Tiesa, avīžniecības vēsture Cēsīs ir krietni ilgāka. Cēsis bieži minētas kā pirmā pilsēta Latvijā, kurā paveikts kāds nozīmīgs darbs. Vēsture liecina, ka arī avīžniecībā esam bijuši pirmie, jo 1884. gadā te sāka izdot pirmo provinces laikrakstu vairākās valodās. “Cēsu Ziņotājs” iznāca latviešu, krievu un vācu valodā. “Cēsu Ziņotājs” savu darbību beidza 1909.gadā, bet jau pēc nepilna gada iznāca laikraksta “Cēsu Ziņas” pirmais numurs. Tam sekoja “Cēsu Apskats”, “Cēsu Balss”, “Cēsu Avīze” un citi. Dažs izdevums nodzīvoja ilgāku mūžu, cits īsāku, bija gadījumi, kad iznāca tikai viens numurs. 30.gadu otrajā pusē nozīmīgākais izdevums bija “Cēsu Vēstis”.
Tad pienāca 1940.gada 18.oktobris, un klajā nāca LK (b)P Cēsu apriņķa komitejas laikraksta “Cēsu Stars” 1.numurs. Sākoties otrajam pasaules karam, tā izdošanu pārtrauca. To atjaunoja 1944.gada 25. novembrī, kad numurus atkal sāka skaitīt no jauna ar 1.
Sākumā laikraksts iznāca tikai uz vienas lapas, un visu padomijas laiku tā saturs bija ieturēts partijas stingrā ideoloģiskā līnijā. Laikraksta “Cēsu Stars” 1000.numurs iznāca 1951.gada 29.maijā. Arī 2000. numuru laikraksts sagaidīja ar nosaukumu “Cēsu Stars”. Jubilejas numurs iznāca 1957.gada 19.novembrī.
Interesanta ir divu nākamo apaļo numuru vēsture, jo arhīvā nav atrodami laikraksti ar 3000.un 4000.numuru. Nav jāmeklē vainīgais, kurš tos būtu nozaudējis, jo šo numuru vienkārši nav. Lietas būtība vienkārša: 1962.gada 12.maijā laikrakstā “Cēsu Stars” lasāms paziņojums: “Ar 1962.gada 16.maiju tiek pārtraukta laikraksta “Cēsu Stars” izdošana. Turpmāk Cēsu rajona laikraksta vietā visiem abonentiem tiks piesūtīts Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas un Latvijas PSR Ministru padomes Cēsu teritoriālās kolhozu un padomju saimniecību ražošanas pārvaldes laikraksts “Padomju Druva”.”
1962.gada 17.maijā iznāk “Padomju Druva”, un laikraksta izdošanu atkal sāka ar 1.numuru. Turpmākos 12 gadus turpinājās jaunā skaitīšanas metode, bet tad līdz šim nenoskaidrotu apstākļu dēļ tika atjaunota vēsturiski pareizā numuru skaitīšana. 1974.gada 21.maijā iznāca laikraksta 4537.numurs, un kopš tā laika numerācija vairs netiek mainīta, atcelta, koriģēta.
Laikraksts 5000.numurs iznāca 1977.gada 17.maijā. Ievērības cienīgs ir fakts, ka tajā pirmo reizi laikraksta vēsturē uzmanība ir pievērsta šim apaļajam skaitlim. Tiesa, lielāko daļu laikraksta aizņem tolaik obligātā drukājamā viela – izpildu komitejas lēmums par kārtējām vēlēšanām.
1983.gada 29.oktobrī iznāca laikraksta 6000.numurs, kurā nosacītā jubileja atkal ir apieta, uzmanības centrā daudz svarīgāks notikums – komjaunatnes dibināšanas gadadiena.
Deviņdesmitie gadi atnāca ar lielajām pārmaiņām mūsu valsts vēsturē, un tie skāra arī laikrakstu. Neilgi pirms nākamā jubilejas numura atkal notika nosaukuma maiņa, atmests vārds “Padomju”, un 1990. gada 13.martā iznāca Cēsu rajona laikraksts “Druva”.
Turpmākajos jubilejas numuros šim notikumam atvēlēta arvien lielāka vieta. Interesanti konstatēt, ka jubilejas numuri iznāk vai nu rudenī, vai pavasarī, nekad vasarā vai ziemā. 7000.datēts ar 1990.gada 19.aprīli, bet 8000.ar 1996.gada 24.februāri.
Šķiet, pavisam nesen veidoju vēsturisko atskatu 9000.numuram, kurš iznāca 2000.gada1.novembrī. Laikraksta atvērums bija veltīts vēsturei un vecām fotogrāfijām, kurās fiksēti paši laikraksta veidotāji.
Šogad, gatavojoties jubilejas numuram, esam nolēmuši veidot rakstu sēriju, kuros pastāstīsim paši par sevi, kā redzam sevi laikrakstā, laikrakstu – sabiedrībā. Kāds būs jubilejas numurs – tas lai pagaidām paliek noslēpumā. Lai mums visiem jauki šie gaidīšanas svētki!
Komentāri