Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Par ikdienas lietām un drošību

Sallija Benfelde
06:12
04.10.2021
8

Latvijā ļoti daudzi neredz to, ka valsts drošībai Krievija ir bīstams kaimiņš. Negrib redzēt, ka pašiecelto “tautas vadoņu” aicinājumi Latvijā “gāzt režīmu” un draudzēties ar Krieviju apdraud gan valsti, gan viņus pašus.

Pēdējā laikā nostāju, ka skaidrojumi par informatīvo un hibrīdkaru ir tikai muļķības, ar kurām vara tikai aizsedzas, ļoti bieži var redzēt sociālajos tīklos.

Apliecinājums tam, manuprāt, ir arī kāds pagājušā gada Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta (LU SPPI) pētījums par Latvijas iedzīvotāju subjektīvo drošības uztveri. Izrādās – dažādu draudu, tostarp militāro, uztvere Latvijā ir ļoti atšķirīga. Tādu sabiedrības vispārējo attieksmi iezīmē arī 2020. gada sākumā veiktais Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums “Latvijas sabiedrības griba aizstāvēt valsti: veicinošie un kavējošie faktori”. Pēc tā datiem – pagājušajā gadā Latviju ar ieročiem rokās no potenciālā agresora būtu gatavi aizstāvēt 31 procents respondentu, savukārt 55 procenti iedzīvotāju valsti būtu gatavi aizstāvēt nemilitārā veidā, sniedzot cita veida atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Pētījuma veicēji veidoja fokusa grupas 12 pilsētās, cilvēkiem tika jautāts, kas viņus uztrauc, no kā baidās. Diskusijas ilga vairākas stundas. Pēc fokusa grupu dalībnieku domām, ļoti maza nozīme ir militāriem draudiem. Vie­nīgā pilsēta, kur tie tika minēti kā iespējami, ir Ādaži. Acīmredzot tādēļ, ka militārās bāzes klātbūtne rada zināmu satraukumu, ka potenciālā militārā apdraudējuma situācijā tā varētu ciest pirmā. Gan interesanti, ka arī Liepājā, kur atrodas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēki, militārie draudi netiek uzskatīti kā nozīmīgi.

Visās pilsētās kā vieni no galvenajiem tika minēti ekonomiskie draudi. Tāpat daudzviet, pēc fokusa grupu dalībnieku domām, pastāv politiskie draudi, ko minēja Rīgas, Rēzeknes, Jaunjelgavas un Daugavpils iedzīvotāji. Tre­šajā vietā, pēc respondentu domām, ierindojas personiskie draudi – kādā pilsētā vairāk minēti ar veselības aprūpi saistītie, citviet bažas par izglītību. Hibrīddraudus savā “top trīs” minēja iedzīvotāji Ādažos, Daugavpilī, Talsos un Valmierā. Savukārt Rīga ir vienīgā pilsēta, kur iedzīvotājus uztrauc potenciālie vides draudi. Iespējams, tas saistīts ar lielo ostu tuvumu un līdzīgiem vides riskiem, kuri citviet Latvijā nav tik izteikti.

Raksturojot Krievijas radītos draudus, pētījuma autori secina: lai arī Krievija kopumā tiek uztverta kā agresīvs kaimiņš ar visai grūti paredzamiem nodomiem, vairākums respondentu tomēr uzskata, ka Latvijai aktuālākas ir citas problēmas. Krieviju pētījuma dalībnieki ierindoja desmit lielāko apdraudējumu saraksta lejasgalā. Daudz lielāks apdraudējums, pēc iedzīvotāju domām, pagājušajā gadā bija politiskā nestabilitāte, stratēģiskās domāšanas trūkums valstiskā līmenī, ekonomikas un gadiem nerisinātās sociālās problēmas, arī veselības aprūpes un izglītības sistēmas jautājumi. Iedzīvotāju emocionālo stāvokli lielā mērā ietekmē politiskā situ­ācija Latvijā.  Neticība valdībai un politiskajām partijām pārtop neticībā sev, valsts nākotnei un tās attīstībai. To daudzi pētījuma dalībnieki uzsvēra kā personisku draudu, norādot – kā var plānot ģimenes nākotni, ja valstī nav politiskās stabilitātes.

Protams, “Covid-19” situāciju ir tikai saasinājis, un, manuprāt, ir saprotams, ka iedzīvotāji vispirms domā par ikdienas jautājumiem. Un dažādas, jāteic, muļķības un neizdarības valsts pārvaldē neapmierinātību tikai pastiprina. Piemēram, kaut vai jautājums par bezmaksas gripas vakcīnām, kurā, izrādās, vienas ministrijas struktūrvienības nespēj koordinēt rīcību. Kā zināms, septembrī tika mainīti Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 330 par vakcinācijas kārtību, lai pēc iespējas novērstu riskus, ka vienlaikus ar “Covid-19” vīrusu valstī izplatītos arī gripa, radot papildu draudus iedzīvotāju veselībai.

Vienkāršota pretgripas vakcinācijas kārtība, un pilnībā valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu varēs saņemt visi riska grupu pārstāvji, kam tās tiek rekomendētas. Saraksts ir diezgan garš – tajā ir gan cilvēki ar hroniskām slimībām, ar invaliditāti un visi seniori, kuri vecāki par 65 gadiem, u.c. Tādēļ līdz 2022. gada 1. maijam netiek piemērots MK noteikumu Nr. 899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” 1. pielikuma 16.1. apakšpunkts. Protams, oficiālās preses relīzes mediji nedrukā un TV ziņās nenolasa, tikai informē, ka bezmaksas gripas vakcīnas pienāksies ļoti daudziem. Savukārt Valsts zāļu aģentūra (VZA), protams, nosūta aptiekām rīkojumu par 899. MK noteikumu atcelšanu, bet tajā nepa­skaidro, ka iedzīvotājiem jāvēršas pie sava ģimenes ārsta vai vakcinēšanās kabinetos.

Kad šonedēļ iegāju vienā no Cēsu aptiekām, lai pajautātu, vai jaunās rudens gripas vakcīnas jau saņemtas, atbilde skanēja, ka ir saņemtas, bet pārdošanā ir tikai par pilnu cenu, un parādīja VZA rīkojuma izdruku. Par to, kur tomēr varēs un vai varēs saņemt bezmaksas gripas vakcīnu, aptiekas darbinieki nezināja, un viņiem to grūti pārmest. Lai noskaidrotu, kā var tikt pie bezmaksas gripas vakcīnas, bija jāatrod oficiālās preses relīzes, jo Ve­selības ministrijas Komunikācijas departamenta preses ziņojumā vienā rindiņā tas bija uzrakstīts. Atliek vien vaicāt, cik daudzi cilvēki meklēja šo oficiālo ziņu un tā arī aizgāja no aptiekas, dusmodamies uz valsti, kura mānās.

Lūk, tā it kā ikdienas sīkumi mūs šūpo, un nepamierināto cilvēku skaits palielinās. Domāju, ja nākamā gada Saeimas vēlēšanās tajā iekļūs Šlesers un Gobzems ar savām partijām, tad ir gandrīz neapšaubāmi, ka “Saskaņa”, abu šo kungu partijas un Zaļo un zemnieku savienība būs ar mieru veidot kopīgu koalīciju, ja tām būs vairākums. Un tad valsts orientācija lēnām, bet stabili var mainīties Austrumu virzienā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi