Tagad katru rītu mostamies neziņā, ko nesīs jauna diena, kas nakts aizsegā būs noticis mūsu kaimiņos esošajā valstī Ukrainā. Lai arī paši nepiedzīvojam karu, trauksmes līmenis ir būtiski palielinājies: kāds nespēj koncentrēties darbam, kādam zūd jēga tam, kas parasti bijis svarīgs, kāds tieši mobilizējies, lai palīdzētu gan ukraiņiem, gan sev apkārt esošajiem.
Šajās dienās ne sievietes, ne vīrieši neslēpj, ka bieži raud, jo ir patiešām grūti redzēt un apzināties, kam jāiet cauri karā iesaistītajiem. Situācija atkal parādījusi, cik it kā atturīgie latvieši ir līdzjūtīgi, cik ļoti vēlas palīdzēt ziedojot, iesaistoties brīvprātīgo darbā, piesakoties Zemessardzē. Darbošanās arī nomierina. Stresu un trauksmi iespējams mazināt ļoti dažādos veidos: ar palīdzēšanu, praktisku darbošanos, fizisku slodzi, meditēšanu, sarunām ar mīļajiem, izraudāšanos, humoru vai ironiju, ikdienas rutīnas ievērošanu, dziedāšanu, kultūras baudīšanu. Šis ir laiks, kad stress jāprot samazināt, lai tas negrautu cilvēku pat situācijā, kad pie mums tiešu draudu nav. Mums joprojām ir jādzīvo šeit un tagad, jāatjauno savi iekšējie resursi.
Tas, ka turpinām savus ikdienas darbus, turpinām bērniem un arī pieaugušajiem radīt svētkus, iet uz koncertu, lai mazliet atvilktu elpu no pasaulē notiekošā, dāvājam ziedus un iepriecinām cits citu, turpinām atbalstīt vietējos uzņēmumus, pērkot viņu produkciju, vai radām skaistu vidi sev apkārt, tas nav noziegums pret ukraiņiem, tas nemazina katra cilvēcību. Jo cik stipri esam paši, tik daudz varam atbalstīt citus, arī Ukrainas iedzīvotājus.
Mums ir jāgatavojas, ka pasaules noteiktās sankcijas Krievijai, lai palīdzētu Ukrainai, skars arī mūs – ar lielāku un noturīgu inflāciju, kas tieši atsauksies uz cenām gan precēm, gan pakalpojumiem, kas mums ikdienai nepieciešami. Iespējams, kādi ikdienas paradumi būs jāmaina, lai pielāgotos situācijai. Palīdzība būs vajadzīga gan Ukrainā, gan Ukrainas bēgļiem, kas nonāks Latvijā, gan ne mazums latviešiem. Tāpēc nevaram arī izlikties, ka tas jau mūs neskar, domāt tikai pozitīvi, bet mēs nevaram arī ieslīgt skumju, baiļu un nomāktības purvā. Lai mums izdodas arvien būt atvērtām sirdīm, spējot palīdzēt saviem tuvākajiem un apkārtējiem, kuriem tas nepieciešams, kā arī pašiem sev, jo viss sākas ar katru no mums!
Komentāri