Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Jāizņem kāds drošinātājs

Līga Salnite
19:06
09.08.2021
12

Galēji nav patīkami, bet reizumis tomēr piemeklē šī atskārsme – kādu ieradumu esi sevī iesakņojis nu jau pārāk dziļi un, iespējams, ir pēdējais brīdis ķerties klāt tā invāzijas apkarošanai. No nelielas īpatnības tas iestiepies tava rakstura dzīlēs un sāk traucēt citiem, nomākt pašu. Nupat apjautu – nē, precīzāk, sen nojautu, taču beidzot līdz mielēm izgaršoju un biju spiesta apzināt savu “kaiti”. Es neprotu priecāties skaidros un nepārprotamos prieka mirkļos, tos paņemt, izbaudīt un dot šo iespēju arī citiem. Tā vietā mans prāts nepārtraukti meklē pieturas punktus, lai pateiktu – nekas nav tik labi, kā izskatās, sagatavojies kritienam, ja šodien tiešām kaut kas ir labi, rīt tā nebūs.

Izklausās varbūt nenopietni – sak, kas tad tas par netikumu? Tā taču tikai saprātīgā un praktiskā latvieša viena personības šķautne, kas ļoti labi palīdz sagatavoties grūtākiem pārdzīvojumiem, kādi ceļā var gadīties jebkurā nenoskārstā brīdī. Tā taču nav nedz svētdienas smēķēšana, kas ienākusi ikdienas pauzēs, nedz regulāra ātruma pārsniegšana satiksmē vai vēl kas tiešām bīstams vai atklāti kaitējošs. Ir gan.

Sniegšu ļoti dramatisku salīdzinājumu – ne lai biedētu, bet gan shematiski izskaidrotu. Ziniet, ir tie vēsturiskie stāsti, liecības, kad kāds nevēlams cilvēks tiek nobīdīts no spēles laukuma nevis ar pēkšņu uzbrukumu, slepkavību, bet gan ilgā laika periodā iebarojot indes devas, līdz organisms vienā brīdī vairs netiek galā. Vai arī vienkāršāks, ikdienišķāks salīdzinājums – atļaušos apgalvot, ka mēs visi, sākot jau ar bērniem skolas vecumā, diezgan labi aptveram, ka caurumi zobos mūs nepiemeklē vienas dienas laikā. Tas ir ilgstoši nepilnīgas vai pat neesošas higiēnas rezultāts. Protams, ar vēl dažiem no cilvēka neatkarīgiem pastiprinošiem apstākļiem, bet pamats ir tur. Līdzīgi arī ar muskuļu tonusu – atskaitot kādas retas saslimšanas, vājš tu nekļūsti vienā jaukā dienā, bet gan dienu no dienas, pa druskai vien atliekot fizisku darbu ar sevi.

Lūk, šāda treniņa – smadzeņu aerobikas – man arī pietrūcis. Sākotnēji it kā tik noderīgi sevī iestrādāts paradums censties apzināt dažādus nākotnes riskus un sagatavoties tiem ne tikai praktiski, bet arī mentāli no dienas uz dienu cauri gadiem iesūcies visās šūnās un pēkšņi kļuvis grūti sajust īstu prieku. Būt klātesošam, kad pašam vai kādam tuvam cilvēkam ir noticis kas brīnišķīgs. Es atkal instinktīvi tajā pašā mirklī kā neizslēgts dators sazinos ar savu datu bāzi un meklēju piemērus, kas tūliņ var noiet greizi.

Protams, ir ļoti pareizi algas vai kādu negaidītu ienākumu brīdī vispirms padomāt par nenokārtotiem rēķiniem un, vēlams, par kādu iekrājumu kā “drošības spilvenu” nākotnei. It kā jau nevainīga ir arī vēlme pie bērna saņemtās izcilās atzīmes atļauties piemetināt – bet tādām atzīmēm nav obligāti jābūt. Tas jau “no labas sirds”, nevēloties pieļaut, ka atvase uzliks sev latiņu par augstu un sagums zem pašizdomāta gaidu spiediena. Taču pēkšņi neomulīgi kļuva, kad pieķēru sevi pie nenoturamas vajadzības pēc dēla dzīvē pirmās saņemtās medaļas sporta sacīkstēs sākt lasīt lekciju – tikai nedomā, ka tā tagad būs vienmēr, tev jāgatavo sevi zaudējumiem, nākamajās reizēs noteikti tik labi neveiksies utt.

Jā, es tiešām uztraucos par viņa un līdz ar to arī savām iespējamajām sāpēm, kādas neizbēgami kaut kad jau būs, bet, pirmkārt, tās viņam arī ir vajadzīgas. Otrkārt, un pat galvenokārt, es nozogu prieku viņam. Un arī sev. Par daudz drošinātāju dzīvē neko labu nedod.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
26

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
23
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi