Kamēr dari to, kas darāms, un visas domas satilpini vien ap to, līdz apziņai atlido kāda putnu čivināšana, uz sienas caur stikla rūti ielec saules zaķēns. Viss kārtībā, gaidām taču pavasari.
Atliek kādu satikt, vienalga – tuvu vai tālu, draugu, paziņu vai radinieku -, un sarunas uzreiz pavēršas tikai par vienu. Par Ukrainu. Tā ir tepat kaimiņos un reizē gribas kādā prāta kambarī ielikt, ka tas, kas notiek tur, jau mūs neskars. Mirkli izdodas, tad atkal iezogas nedrošība, pat bailes. Tās pārvarēt nav viegli.
Latviešiem palīdz dziesma. Emocijas, satraukumu izdziedot, rodas drosme, ticība, ka būs labi. Kopā dziedot, pārliecība vairojas. Koncerti Ukrainas atbalstam, kas jau notikuši vairākās pilsētās, vispirms jau vajadzīgi mums pašiem. Pleca sajūtai, domu vienotībai un sevis apliecināšanai – esam kopā dziesmās, kopā ar tiem, kuri cieš no agresijas. Un garīgu stiprinājumu iegūst ikviens. Gan tas, kura cīņu par brīvību saprotam un atbalstām, gan paši stiprinām sevi.
Var jau teikt, ka atbalsts ar dziesmām ukraiņu tautai tagad vismazāk vajadzīgs. Vai Barikāžu laikā mūsu garu nepacēla kāda ziņa, ka mūs atbalsta ne tikai tautieši citās valstīs, bet saprot arī viņu kaimiņi, kādas valsts valdība. Grūtā brīdī valda emocijas, nospiež neziņa un ir tik būtiski, ka zini – blakus ir cilvēki, kuri tevi atbalsta, gatavi palīdzēt, kā kurš var. Arī dziedot savas un ukraiņu dziesmas.
Un atkal jārunā par brīvību. Mums tā ir. To nevajag formulēt, jo nevaram iedomāties, ka varētu būt citādāk. Nuja, brīvību katrs izprot pa savam, bet ir tā brīvība, kas svēta visai tautai, visiem, kuri dzīvo vienā valstī. Latvijai sava, Ukrainai – sava. Un tā jāaizstāv. Gan ar ieročiem un asinīm, gan ikdienā. Gan kaut domās, dzīvojot līdzi tiem, kam šo brīvību grib atņemt.
Cik bieži nav skandēts, ja pasaule sadodas rokās, var notikt brīnumi. Tā sadodas. Pret karu, agresiju, aizstāvot brīvību un valsts neatkarību. Ukrainas valsts pastāvēšanu un nākotni. Vienojas ne tikai valstis, cauri birokrātijas gaiteņiem pie vienotiem lēmumiem nonāk arī dažādas pasaules organizācijas. Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, hakeru grupējums “Anonymous” ir uzsācis kiberkaru pret Krievijas Federāciju. Tas jau paspēja uz brīdi uzlauzt dažādas Krievijas oficiālās mājaslapas, piemēram, Krievijas Aizsardzības ministrijas mājaslapu. Grupējums spēja uzlauzt Krievijas propagandas kanālus, lai tajos atskaņotu Ukrainas himnu un patiesi stāstītu par notiekošo.
Latvijā plīvo Ukrainas karogi. Arī Latvijas Televīzijas tornī. Tajā 2014.gada nogalē pirmo reizi tika pacelts neatkarīgās Latvijas karogs, un turpmāk ik gadu 4. maijā un 18. novembrī tornī tiek pacelts 3×6 metrus liels valsts karogs. 2015. gadā, solidarizējoties ar Francijas tautu pēc traģiskajiem terora aktiem, TV tornī tika pacelts Francijas karogs. Tagad Ukrainas. Kā apliecinājums – esam kopā, neaizmirstam savās ikdienas gaitās. Bērni bērnudārzā zīmē Ukrainas karogu, pedagogi ar viņiem runā par kaut ko bērniem tik nesaprotamu.
Esam gatavi kaimiņiem palīdzēt arī praktiski: ziedot naudu, pārtiku, vajadzīgas lietas. Dots devējam atdodas. Mūs vieno brīvība. Tajā nedrīkst noslēpties. Ir jādalās, lai dzīvotu laimīgi. Drošā pasaulē.
Komentāri