Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Ziemassvētku tirdziņi varas gaiteņos

Andra Gaņģe
18:44
26.11.2021
17

Vai Ziemassvētku tirdziņi ir tikai tirgošanās? Nu, protams, nē. Katrs taču zina, ka tā ir noskaņa, sajūtas, Ziemassvētku gaidu izpausme. Vai uz svētku tirdziņiem ejam ar nolūku ko nopirkt? Visbiežāk nē. Vienkārši vajag tur pabūt. Tomēr parasti mājās atgriežamies vismaz ar apcakotu piparkūku.

Taču, domāju, amatniekiem, rokdarbniekiem un mājražotājiem ir citādi. Ja ne visiem, tad tiem, kuru darinājumi tiešāk saistīti ar ziemas tradīciju laiku, noteikti. Rakstiem izrakstīti dūraiņi un pirkstaiņi, cepures un šalles, sveču daudzveidība, visdaždažādākie rotājumi, kas simbolizē Ziemassvētku gaidīšanu un sagaidīšanu, ar roku zīmētas apsveikumu kartītes, māla un citādi skaistumsīkumi, kas mērķēti tieši decembra norisēm… Uz­skai­tījums, ko piedāvā radošs prāts un veiklas rokas, nav pat iespējams, jo darītājs būs vienmēr ticis tālāk. Un kur tad vēl karstvīnu šķirnes, kas tapušas no pašu audzētajām ogām, pīrādziņi, sīrupi, ievārījumi, sukādes un vēl daudz kas pirmssvētku un svētku galdam. Par to visu domāts, gādātas izejvielas jau gada garumā, strādāts – gatavots, pakots. Tērēts laiks, līdzekļi. Un tieši Ziemassvētku tirdziņi būs tie, kas mēnešiem krātajam darbam dod atdevi.

Tāpēc ir saprotams, ka vairāk un mazāk publiski izskan – uz varasvīriem lobiju spiediens ir tik liels, ka oktobrī pieņemtā valdības rīkojumā paredzētais – līdz nākamā gada 11.janvārim aizliegta organizēta ielu tirdzniecības organizēšana, tostarp Ziemas­svētku tirdziņi, – sāk šūpoties kā pilsētas laukuma eglītē iekārtie rotājumi garāmbraucošo automašīnu radītajos gaisa virpuļos.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs jau pirms valsts svētkiem apstiprināja, ka meklēs risinājumus āra tirdziņu organizēšanai. Amatpersona pilnīgi pamatoti norādīja, ka būtu ļoti svarīgi rast iespēju, kā rīkot šādus pasākumus, jo tieši decembris parasti ir laiks, kad amatnieki var notirgot visa gada laikā sagatavotās preces. Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts dienu iepriekš, jautāts, vai ir iespējamas kādas izmaiņas ierobežojumu atvieglojumu virzienā, bija atturīgs, un arī šīs nedēļas sākumā bija skaidra ziņa – līdz 6.decembrim valdība neplāno būtiski mīkstināt “Covid-19” dēļ ieviestos drošības pasākumus. Ve­selības ministrs gan atzina, ka pēc mājsēdes situācija ar “Covid-19” pandēmiju Latvijā uzlabojas, bet uzsvēra, ka vienlaikus tā ir trausla, jo daudzās Eiropas Sa­vienības dalībvalstīs turpinās straujš “Covid-19” gadījumu skaita pieaugums.

Tā nu, šķiet, valdība tirdziņu jautājumā nonākusi situācijā, kā ar to karsto kartupeli – ne izspļaut, ne norīt. Operatīvās vadības grupa šodien diskutēs par Ziemassvētku tirdziņu norisi, un paredzēts, ka šo jautājumu nākamajā otrdienā varētu skatīt arī valdībā.

Protams, ārkārtējās situācijās neizbēgami ārpuskārtas lēmumi, nekas nav iecirsts akmenī, prasībām, nosacījumiem, pienākumiem un ierobežojumiem jāseko līdzi konkrētai situācijai, kuru precīzi paredzēt nespēj pat eksperti. Taču vai tad, kad no 11.oktobra izsludināja ārkārtējo situāciju un pieņēma lēmumu par ielu tirdzniecību un tirdziņu aizliegumu līdz nākamā gada 11.janvārim, visi, kas gatavoja dokumentu un par to balsoja, aizmirsa, ka ir Ziemassvētku laiks un tirdziņu tradīcija? Tāpat jautājums rodas, kāpēc “Latvijas mājražotāju” biedrība neizpratni par aizliegumu publiski pauda tikai novembra vidū?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
43

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
40

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi