Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Kad veikalos rīta agrumā rindas veido vīrieši ar ziedu klēpjiem

Anna Kola
14:36
08.03.2022
6

Starptautiskā sieviešu diena ik gadu atgādina par sieviešu sasniegumiem visdažādākajās jomās. Šis datums arī atgādina par dzimumu līdzvērtību un sieviešu tiesībām.

Gadu gaitā sievietes un vīrieši tikuši gana daudz salīdzināti gan pēc ienākumiem, gan izglītības, nemaz neminot daudzas citas ikdienišķas parādības. Lai nu kā, laikam ejot, sievietes ir spējušas izcīnīt pasaulē sev līdzvērtīgu vietu ar stiprā dzimuma pārstāvjiem, šī robeža starp dzimumiem ir kļuvusi pavisam šaura.

Starptautiskā sieviešu diena ļauj atcerēties par sieviešu spēku un panākumiem. Šīs svētku dienas vēsture gan ir diezgan sena, par spīti tam, ka vairumam no mums – gan jaunākajām paaudzēm, gan vēl tiem, kas dzimuši un uzauguši Padomju Savienības ierobežojumiem un tabu pieblīvētajā laikā – asociējas tieši ar sociālisma varu. Un ne velti. 1909.gadā Ņujorkā amerikāņu sociālistiskā partija pirmoreiz šo dienu atzīmēja par godu piecpa­dsmit tūkstošiem sieviešu, kas bija sanākušas protestēt pret zemo atalgojumu, garajām darba stundām un vēlēšanu aizliegumu. Krievijā šo dienu sāka atzīmēt 1911.gadā, bet vēl pēc diviem gadiem tā jau tika pasludināta par oficiālu svētku dienu. Aktivizējoties starptautiskajai sieviešu kustībai, par kuras neatņemamu sastāvdaļu kļuvusi 8.marta atzīmēšana, sievietēm laika gaitā ir izdevies iegūt vienlīdzīgas vēlēšanu un darba tiesības.

Tāpat ievērojami uzlabojumi notikuši arī privātās dzīves jomā, sievietēm izcīnot iespēju pašām rosināt šķirt laulību, legalizē kontracepcijas līdzekļus un abortus – būt noteicējām par savu ķermeni. Latvijā viena no spilgtākajām sieviešu tiesību cīnītājām bija Aspazija. Viņas runas Satversmes sapulces sēdēs aicināja Latvijas Civillikumā iestrādāt normas, kas dotu iespēju noslēgt laulību ne tikai baznīcā, bet arī civilā kārtībā, kā arī sniedza iespējas pēc sievietes iniciatīvas iesniegt laulību šķiršanas pieprasījumu.

Jāatzīst, šī svētku diena izraisa visnotaļ pretrunīgas izjūtas – padomju laikā ierastā atsvešinātā, savā ziņā noplicinātā un nedemokrātiskā attieksme pret sieviešu tiesībām šķietami neiet vienā solī ar svētku dienu, kas simbolizē visu pretējo. Ir jūtams, ka liela sabiedrības daļa, kas uzaugusi Padomju Savienības atmosfērā, joprojām izjūt zināmu rūgtumu un nicinājumu pret šo vientulīgo dienu gadā, kad vīrieši agrā rīta stundā steidz izpirkt visus tulpju pušķus. No otras puses, vismaz puķu audzētājiem tas ir izdevīgs brīdis.

Tā paaudze, kas dzimusi īsi pirms Latvijas neatkarības atgūšanas, pēc maniem novērojumiem, Sieviešu dienu nesvin vispār. Skolas laikā un vēl šodien, ja kāds vīrietis izsaka saldu sieviešdienas sveicienu, atklāti sakot, sametas drusku šķērmi ap dūšu. Daļēji tāpēc, ka 8.marts vismaz mūsu valstī nudien neglābjami saistās nevis ar tās sākotnējo izcelsmes valsti ASV, bet gan ar mūsu lielo, sarkano, pēdējo nedēļu laikā arvien biedējošāku izskatu ieguvušo kaimiņu. Un daļēji tamdēļ, ka šis pats feministiskais sievietes ideālisma gars čukst priekšā: “Sieviete būtu jāatceras biežāk par vienu dienu gadā, kad par to atgādina kalendārs vai reklāmas saukļi!”

Vai mēs būtu lieli zaudētāji, ja šī svētku diena savu oficiālo godu zaudētu un dotu vietu citai, piemēram, kādai latviešu folkloras tradīcijām veltītai dienai? Manu­prāt, nē. Bet tas jau lai paliek visas sabiedrības ziņā. Šogad apzinīgajiem vīriešiem būs lielākas izredzes sveikt visas iecerētās sieviešu dzimuma pārstāves, jo “Covid-19” stingrie ierobežojumi nule kā beigušies – arī veikalus var apmeklēt gan vakcinētie, gan antivakseri, līdz ar to puķu noiets mazajās bodītēs un lielākajos tirdzniecības centros noteikti būs pēdējo trīs gadu laikā vistreknākais. Šogad sieviešu dienai veltītā tēma ir “Dzimumu vienlīdzība ilgtspējīgai rītdienai”, īpašu uzmanību veltot tām sievietēm, kas pievēršas klimata izmaiņu un ilgt­spējīgākas nākotnes izveidošanas jautājumiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi