Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Jāizņem kāds drošinātājs

Līga Salnite
19:06
09.08.2021
14

Galēji nav patīkami, bet reizumis tomēr piemeklē šī atskārsme – kādu ieradumu esi sevī iesakņojis nu jau pārāk dziļi un, iespējams, ir pēdējais brīdis ķerties klāt tā invāzijas apkarošanai. No nelielas īpatnības tas iestiepies tava rakstura dzīlēs un sāk traucēt citiem, nomākt pašu. Nupat apjautu – nē, precīzāk, sen nojautu, taču beidzot līdz mielēm izgaršoju un biju spiesta apzināt savu “kaiti”. Es neprotu priecāties skaidros un nepārprotamos prieka mirkļos, tos paņemt, izbaudīt un dot šo iespēju arī citiem. Tā vietā mans prāts nepārtraukti meklē pieturas punktus, lai pateiktu – nekas nav tik labi, kā izskatās, sagatavojies kritienam, ja šodien tiešām kaut kas ir labi, rīt tā nebūs.

Izklausās varbūt nenopietni – sak, kas tad tas par netikumu? Tā taču tikai saprātīgā un praktiskā latvieša viena personības šķautne, kas ļoti labi palīdz sagatavoties grūtākiem pārdzīvojumiem, kādi ceļā var gadīties jebkurā nenoskārstā brīdī. Tā taču nav nedz svētdienas smēķēšana, kas ienākusi ikdienas pauzēs, nedz regulāra ātruma pārsniegšana satiksmē vai vēl kas tiešām bīstams vai atklāti kaitējošs. Ir gan.

Sniegšu ļoti dramatisku salīdzinājumu – ne lai biedētu, bet gan shematiski izskaidrotu. Ziniet, ir tie vēsturiskie stāsti, liecības, kad kāds nevēlams cilvēks tiek nobīdīts no spēles laukuma nevis ar pēkšņu uzbrukumu, slepkavību, bet gan ilgā laika periodā iebarojot indes devas, līdz organisms vienā brīdī vairs netiek galā. Vai arī vienkāršāks, ikdienišķāks salīdzinājums – atļaušos apgalvot, ka mēs visi, sākot jau ar bērniem skolas vecumā, diezgan labi aptveram, ka caurumi zobos mūs nepiemeklē vienas dienas laikā. Tas ir ilgstoši nepilnīgas vai pat neesošas higiēnas rezultāts. Protams, ar vēl dažiem no cilvēka neatkarīgiem pastiprinošiem apstākļiem, bet pamats ir tur. Līdzīgi arī ar muskuļu tonusu – atskaitot kādas retas saslimšanas, vājš tu nekļūsti vienā jaukā dienā, bet gan dienu no dienas, pa druskai vien atliekot fizisku darbu ar sevi.

Lūk, šāda treniņa – smadzeņu aerobikas – man arī pietrūcis. Sākotnēji it kā tik noderīgi sevī iestrādāts paradums censties apzināt dažādus nākotnes riskus un sagatavoties tiem ne tikai praktiski, bet arī mentāli no dienas uz dienu cauri gadiem iesūcies visās šūnās un pēkšņi kļuvis grūti sajust īstu prieku. Būt klātesošam, kad pašam vai kādam tuvam cilvēkam ir noticis kas brīnišķīgs. Es atkal instinktīvi tajā pašā mirklī kā neizslēgts dators sazinos ar savu datu bāzi un meklēju piemērus, kas tūliņ var noiet greizi.

Protams, ir ļoti pareizi algas vai kādu negaidītu ienākumu brīdī vispirms padomāt par nenokārtotiem rēķiniem un, vēlams, par kādu iekrājumu kā “drošības spilvenu” nākotnei. It kā jau nevainīga ir arī vēlme pie bērna saņemtās izcilās atzīmes atļauties piemetināt – bet tādām atzīmēm nav obligāti jābūt. Tas jau “no labas sirds”, nevēloties pieļaut, ka atvase uzliks sev latiņu par augstu un sagums zem pašizdomāta gaidu spiediena. Taču pēkšņi neomulīgi kļuva, kad pieķēru sevi pie nenoturamas vajadzības pēc dēla dzīvē pirmās saņemtās medaļas sporta sacīkstēs sākt lasīt lekciju – tikai nedomā, ka tā tagad būs vienmēr, tev jāgatavo sevi zaudējumiem, nākamajās reizēs noteikti tik labi neveiksies utt.

Jā, es tiešām uztraucos par viņa un līdz ar to arī savām iespējamajām sāpēm, kādas neizbēgami kaut kad jau būs, bet, pirmkārt, tās viņam arī ir vajadzīgas. Otrkārt, un pat galvenokārt, es nozogu prieku viņam. Un arī sev. Par daudz drošinātāju dzīvē neko labu nedod.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi