Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Kā dzīvo baltkrievi

Sallija Benfelde
15:23
12.12.2021
79

Leģendas par labo un sakārtoto dzīvi Baltkrievijā vairs nav tik populāras, un aizvien retāk nākas dzirdēt apgalvojumus, ka diktators Baltkrievijā gan ir, bet dzīve arī ir laba un pārtikusi, ja vien nekritizē Lukašenko. Tiesa gan, dažādās iedzīvotāju grupās tas atšķiras.

Pirms dažām dienām runāju ar žurnālisti, kura šobrīd dzīvo Batumi, Gruzijā. Viņa stāstīja par vasarā satiktajiem tūristiem no Latvijas, kuri, uzzinot, ka Taņa ir baltkrieviete, sajūsmināti stāstījuši, ka zinot – Baltkrievijā ir tik laba dzīve, Lukašenko tā rūpējoties par visiem. Kad sieviete mēģinājusi pastāstīt, kas tur patiesībā notiek, attieksme mainījusies un bijusi apmēram tāda – nu ja, jums jau maksā par to, lai tā runātu. Taņa saka, ka sākumā bijusi ļoti pārsteigta, ka cilvēki no Latvijas tā domā, tad sapratusi, ka šie tūristi bijuši no krievu valodā runājošās vides un ka ar tā domājošajiem pat nav vērts sarunāties.

Pēdējās nedēļās pašieceltā prezidenta Lukašenko un augstu amatpersonu paziņojumi un apgalvojumi birst kā no pārpilnības raga, sākot ar draudiem atņemt pilsonību un īpašumu visiem, kuri neatbalsta Lukašenko, un beidzot ar apgalvojumiem, kas drīzāk izklausās kā anekdotes. Proti, atbildot uz Eiropas Savienības (ES), ASV, Kanādas un vēl vairāku valstu sankcijām, Baltkrievija bloķēšot bankas kontus Džor­džam Bušam. Laikam lieki piebilst, ka bijušajam ASV prezidentam nevienā Baltkrievijas bankā nav kontu un grūti to pat iedomāties. Nupat Lukašenko paziņojis par plašu importa preču aizliegumu no Baltkrievijai “nedraudzīgām” valstīm, sākot no nākamā gada 1. janvāra. Sarakstā ir daudz pārtikas produktu: gan svaiga gaļa, gan visdažādākie gaļas produktu izstrādājumi, piena produkti, milti, augļi, dārzeņi, konditorejas izstrādājumi, rieksti u.c. Lukašenko arī esot uzdevis nodrošināt iedzīvotājus ar Baltkrie­vijā ražotajām pārtikas precēm. Tiek arī domāts par t.s. pārtikas kartītēm, bet vienlaikus no ofici­ālām amatpersonām izskan, ka tik labi ekonomikas rādītāji kā tagad Baltkrievijai nav bijuši nekad.

Tikmēr Deutsche Bank ir paziņojusi, ka atslēdz Baltkrieviju no norēķiniem dolāros un eiro. Balt­krievijas nacionālā lidsabiedrība “Belavia” vairs nevar nomāt lidmašīnas no ES bloka valstīm. Kā zināms, “Belavia” vairumu lidmašīnu nomā no uzņēmumiem Īrijā un citās ES dalībvalstīs. Turklāt, ņemot vērā ES brīdinājumus, vairākas Tuvo Austrumu valstis un lidsabiedrības pēdējā laikā apturējušas migrantu lidojumus uz Baltkrieviju. Sankciju saraksts pret Baltkrieviju ir visai plašs, tiek gatavota arī sestā sankci­ju pakete. Jāpiebilst arī, ka vismaz pusgadu Baltkrievijā vērojams cenu kāpums visdažādākajām precēm un algu samazināšanās.

Tomēr vislabāk, manuprāt, dzīves līmeni Baltkrievijā raksturo vidējie baltkrievu ģimenes ienākumi un izdevumi mēneša laikā, ko publicējusi pagaidām gan vēl neatkarīgā ziņu platforma internetā zerkalo.io, kas darbojas aizliegtās un apturētās platformas tut. by vietā. Publicētos datus sagatavojusi baltkrievu kompānija “Belstat”.

Jāpiebilst, ka Baltkrievijas rubļi nav vadošo banku kotēto valūtu sarakstā, tās kurss mainās. 7. decembrī pēc CoinMill.com datiem 100 eiro bija 286,896 Balt­krievijas rubļi. Vidējā baltkrievu ģimene mēnesī tērē 1667,6 rubļus. Aptuveni 40 procenti tiek tērēti pārtikai. Otrajā vietā pēc tēriņu lieluma ir transports – 12,2, bet mītnei un tās uzturēšanai – 9,3%. Protams, ienākumi un tēriņi atšķiras laukos un pilsētās. Laukos varēja atļauties tērēt vidēji 1411,7, bet pilsētās un ciemos – 1746,3 rubļus, tātad visa ģimene visdažādākajiem tēriņiem kopā var atļauties tērēt aptuveni 550 eiro mēnesī atkarībā no tā, kur dzīvo un kādi ir tās kopējie ienākumi.

Ja skatās uz tēriņiem nevis ģimenei kopumā, bet vienam ģimenes loceklim, statistika liecina, ka tikai 5,4 procenti baltkrievu ģimenes var atļauties mēnesī katram iztērēt 1500 rubļus jeb aptuveni 500 eiro. Vairākums mēnesī var atļauties tērēt no 400 līdz 700 rubļiem katram. Protams, ir ģimenes, kas mēnesī var iztērēt tikai ap 250 rubļiem katram jeb aptuveni 87 eiro – tādu ir 1,6 procenti jeb aptuveni 150 tūkstoši cilvēku. Baltkrievijā četri procenti iedzīvotāju ir maznodrošinātie – tie, kuriem mēnesī pieejamā naudas summa ir mazāka par 288,01 rubļiem mēnesī.

Protams, ieviestās sankcijas situāciju tikai pasliktina, bet baltkrievi saka, ka pamazām tas notiek jau gadus desmit, jo mākslīgi uzturētā ražošana valsts uzņēmumos ar konkurēt nespējīgo produkciju gremdē ekonomiku. Kopš pēdējām prezidenta vēlēšanām aizvien palielinās arī izdevumi armijas un represīvo struktūru uzturēšanai. Tādēļ apgalvojumi par labo dzīvi Baltkrievijā, pat ja nerunājam par politiku, ir mīts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
43

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
40

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi