Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Atskatoties uz aizejošo gadu

Sallija Benfelde
16:00
30.12.2021
23

Atsaukums

Atsaucam vietnē “eDruva.lv” sadaļā viedokļi 2021.gada 30.decembrī ievietotās publikācijas “Atskatoties uz aizejošo gadu” rindkopu: “Ne viens vien par gada notikumu uzskata tiesas sprieduma pasludināšanu Aivara Lemberga lietā pēc vairāk nekā desmit gadu tiesāšanās. Tiesa viņu atzina par vainīgu kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā, viņam tika piespriests piecu gadu cietumsods, viņš tika apcietināts un nogādāts Centrālcietumā.”

Atvainojamies Aivaram Lembergam par nepilnīgas informācijas publicēšanu.

Kļūdas labojums

“Ne viens vien par gada notikumu uzskata pirmās instances tiesas sprieduma pasludināšanu Aivara Lemberga lietā pēc vairāk nekā desmit gadu tiesāšanās. Pirmās instances tiesa viņu atzina par vainīgu kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā, viņam tika piespriests piecu gadu cietumsods, viņš tika apcietināts un nogādāts Centrālcietumā. Aivars Lembergs pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam par koruptīvajiem noziegumiem piesprieda piecu gadu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju un 20 000 eiro lielu sodu, pārsūdzēja. Tātad notiesājošs spriedums vēl nestājas spēkā. Rīgas apgabaltiesa nolēma A.Lembergu paturēt apcietinājumā.”

———————————————————————————————

Pavadot aizejošo un sagaidot Jauno gadu, ir ierasts vērtēt, kāds ir bijis Vecais gads. “Atzīmes likt” var gan valstīm, gan atsevišķām nozarēm, un tas jau tiek darīts.

Ir skaidrs, ka pasaule arī šo gadu ir pavadījusi kovida ēnā, kas atsedzis katras valsts un sabiedrības gan līdz šim noklusētos un neatrisinātos jautājumus, gan nesaudzīgi parādījis mūs pašus kā spogulī. Ieraudzītais brīžam nav bijis glaimojošs, jo pazudusi ne tikai izlikšanās, nerakstītie uzvedības kanoni, bet pavisam skaidri var redzēt valsts un arī katra cilvēka nepadarītos darbus.

Manuprāt, raugoties uz Eiropu, ir labi redzams, ka notikumu/procesu TOP3 ir pandēmija, autoritārie režīmi Krievijā un Baltkrie­vijā, energoresursu cenu neaptveramais kāpums. Mēdz gadīties, ka apskatnieku minētie notikumi un procesi Eiropā un pasaulē mūs Latvijā ietekmē ļoti netieši un pastarpināti, bet šogad šis TOP3 mūs katru ietekmējis ļoti tieši un pat skarbi. Par pandēmiju runāts tik daudz, ka grūti pat ko piebilst, bet autoritārās valstis aiz mūsu robežām ne tikai radījušas t.s. migrantu krīzi un kara draudus, bet ir arī viens no energoresursu neprātīgā cenu kāpuma cēloņiem. Savukārt tas ļāvis saskatīt, kā visai Eiropai atspēlējas sēdēšana uz Krievijas gāzes adatas. Protams, mainīt energoresursu piegādātājus nav iespējams īsā laikā, bet lētās gāzes vilinājums ir darījis savu.

Ja raugās uz notikumiem Latvijā, katram būs savs svarīgo notikumu saraksts. Vieni minēs sportu, atceroties Pasaules hokeja čempionātu Rīgā un Latvijas 3×3 basketbola izlases zelta medaļu Tokijas Vasaras olimpiskajās spēlēs. Citi uzskatīs, ka vissvarīgākais gada notikums ir pēc ilga laika pabeigtā pašvaldību teritoriālā reforma, kas pārzīmēja to robežas, vai pat “Lidl” veikalu atvēršana Latvijā.

Ne viens vien par gada notikumu uzskata pirmās instances tiesas sprieduma pasludināšanu Aivara Lemberga lietā pēc vairāk nekā desmit gadu tiesāšanās. Pirmās instances tiesa viņu atzina par vainīgu kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā, viņam tika piespriests piecu gadu cietumsods, viņš tika apcietināts un nogādāts Centrālcietumā. Aivars Lembergs pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam par koruptīvajiem noziegumiem piesprieda piecu gadu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju un 20 000 eiro lielu sodu, pārsūdzēja. Tātad notiesājošs spriedums vēl nestājas spēkā. Rīgas apgabaltiesa nolēma A.Lembergu paturēt apcietinājumā.

Domāju, daudzi par gada svarīgākajiem notikumiem uzskata akcijās “Dod pieci” un “Eņģeļi pār Latviju” saziedoto naudu – vairāk nekā pusmiljonu katrā no šīm akcijām. Tāpat jāpiemin mediķu pašaizliedzīgais darbs, kuri strādājuši uz izdegšanas robežas, pāri saviem spēkiem.

Var pieminēt to, ka Amerikas Komponistu un autoru apvienības (“Society of Composers and Lyricists”) Augstāko apbalvojumu kategorijā “Izcilākā oriģinālmūzika neatkarīgai filmai” ieguva Lolita Ritmanis par mūziku filmai “Dvēseļu putenis”. Run­dāles pils muzejam piešķirta Latvijas Izcilības balva kultūrā par profesionāli veiktu un starptautiski izcili novērtētu darbu Rundāles pils ansambļa un franču baroka stila dārza atjaunošanā, veidošanā un saglabāšanā, un muzejs ieguvis pirmo vietu “Eiropas Dārzu balvas” nominācijā “Vēsturiska parka vai dārza pārvaldība vai attīstība”. Savu­kārt “Dzirciema aptieka” Rīgā saņēmusi pasaules arhitektūras un dizaina balvu “Prix Versailles” par ēkas ārējo dizainu kategorijā “Veikali un komerctelpas” Ei­ropā. “Prix Versailles” ir arhitektūras balvu sērija, ko ik gadu piešķir labākajiem arhitektūras un vides dizaina objektiem visā pasaulē. Tā ir oriģināla programma ar skaidru mērķi veicināt labāku ekonomikas un kultūras mijiedarbību, un balva tiek piešķirta UNESCO galvenajā mītnē Parīzē.

Protams, gada notikumu sarakstu varētu turpināt, tajā ir gan labais, gan sliktais, bet, manuprāt, svarīgi ir arī tas, kā šie notikumi un procesi ietekmēs nākamo gadu, kā tie turpināsies.

Par pandēmiju laikam gan ir skaidrs, ka tas nebeigsies ļoti drīz kaut vai tādēļ vien, ka vīrusu neinteresē mūsu uzskati, partejiskā piederība vai naudas maciņa biezums. Pat ļoti iespējams, ka nāksies iemācīties ar to sadzīvot ilgu laiku, un tas nebūs ne viegli, ne patīkami, nelīdzēs dusmas, protesta mītiņi un pārliecība, ka “viņi ir nopirkti” un ka “viss ir slikti”. Bet vislielākās bažas rada nākamā gada Saeimas vēlēšanas, jo pašieceltie “tautas vadoņi” raujas pie varas, musina un kūda cilvēkus, vietā piedāvājot vien skaļas, pat absurdas frāzes un saukļus. Cilvēki ir noguruši no pandēmijas, dusmām un ikdienas smaguma, tādēļ manipulēt ar mums visiem nemaz nav un nebūs tik grūti.

Teologs, Latvijas pirmās Valstiskuma balvas saņēmējs šogad Juris Rubenis intervijā gada pēdējam “Mājas Viesa” numuram runāja par lielajiem jautājumiem cilvēku dzīvē, arī par valsti, un domāju, ka būtu svētīgi saprast, sajust un neaizmirst viņa sacīto: “Daudzas valstis un impērijas neviens nesagrāva no ārpuses, tās sagāzās no iekšpuses. Katrai valstij ir arī ārējie pretinieki, bet tie nav tik bīstami kā sabiedrības iekšējā veselība (..) Visiem tiem cilvēkiem, kuri uzbrūk valstij, vienmēr jāatgādina, lai cik nepilnīga varbūt ir mūsu valsts, ticiet man, jūs jutīsities daudz sliktāk, ja tās nebūs.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi