilvēkiem tik vajadzīgs un svarīgs, lai, dodot citiem, bagātāks kļūtu arī pats?
Klausoties intervijas ar Raimondu Paulu, liekas, saklausīju kādu no iespējamajām atbildēm uz šiem jautājumiem. Varbūt tā meklējama Maestro attiecībās ar vecākiem, ar māsu, ar līdzcilvēkiem. Šajās attiecībās nav ārišķību, nav skaļuma, apskāvienos vai vārdos izteiktu jūtu apliecinājumu. Laikā, kad auga un veidojās mākslinieka personība, tas nebija modē. Un liekas – nepateikto, neizrunāto, ārišķīgi neizrādīto, bet pāri plūstošo jūtu okeānu Raimonds Pauls ielicis savā mūzikā. Bet varbūt par Raimondu Paulu var sacīt tāpat, kā Margarita Vilcāne sacījusi par Noru Bumbieri: “Dievs viņu šūpulī ļoti stipri noskūpstīja…”
Nav daudz tādu Dieva izredzēto. Par Dieva izredzētību laikam liecina arī tas, ka viņu – Raimonda Paula, Margaritas Vilcānes, Noras Bumbieres – ceļi kādu laiku bija ejami kopā. Nora Bumbiere no dzīves aizgāja 46 gadu vecumā 1994.gada 12. janvārī – Raimonda Paula dzimšanas dienā. Nepārspējamās balss īpašniece nebija tik stipra, lai atrastu stabilu ceļu bez sava komponista atbalsta. Bet uz jautājumu- vai Maestro varēja rīkoties citādi, lai Noras Bumbieres zvaigzne nenodzistu tik ātri? – zinu, atbildes nebūs…
Komentāri