Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Tikās černobilieši

Druva
23:00
01.05.2006
3

Černobilieši stāsta, ka toreizējais kara komisariāts mobilizējis, pat īsti nepasakot, uz kurieni būs jādodas. „Tikai tad, kad Pērnavā ieraudzīju automašīnas darbam ķīmiska saindējuma zonā, ko šoferiem iz-sniedza, sapratu, kur būs jābrauc,” atceras stalbēnietis Alfs Lapsiņš, viens no aktīvākajiem černobiliešu grupas dalībniekiem rajonā. Cēsnieks Aivars Liepiņš gan zinājis, uz kurieni brauc, bet īstas sajēgas par radioaktīvā starojuma bīstamību nav bijis. Viesturs Grāvītis no Jāņmuižas atceras, kad saņēmis pavēli, nojausma jau bijusi, kurp sūtīs.

Braukuši arī brīvprātīgie, piemēram, celtnieki uz Slavutičas pilsētas būvniecību. Jānis Kačanovs no Līgatnes stāsta, ka saistībā ar bīstamības zonu, kurā strādāts, bijis aprēķināts, cik algu apmērā iepriekšējai darba vietai, kur viņi strādājuši līdz Černobiļai, bijis jāsamaksā, strādniekam atgriežoties mājās pēc iesaukuma. J. Kačanovs Černobiļā bija līgumstrādnieks un valsts palikusi viņam parādā 700 rubļus.

Cēsnieks Imants Priedītis stāsta, ka, likvidējot avāriju, uz vietas mēnesī maksājuši 100 rubļus, bet pārējo visu vajadzējis atmaksāt darbavietām. Citi černobilieši solīto samaksu bija saņēmuši. V. Grāvītis atzīst, ka valstī toreiz nebija vienotas sistēmas, kā algas, kompensācijas aprēķināt un par ko maksāt papildus, kaut gan noteikumos tas bijis uzrakstīts saprotami.

Toreiz daudzi aizbrauca pavisam jauni, kuri, tikai atgriežoties no dzīvībai bīstamā darba, veidoja ģimenes un viņiem dzima bērni. Vīri atzīst, ka par bērnu veselību uztraukums ir, jo zinātnieki atzinuši, ka radioaktīvais starojums Černobiļas katastrofā bijis lielāks nekā Hirosimā, kur gamma stari uzliesmoja 800 metrus virs zemes, bet Černobiļā tieši pie kājām. „Mēs zinām, ka Japānā jau vairākās paaudzēs cīnās ar starojuma izraisītām ģenētiskām slimībām,” sacīja A. Lapsiņš.

Vīri, trīsreiz spļaujot pa kreiso plecu, atzina, ka viņu bērniem, paldies Dievam, veselības problēmas nav novērotas. A. Lapsiņš atceras, ka pirmajos gados pēc piedzimšanas bērni saņēmuši bezmaksas vitamīnus. V. Grāvītis zināja teikt, ka černobiliešiem bērni var saņemt tādas pašas apliecības kā viņu tēvi, tikai pašiem jābūt aktīviem un tās jānokārto. Daudzi par šo jaunumu dzirdēja pirmo reizi.

Paši sevi viņi dēvē par černobiliešu biedrību un gandrīz katru gadu, pieminot traģēdiju, sanāk kopā, lai dalītos atmiņās un problēmās. Černobilieši pārrunāja arī Latvijas valsts garantijas un atzina, ka pāri viņiem darīts netiekot.

Rajona padomes galvenā speciāliste sociālās palīdzības jautājumos Ģertrūde Šulmeistere atbildēja uz černobiliešus interesējošiem jautājumiem par pensiju piešķiršanu un iespējām atgūt veselību sanatorijās. „Ikviens Černobiļas seku likvidācijas dalībnieks sanatoriju var izmantot reizi gadā bez maksas. No ģimenes ārsta jāsaņem nosūtījums, ar ko jādodas uz savas pašvaldības sociālo dienestu, kas aizpilda dokumentus un nosūta uz sociālo pakalpojumu pārvaldi, kur reģistrē rindā. Kad tā pienāk, tiek izsūtīts uzaicinājums uz sanatoriju Jaundubultos. To atmaksā Labklājības ministrija,” informēja Ģ. Šulmeistere.

Černobilietis I. Priedītis zināja teikt, ka rindas tagad ir garas, jo uz bezmaksas vietu sanatorijā vienā grupā gaida gan invalīdi, politiski represētie, gan černobilieši. Pagājušajā gadā viņš uzaicinājumu uz sanatoriju saņēmis trīs dienas vēlāk nekā bijis jāierodas, tādēļ priekšrocība gājusi secen.

Ģ. Šulmeistere solīja šo problēmu noskaidrot. Vīri pārrunāja arī vecuma pensijas, pabalstu, un, Černobiļas kaitīgās vides ietekmes sakarā, darba spēju zuduma kompensācijas jautājumus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
28

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
32

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
59

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
39

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
153

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi