Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Eiropas nauda būs kabatā nākamgad

Druva
23:00
11.05.2006
2

“Valsts investīcijas tērētas ļoti mērķtiecīgi. Daudzās Latvijas slimnīcās patlaban sakārto uzņemšanas nodaļas. Kādreiz tiek teikts, ka tā ir modes lieta, taču ne tikai. Tā ir nepieciešamība, jo jāievēro dažādi noteikumi, prasības, jādomā par pacientu. Varējām jau piešķirto naudu sadalīt, vienai nodaļai pa cēnerim, otrai. Izlēmām, ka vietai jābūt sakārtotai,” uzsvēra Cēsu rajona slimnīcas direktors Valdis Apinis. Savukārt, viņa vietniece finanšu jautājumos Iveta Ozoliņa papildināja: ”Administrācija pieņēma lēmumu, ka līdzekļi jānovirza reanimācijas nodaļai. 100 tūkstoši latu ir tā investīciju summa, ko no valsts varam saņemt šajā gadā.”

Ne tieši saņemot līdzekļus no ES, bet pastarpināti, jo naudu ieguvis valsts katastrofu medicīnas centrs, pirmajā ES aizvadītajā gadā Cēsu slimnīcas rīcībā nonākušas trīs aprīkotas neatliekamās palīdzības automašīnas, kuru vērtība sasniedz 180 tūkstošus latu.

Slimnīcas vadība atzīst, ka īpaši normatīvi, kas veselības aprūpē jāievēro, dzīvojot un strādājot Eiropas valstī, viņus neuztrauc, lai gan tikai uz higiēnas preču iegādes rēķina un pērkot ES dalībvalstīs ražotus medikamentus, izmaksas krasi pieaugušas. Administrācijas pārstāvji sarunā bija optimisti, rēķinot, ka gadā, kopš Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, naudas tomēr ir vairāk.

“Agrāk daudz vairāk naudas saņēma tikai reģionālās slimnīcas, finansējumā nebija ierēķināts ne santīms attīstībai. Tagad arī nākotnei parādās līdzekļi – pieminētās valsts investīcijas. Pērn iesniedzām pieteikumu ERAF, lai saņemtu 500 tūkstošus latu iestādes energoefektivitātes uzlabošanai. Vajag mainīt logus, apkures un ventilācijas sistēmas, veikt citus darbus. Gaidām atbildi, ja tā būs negatīva, tad izmantosim citas Eiropas Savienības piedāvātās iespējas, lai piesaistītu līdzekļus. Kādas? ERAF ir vairākas programmas, kurās iesniegt projektus,” skaidroja Iveta Ozoliņa un piebilda, ka pieaugusi arī darba samaksa mediķiem un mainījusies gultas dienas cena, kas nesen bijusi tuvu 13 latiem, tagad gandrīz 20.

Slimnīcā gan nenoliedza, ka par medikamentiem mēneša patēriņam pirms desmit gadiem maksāti pieci tūkstoši latu, tagad skaitlis ir vismaz pieckāršojies.

“Neviens jau īsti nepasaka, ka notika zāļu cena dempingošana. Zviedrijas firmas ienāca mūsu tirgū, un tika izspiesti lētie Krievijas ražojumi. Taču otra puse ir līdzekļu kvalitāte. Vai atceraties, kādas bija problēmas ar Baltkrievijā ražoto? Mūsu slimnīca pagaidām nepraktizē, ka daļu medikamentu būtu jāiegādājas pašiem pacientiem pamatsaslimšanas ārstēšanai,” uzsvēra V. Apinis, bet finanšu speciāliste bija pārliecināta, ka nāksies plānot to pacientu aprūpi, kuri vienā nodaļā grib apārstēt vairākas kaites. “Nevar būt tā, ka nervu slimību nodaļā par valsts finansējumu ārstē arī kuņģa čūlu un ieaugušus nagus,” skarbu viedokli pauda I. Ozoliņa, paskaidrojot, ka finanšu groziņš mēnesim un gadam ir tieši tik liels, cik iedalīts. “Vienam vajag krēslu, citam galdu, bet kādam mediķim vajadzēs ultrasonogrāfijas aparātu. Tā ir liela summa, bet arī ar šo nepieciešamību ir jārēķinās,” tā I. Ozoliņa. Grāmatvedībā arī veikti aprēķini, ka 2005.gadā jaunas tehnoloģijas iegādātas par 165 tūkstošiem latu un gandrīz pusi summas apmaksājusi Cēsu rajona padome.

“Katra iekārta jāpērk, ja tā vajadzīga, un paralēli jāvērtē, kā tā sevi spēs atpelnīt. Pacienti nav tik maksātspējīgi, tātad jāvērtē, kuru pakalpojumu izmaksas varētu segt veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA),” paskaidroja V. Apinis. Direktors rādīja aģentūras atsūtītu vēstuli, kurā melns uz balta stāv rakstīts, ka VOAVA pērnajā gadā apmaksājusi tikai 70 procentus no slimnīcas izdevumiem. Atlikusī summa, piedāvājot maksas pakalpojumus, slimnīcai jānopelna pašai. Kā to izdarīt? Viens ceļš, ka, protams, jāmaksā pacientam. ”Medicīna ar

katru dienu kļūst aizvien dārgāka, pieaug prasības, kļūst dārgāki medikamenti,” pamatoja V. Apinis. Taču mūsu slimnīcā speciālisti apstrīdēja versiju par to, ka veselības aprūpes sistēmā naudas valstī pietiek, ka tā ir neadekvāti sadalīta, nepareizi apsaimniekota. “Es kā finansists piekrītu ministram (veselības ministram G. Bērziņam- I.K.), ka trūkst līdzekļu, ka valstij nav tik daudz naudas,” tā I. Ozoliņa.

Šajā gadā slimnīca uzsāks sadarbību ar Mjuzenes (Moysen) Norvēģijā slimnīcu un skolu, kurai ir profesionāla ievirze veselības aprūpē. Turienieši finansējumu medmāsu tālākmācībām, pieredzes apmaiņas braucieniem ir saņēmuši ES projektā un Cēsu slimnīca būs sadarbības partneri.

“Uz Norvēģiju sūtīsim mūsu slimnīcas virsmāsas, lai krātu profesionālo pieredzi un rastos jaunas idejas nodaļu darba organizēšanā,” pamatoja I. Ozoliņa. Runājoties ar norvēģu kolēģiem, gan uzzinātas manāmas atšķirības, kādu finansējumu no ES neatkarīga valsts var atvēlēt, piemēram, vienai gultas dienai stacionārā. Proti, par pakalpojumu, kas mums jāsniedz par 20 latiem dienā, turieniešiem valsts piedāvā iztērēt 700 eiro. “Viņi brīnās, kā mēs par pastāvošo finansējumu, ar citas kvalitātes instrumentiem, varam veikt to pašu un arī kvalitatīvi,” secināja I. Ozoliņa. Slimnīcas direktors uzsvēra, ka dalība ES sekmē arī starpvalstu sadarbību, proti, jau drīzumā sastrādājoties ar kolēģiem Esterjetlandē Zviedrijā, cēsnieki līdzdarbosies Eiropas finansētā projektā, kur strādās arī kolēģi no Lietuvas un Krievijas slimnīcām.

Vaicāti, vai, dzīvojot Eiropā, mūsu cilvēki kļūst veselāki, diemžēl sekoja negatīva atbilde, jo aizvien vairāk stacionārā nogādā smagi slimus cilvēkus, kuriem nepieciešama operatīva un arī ilgstošāka ārstēšanās, nav atjaunojusies un finansiālo izmaksu dēļ arī neatjaunosies iedzīvotāju veselības aprūpes profilakses pasākumi, tāpat ir gadījumi, kad slimnīca pilda nevis ārstēšanas, bet sociālās aprūpes uzdevumu. Gada laikā nekas valstī nav izdarīts, lai ģimenēm atvieglotu rūpes par paliatīvi aprūpējamo radinieku vai vecuma un slimību nomocītu cilvēku. Tās ir situācijas, kurās neejam vienā solī ar Eiropas Savienības valstīm, bet knapi klibojam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
28

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
32

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
59

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
39

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
153

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi