Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Ko redzam sabiedrības spogulī?

Sallija Benfelde
15:04
24.10.2021
14

Latvija beidzot ir pirmajā vietā pasaulē – diemžēl tikai saslimšanas un inficēšanās ziņā. No trešdienas, 20. oktobra, “Covid-19” slimniekus uzņem arī Cēsu slimnīca.

Savukārt vakcinēto joprojām mums ir vismazāk Eiropā, nupat tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir pilnībā vakcinēti, un par šo pēdējo vietu sarakstā varam “cīnīties” ar nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm – Bulgāriju un Rumāniju. Latvijas sabiedrība nosacīti sašķēlusies divās pretējās nometnēs – par un pret vakcīnām. Daļa iedzīvotāju visā vaino valdību, mazāk pārmetumu tiek veltīti Saeimai, bet ļoti daudzi uzskata, ka mēs paši par notiekošo neesam atbildīgi, jo “valdība taču ir tik slikta”.

Mājsēdi jeb “lokdaunu”, kā daudzi to sauc, kas sākas šodien, cilvēki neesot pelnījuši, jo brīvība nozīmējot brīvu izvēli, tātad darīt to, ko gribas. Citiem vārdiem sakot, mums ir tiesības, bet valstij – tikai pienākumi un atbildība. Tomēr, lai ko mēs arī teiktu vai domātu, manuprāt, cilvēku attieksme pret savu valsti ļoti ietekmē arī to, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi notiek inficēšanās ierobežošana. Tādēļ, manuprāt, ir vietā salīdzinājums ar iedzīvotāju uzskatiem kaimiņos, Krievijā, kur pilnībā vakcinējušies vien aptuveni divdesmit procenti iedzīvotāju. Gan jāatgādina, ka Krievija ir prezidentāla valsts atšķirībā no Lat­vijas, kas ir parlamentāra valsts un kurā valdībai nav likumdevēja tiesību – proti, likumprojektus mūsu valstī apstiprina Sa­eima (parlaments). Droši vien arī jāatceras, ka valdībā ir pārstāvēti koalīcijas partiju politiķi un ka nereti valdība lemj par kaut ko vienu, bet to pašu partiju deputāti Sa­eimā lemj citādi.

Tātad jautājums, ko domā Krievijas Federācijas iedzīvotāji un vai viņu uzskati līdzinās mūsu uzskatiem? Dati ir no sabiedriskās domas izpētes jeb aptauju un socioloģisko pētījumu organizācijas, Levadas centra, oktobra publikācijām, kas Krievijā jau pasludināts par ārvalstu aģentu. Tas savukārt nozīmē to, ka Krievijā publicēt, piemēram, rakstus ar atsauci uz Levadas centra pētījumiem ir visai bīstami, jo arī tā var nokļūt ārvalstu aģentu sarakstā, pret kuriem jebkurā brīdī var sākt krimināllietu.

Vairākās Levadas centra mājaslapas publikācijās oktobrī tiek analizēti Krievijas iedzīvotāju uzskati pašiem par sevi un dažādām valsts institūcijām. Interesanti, ka 44 procenti aptaujāto uzskata, ka ir demokrāti un ka viņu uzskati ir demokrātiski (pirms trīs gadiem tādu bija 41 procents), turklāt pilnīgi pārliecinātu demokrātu no šiem 44 tagad ir 12 procenti. 47 procenti teic, ka viņiem nav demokrātisku uzskatu (pirms trīs gadiem tādu bija 38 procenti), un viņu vidū ir palielinājies arī to skaits, kas apgalvo, ka ir pilnīgi antidemokrāti. Vairāk demokrātiski noskaņoto ir jauniešu vidū. Savukārt kreisos, sociālistiskos uzskatos esot tikai 18 procenti, un vislielākais atbalsts kreisajiem uzskatiem ir vecuma grupā virs 55 gadiem.

Runājot par t.s. sabiedriskajām un valsts institūcijām, visvairāk iedzīvotāju uzticas armijai (61 procents), prezidentam (53 procenti), specdienestiem (45 procenti), baznīcai un reliģiskām organizācijām (40 procenti), un labdarības organizācijām (36 procenti).

Protams, uzreiz var sacīt, ka mums Latvijā prezidentam ir ļoti zems reitings, bet vēlreiz jāatceras, ka Putinam pieder vara un ka aptaujas Latvijā rāda, cik liela sabiedrības daļa ilgojas pēc “stingrās rokas”.

Krievijā vismazāk iedzīvotāju uzticas politiskajām partijām (17 procenti), lielajam biznesam (18 procenti), arodbiedrībai (20 procenti), Valsts Domei un Fede­rācijas padomei (25 procenti). Turklāt četru gadu laikā uzticība galvenajām valsts institūcijām ir kritusies: prezidentam no 71 līdz jau minētajiem 53 procentiem, politiskajām partijām, kurām uzticība jau bija zema, tā pazeminājusies vēl par diviem procentiem līdz minētajiem 17.

Izteikts ir arī noskaņojums pret citādi orientētajiem jeb LGTB: 59 procenti uzskata, ka viņu tiesības jāsamazina, tās nedrīkst būt tādas pašas kā pārējiem.

Savukārt uzticība Putinam Krievijā ir gandrīz nemainīgi augsta pēdējos divos gados: 47 procenti uzskata, ka Putinam jābūt prezidentam arī pēc 2024. gada, un tikai 42 procenti domā, ka viņam tad nav jāpaliek prezidenta postenī.

Ar vārdu sakot, sabiedrības polarizācija turpinās, pretrunas uzskatos pieaug, jo citās aptaujās vairākums atzīst, ka dzīve kļuvusi grūtāka, nabadzīgāka un tml., bet Putins joprojām vairākuma acīs ir labs un pareizs prezidents. Acīm­redzot cilvēki savu ikdienas dzīvi nesaista ar prezidenta nostājām un lēmumiem.

Protams, “Covid-19” ir “iznesis virspusē” nerisinātos un neatrisinātos jautājumus jebkurā sabiedrībā, un augsta iedzīvotāju uzticība joprojām ir Ziemeļvalstīs, bet citviet Eiropā tāpat ir protesti, neapmierinātība un notiek radikālu grupējumu akcijas. Turklāt izpratne, kas ir kreiss un labējs, kas ir demokrātija un cilvēktiesības, dažādās valstīs atšķiras. Krievija jau labu laiku ir deklarējusi, ka ir demokrātiska valsts, bet tai ir īpašā demokrātija, jo ir īpaša vēsture un attīstība. Tā teikt, balts pie mums ir balts, bet ar īpašu nokrāsu.

Arī Latvijā ļoti bieži daudzi jēdzieni tiek skaidroti atšķirīgāk nekā citviet Eiropā un, piemēram, jēdziens “kreiss” bieži tiek asociēts ar “krievisks”.

Domāju, Latvijas un Krievijas sabiedrības uzskatu un pārliecību lielā līdzība mums vienkārši ir bīstama un liecina par padomju okupācijas laika ideoloģijas joprojām lielo ietekmi mūsu prātos. Galu galā cilvēki ir atbildīgi par savu izvēli, un mājsēde diemžēl ir tikai izvēles sekas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi