Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Biatlona noriets Latvijā

Jānis Gabrāns
12:41
12.02.2022
18

Rit Pekinas ziemas olimpiskās spēles. Pieļauju,    īsti sporta draugi šīs divas nedēļas ikdienu pakārtojuši olimpiskajam ritmam. Gatavi celties agri no rīta, lai skatītos tiešraidē    interesējošos notikumus, darba dienu sāk vēlāk, kad tiešraides beigušās.

Nenoliedzami,    olimpiskās spēles ir gada sporta notikums, tas ne tikai ļauj priecāties par planētas labāko sportistu sniegumu, bet liek arī aizdomāties, uzdot jautājumus. Tostarp par sporta politiku, sistēmu mūsu valstī. Un īpaši jautājumus raisa fakts, ka pirmo reizi kopš neatkarības iegūšanas olimpiskajās spēlēs Latviju biatlonā pārstāv tikai viens sportists – Baiba Bendika. Bet bija olimpiskās spēles, kad no Latvijas olimpiskajās spēlēs startēja deviņi biatlonisti, bija gan vīru, gan dāmu stafetes komandas. Šādi ieraksti bija 2006.un 2010.gada olimpiskajās spēlēs. Bija… Un ir ļoti maz cerību, ka vēl kādreiz būs, vismaz pārskatāmā nākotnē. Jo šobrīd pasaules līmenī mums ir tikai Baiba Bendika,    vēl jau var cerēt, ka atgriezīsies Andrejs Rastorgujevs, viņš nav “metis plinti krūmos”. Diemžēl aiz viņiem nekā nav. Jā, mums ir biatlonisti un biatlonistes, kas startē Pasaules kausu izcīņā, IBU kausos, bet viņu uzvārdi rezultātu ailēs meklējami tabulas lejas pusē, nevis starp tiem 40, kuri tiek punktos, vai tiem 60, kuri sprinta distancē iekļūst iedzīšanā. Bet bez tā visa nav iespējas sakrāt ieskaites punktus, lai kvalificētos olimpiskajām spēlēm.

Lai cik    sāpīgi, bet tas liecina par Latvijas biatlona noiešanu no pasaules skatuves. Par to uzskatāmi liecina arī dalībnieku skaits Latvijas biatlona čempionātā, kausa izcīņa. Visjaunākajā (D) grupā (viņiem gan šaut sacensībās vēl neļauj, viņi tikai slēpo) uz starta stājās vairāk nekā 40 zēni un kādas 30 meitenes. C grupā šis skaits jau apmēram uz pusi mazāks, B grupā zēni vēl turas, bet meiteņu jau mazāk nekā desmit, A grupā jauniešiem kā vienu, tā otru ir tikai nedaudz vairāk par pieciem, bet junioru grupā situācija vēl bēdīgāka. Divās šīs ziemas sacensībās junioru nav bijis vispār, bet juniores    – uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas, dažkārt pietiek ar vienu pirkstu.

Kā lai rodas biatlonisti, kas mūsu valsts karogu nestu pasaules trasēs?! Šāda tendence vērojama jau gadiem, bet no šī sporta veida federācijas nav jūtama kāda vēlme kaut ko mainīt. Nav jūtamas vēsmas, ka federācijas vadībai būtu redzējums, kā veidot stabilu, pilnvērtīgu sportistu piramīdu, kuras virsotnē nonāktu vairāki spēcīgi biatlonisti, kas radītu iekšējo konkurenci. Iespē­jams, šo biatlona norietu grūti pamanīt no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kur pašreiz dzīvo federācijas prezidente Baiba Bro­ka. Šogad jānotiek valdes vēlēšanām, bet maz ticams, vai kaut kas mainīsies. Biatlonam ir aizraujoši sekot līdzi arī tad, ja sacensībās nepiedalās Latvijas pārstāvji.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi