Vakcinācijas pret kovidu temps mazliet sarucis, ja salīdzina ar oktobri. Aktīvāki ir balstvakcīnas saņēmēji. Infektologi, epidemiologi un citi speciālisti, valdības vīri un sievas aicina un atgādina – ejiet, vakcinējieties, vakcīnu ir pietiekami, vakcinācijas vietu arī. Un pēc tā, ka nereti valdība ziņo par papildu līdzekļu piešķiršanu potēšanas veicējiem, biju pārliecībā, ka saņemt vakcīnu ir vienkārši, ka potētāji gaida iedzīvotājus, ne iedzīvotāji stāv rindā, lai saņemtu devu.
Piektdien vīlos priekšstatos, ko bija radījusi publiskā informācija. Ap pusdienas laiku devos pēc balstvakcīnas Cēsīs. Atceroties, ka seniorus sola vakcinēt ārpus rindas, domāju, neapgrūtināšu tos, kam jāveido ziņu virkne no mana zvana līdz potēšanas vietai, aizbraukšu, ja būs jāpagaida, pagaidīšu. Jaunais, smaidīgais zemessargs, kas vakcinācijas centrā uzņēma katru atnācēju, jau brīdināja – būs jāgaida kāda pusstunda, ja nav pieraksta. Noteicu gan, ka esmu jau cienījamā vecumā, bet puisis atsmēja, ka citi gaidītāji tādi paši. Tā nu stājos rindā.
Saprotams, ziemā potes saņemšana velkas ilgāk. Vairāk drēbju jānoģērbj un jāapģērbj. Tā mēs, cilvēki desmit vai kāds vairāk, stāvējām cits aiz cita, cenšoties ievērot noteiktos divus metrus. Pienāca brīdis, kad pirms manis bija vien cilvēki četri, bet uzgaidāmā telpa gan piepildījusies vairāk. Kāds no jaunpienācējiem, nosacītajai rindai iekārtojies galā, mazliet neapmierināts noteica, ka viņš taču iepriekš pieteicies un norādītais laiks jau klāt. Un izrādījās, viņš tāds nav vienīgais, vairāki cilvēki bija pacietīgi gaidījuši, kaut pieteiktās vizītes brīdis pagājis. Saprotams, viņiem pienācās sava kārta, ne stāvēt stundu rindā! Taču savukārt tie, kas bija paļāvušies, ka atnāks un vakcīnu saņems, nu jau bija savu pusstundu gaidījuši, bet atkal kļuva par pēdējiem rindā, un, kas zina, cik ilgi nāksies gaidīt. Es aizgāju prom. Nolēmu, atradīšu citu vietu vai laiku.
Tajā dienā pakalpojumu sniedzējs Cēsīs bija nodrošinājis tikai vienu mediķi, kas iztaujāja un reģistrēja pacientu, un vienu, kas veica vakcināciju. Tādi potēšanās piekritēji kā es jau noteikti atradīs brīdi, kad saņemt devu, bet vai tie, kas bija nākuši ar ne pārāk labu prātu, vēlreiz aizies pēc vakcīnas?
Valsts iegulda ļoti lielus līdzekļus vakcinācijas nodrošināšanai. Vai pakalpojuma sniedzējam nav jārada viss, lai iedzīvotājs saņemtu poti iespējami ātrāk, organizētāk, iespējami drošākā vidē?
Komentāri