Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Atskatoties uz aizejošo gadu

Sallija Benfelde
16:00
30.12.2021
12

Atsaukums

Atsaucam vietnē “eDruva.lv” sadaļā viedokļi 2021.gada 30.decembrī ievietotās publikācijas “Atskatoties uz aizejošo gadu” rindkopu: “Ne viens vien par gada notikumu uzskata tiesas sprieduma pasludināšanu Aivara Lemberga lietā pēc vairāk nekā desmit gadu tiesāšanās. Tiesa viņu atzina par vainīgu kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā, viņam tika piespriests piecu gadu cietumsods, viņš tika apcietināts un nogādāts Centrālcietumā.”

Atvainojamies Aivaram Lembergam par nepilnīgas informācijas publicēšanu.

Kļūdas labojums

“Ne viens vien par gada notikumu uzskata pirmās instances tiesas sprieduma pasludināšanu Aivara Lemberga lietā pēc vairāk nekā desmit gadu tiesāšanās. Pirmās instances tiesa viņu atzina par vainīgu kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā, viņam tika piespriests piecu gadu cietumsods, viņš tika apcietināts un nogādāts Centrālcietumā. Aivars Lembergs pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam par koruptīvajiem noziegumiem piesprieda piecu gadu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju un 20 000 eiro lielu sodu, pārsūdzēja. Tātad notiesājošs spriedums vēl nestājas spēkā. Rīgas apgabaltiesa nolēma A.Lembergu paturēt apcietinājumā.”

———————————————————————————————

Pavadot aizejošo un sagaidot Jauno gadu, ir ierasts vērtēt, kāds ir bijis Vecais gads. “Atzīmes likt” var gan valstīm, gan atsevišķām nozarēm, un tas jau tiek darīts.

Ir skaidrs, ka pasaule arī šo gadu ir pavadījusi kovida ēnā, kas atsedzis katras valsts un sabiedrības gan līdz šim noklusētos un neatrisinātos jautājumus, gan nesaudzīgi parādījis mūs pašus kā spogulī. Ieraudzītais brīžam nav bijis glaimojošs, jo pazudusi ne tikai izlikšanās, nerakstītie uzvedības kanoni, bet pavisam skaidri var redzēt valsts un arī katra cilvēka nepadarītos darbus.

Manuprāt, raugoties uz Eiropu, ir labi redzams, ka notikumu/procesu TOP3 ir pandēmija, autoritārie režīmi Krievijā un Baltkrie­vijā, energoresursu cenu neaptveramais kāpums. Mēdz gadīties, ka apskatnieku minētie notikumi un procesi Eiropā un pasaulē mūs Latvijā ietekmē ļoti netieši un pastarpināti, bet šogad šis TOP3 mūs katru ietekmējis ļoti tieši un pat skarbi. Par pandēmiju runāts tik daudz, ka grūti pat ko piebilst, bet autoritārās valstis aiz mūsu robežām ne tikai radījušas t.s. migrantu krīzi un kara draudus, bet ir arī viens no energoresursu neprātīgā cenu kāpuma cēloņiem. Savukārt tas ļāvis saskatīt, kā visai Eiropai atspēlējas sēdēšana uz Krievijas gāzes adatas. Protams, mainīt energoresursu piegādātājus nav iespējams īsā laikā, bet lētās gāzes vilinājums ir darījis savu.

Ja raugās uz notikumiem Latvijā, katram būs savs svarīgo notikumu saraksts. Vieni minēs sportu, atceroties Pasaules hokeja čempionātu Rīgā un Latvijas 3×3 basketbola izlases zelta medaļu Tokijas Vasaras olimpiskajās spēlēs. Citi uzskatīs, ka vissvarīgākais gada notikums ir pēc ilga laika pabeigtā pašvaldību teritoriālā reforma, kas pārzīmēja to robežas, vai pat “Lidl” veikalu atvēršana Latvijā.

Ne viens vien par gada notikumu uzskata pirmās instances tiesas sprieduma pasludināšanu Aivara Lemberga lietā pēc vairāk nekā desmit gadu tiesāšanās. Pirmās instances tiesa viņu atzina par vainīgu kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā, viņam tika piespriests piecu gadu cietumsods, viņš tika apcietināts un nogādāts Centrālcietumā. Aivars Lembergs pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam par koruptīvajiem noziegumiem piesprieda piecu gadu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju un 20 000 eiro lielu sodu, pārsūdzēja. Tātad notiesājošs spriedums vēl nestājas spēkā. Rīgas apgabaltiesa nolēma A.Lembergu paturēt apcietinājumā.

Domāju, daudzi par gada svarīgākajiem notikumiem uzskata akcijās “Dod pieci” un “Eņģeļi pār Latviju” saziedoto naudu – vairāk nekā pusmiljonu katrā no šīm akcijām. Tāpat jāpiemin mediķu pašaizliedzīgais darbs, kuri strādājuši uz izdegšanas robežas, pāri saviem spēkiem.

Var pieminēt to, ka Amerikas Komponistu un autoru apvienības (“Society of Composers and Lyricists”) Augstāko apbalvojumu kategorijā “Izcilākā oriģinālmūzika neatkarīgai filmai” ieguva Lolita Ritmanis par mūziku filmai “Dvēseļu putenis”. Run­dāles pils muzejam piešķirta Latvijas Izcilības balva kultūrā par profesionāli veiktu un starptautiski izcili novērtētu darbu Rundāles pils ansambļa un franču baroka stila dārza atjaunošanā, veidošanā un saglabāšanā, un muzejs ieguvis pirmo vietu “Eiropas Dārzu balvas” nominācijā “Vēsturiska parka vai dārza pārvaldība vai attīstība”. Savu­kārt “Dzirciema aptieka” Rīgā saņēmusi pasaules arhitektūras un dizaina balvu “Prix Versailles” par ēkas ārējo dizainu kategorijā “Veikali un komerctelpas” Ei­ropā. “Prix Versailles” ir arhitektūras balvu sērija, ko ik gadu piešķir labākajiem arhitektūras un vides dizaina objektiem visā pasaulē. Tā ir oriģināla programma ar skaidru mērķi veicināt labāku ekonomikas un kultūras mijiedarbību, un balva tiek piešķirta UNESCO galvenajā mītnē Parīzē.

Protams, gada notikumu sarakstu varētu turpināt, tajā ir gan labais, gan sliktais, bet, manuprāt, svarīgi ir arī tas, kā šie notikumi un procesi ietekmēs nākamo gadu, kā tie turpināsies.

Par pandēmiju laikam gan ir skaidrs, ka tas nebeigsies ļoti drīz kaut vai tādēļ vien, ka vīrusu neinteresē mūsu uzskati, partejiskā piederība vai naudas maciņa biezums. Pat ļoti iespējams, ka nāksies iemācīties ar to sadzīvot ilgu laiku, un tas nebūs ne viegli, ne patīkami, nelīdzēs dusmas, protesta mītiņi un pārliecība, ka “viņi ir nopirkti” un ka “viss ir slikti”. Bet vislielākās bažas rada nākamā gada Saeimas vēlēšanas, jo pašieceltie “tautas vadoņi” raujas pie varas, musina un kūda cilvēkus, vietā piedāvājot vien skaļas, pat absurdas frāzes un saukļus. Cilvēki ir noguruši no pandēmijas, dusmām un ikdienas smaguma, tādēļ manipulēt ar mums visiem nemaz nav un nebūs tik grūti.

Teologs, Latvijas pirmās Valstiskuma balvas saņēmējs šogad Juris Rubenis intervijā gada pēdējam “Mājas Viesa” numuram runāja par lielajiem jautājumiem cilvēku dzīvē, arī par valsti, un domāju, ka būtu svētīgi saprast, sajust un neaizmirst viņa sacīto: “Daudzas valstis un impērijas neviens nesagrāva no ārpuses, tās sagāzās no iekšpuses. Katrai valstij ir arī ārējie pretinieki, bet tie nav tik bīstami kā sabiedrības iekšējā veselība (..) Visiem tiem cilvēkiem, kuri uzbrūk valstij, vienmēr jāatgādina, lai cik nepilnīga varbūt ir mūsu valsts, ticiet man, jūs jutīsities daudz sliktāk, ja tās nebūs.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
43

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
40

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi