„Eglaines” ir Edītes Kanbergas dzimtas mājas, kurās ilgus gadus dzīvojuši viņas radinieki. Tās ilgus gadus nav redzējušas remontu, jo tas namu iemītniekiem ir bijis pārāk smags uzdevums. Patlaban viesu nams iekārtots kādreizējā kūtī. Atpūtnieki var iekārtoties trijos stāvos. Pirmajā ir neliela halle, baseins un pirts, otrajā istabiņas. Trešais stāvs izbūvēts kā neliela, bet gana plaša jumtistaba nakšņotājiem, kuri ir ar mieru nakti pārlaist uz piepūšamā matrača.
“Eglainēs” saglabājušās divas ēkas. Viena no tām ir minētā un pārbūvētā kūts, bet otra bijusi kā pagaidu dzīvojamā māja, kura kalpo vēl šodien, jo
māju nav paspēts uzcelt līdz otrajam pasaules karam.
„Pati esmu viesmīlīga un man patīk uzņemt viesus. Savā laikā šeit viesojušies daudzi mani skolēni un draugi no visas pasaules. Viņiem šeit patika. Apkārtne un daba ir lielisks enerģijas avots. Kopā ar ģimeni sākām domāt, ka to varētu piedāvāt arī citiem cilvēkiem un nu ir redzams paveiktais,” stāsta saimniece. Vīrs uzzinājis par iespējamo Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaisti. Kopā ar jaunāko dēlu sāka strādāt pie projektu izstrādes. „Pateicoties viņu neatlaidībai, čaklajam darbam un azartiskajai dzīves uztverei ir izdevies visu sakārtot,” uzsver saimniece. Jaunākais dēls arī būs šī īpašuma apsaimniekotājs.
Problēmas, ar kurām saskārušies „Eglaiņu” saimnieki, ir straujais cenu kāpums. „Kad iesniedzām projektu, izmaksas bija vienas, bet pēc pāris mēnešiem jau cenas visam sāka strauji celties, līdz ar to radās daudzi sarežģījumi,” stāsta E. Kanberga. Pagaidām neatrisināta
ir ūdensapgāde. Pirms otrā pasaules kara visas trīs mājas, kuras atrodas uz šīs pussalas, ar ūdeni nodrošinājis tūkstošlitrīgs ūdenstornis, kurā ūdens ticis savākts no daudzajiem apkārtnes avotiem, bet padomju laikā šī ūdenssaimniecība aizlaista nebūtībā un tagad dzīvošanai tik nepieciešamais ūdens tiek vests no Kārļiem.
Komentāri