Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Aizvadīts pēdējais iesaukums obligātajā militārajā dienestā

Druva
00:00
06.12.2005
105

“Pamatojoties uz šāda gada 18.maija Ministru kabineta norādēm par profesionālo militāro dienestu, daļēji apturēta Obligātā militārā dienesta likuma realizācija. Daļēji, jo likums darbosies līdz 2006.gada 30.decembrim, kamēr tagad iesauktie jaunieši beigs pildīt obligāto dienestu. Ir apturēti likuma atsevišķi panti, piemēram, pants, kas noteica reģistrēt personas, kas sasniegušas 16 gadu vecumu, un ar to saistītās darbības. Likuma panti, kas saistīti ar iesaukumu, vienkārši nerealizēsies, proti, personas, kuras sasniegušas 19 gadu vecumu un ir pakļautas iesaukumam līdz 27 gadu vecumam, netiks traucētas. Atceltas norādes par robežu šķērsošanas ierobežojumiem un citas iepriekš lietotās metodes, ko ieviesa, lai īstenotu Obligātā militārā dienesta likumu īstenošanu dzīvē. Paliek spēkā arī likuma panti, kas noteica, ka personas no 19 līdz 55 gadiem ir rezerves uzskaitē,” skaidro V. Jemeļjanovs.

Tātad tagad var nesatraukties tie, kuri izvairījās no obligātā dienesta, jo pret viņiem nekādas represijas nav paredzētas. Vai šajos gados rajonā daudz bijis tādu, kuri apzināti izvairījās no dienesta?

“Atklāti sakot, pēdējā laikā viņu kļuva arvien vairāk, attieksme pret obligāto dienestu bija arvien noliedzošāka. Jaunieši uzskatīja, ka dienests traucē viņu mācībām, profesionālajai izaugsmei. Jāatzīst, ka Obligātā militārā dienesta likums bija sevi izsmēlis. To pieņēma 1997. gadā, kad bija cita situācija, pēc kāda laikā to vajadzēja piemērot jaunajiem apstākļiem. Iespējams, netika arī pienācīgi veidota sabiedrības apziņa, lai celtu dienesta prestižu. Varēja jauniešus vest uz iesaukšanu piespiedu kārtā, bet tā labu rezultātu nevar panākt. Armijā jābūt tiem, kuriem tas patīk, tāpēc profesionālās armijas izveide ir pareizs risinājums. Novembrī no obligātā dienesta atgriezās pieci jaunieši, no kuriem trīs izvēlējās turpināt dienestu profesionālajā armijā. Tātad puiši saredz tur savu sūtību. Jāatzīst, ka situācija armijā uzlabojusies, no jauniešiem pēdējos gados neesmu dzirdējis nevienu sliktu vārdu par dienesta apstākļiem. Arī pats esmu viesojies armijas daļās un zinu situāciju,” stāsta V. Jemeļjanovs.

Droši vien vēl tiks runāts par obligātā militārā dienesta plusiem un mīnusiem. Der atzīmēt vienu labumu, proti, tas sekmēja izglītošanos, jo puiši stājās vidējās mācību iestādēs, arī augstskolās, lai tikai nebūtu jāiet dienēt. Varbūt tas zināmā mērā bija piespiedu kārtā, tomēr izglītību viņi ieguva. V. Jemeļjanovs stāsta, ka ne viens vien ieguvis pat maģistra grādu. “Arī šogad daudzi puiši iestājās vakarskolā, lai tikai nebūtu jāiet dienēt. Būs interesanti redzēt, cik no viņiem turpinās mācības, zinot, ka armijā vairs iesaukt nevar,” secina V. Jemeļjanovs.

Līdz ar pāreju uz profesionālo dienestu mainās arī Vidzemes valsts militārā dienesta pārvaldes Cēsu nodaļas darbība. No nākamā gada janvāra krietni samazināsies tās darbības sfēra un darbinieku skaits. Turpmāk nodaļā strādās tikai divi darbinieki. Viņu pienākums būs uzturēt rezerves uzskaiti un pildīt ar to saistītos uzdevumus. Nodaļā varēs saņemt izziņas par dienesta laiku. Arī uzzināt nepieciešamo informāciju par iespēju pildīt profesionālo militāro dienestu. Nodaļā būs arī ārsts, kurš varēs pateikt, vai potenciālā karavīra veselība ļauj pildīt profesionālo dienestu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
15

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
119

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
368
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
43

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
92

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
6
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi