Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Pozitīvā publicitāte, kas nav nopērkama par naudu

Druva
23:00
11.09.2006
16

Novembra beigās pasaules uzmanība būs pievērsta Rīgai, kur 28.un 29.novembrī notiks 26 NATO dalībvalstu vadītāju kārtējā tikšanās. Šajās dienās Latvijā ieradīsies aptuveni 5000 viesu, tostarp 25 valstu līderi – Džordžs Bušs, Tonijs Blērs, Žaks Širaks un citi. Daudz diskutēts par šī pasākuma nozīmi un to, vai bija vērts tērēt aptuveni 15 miljonus latu šāda pasākuma rīkošanai.

Par šiem jautājumiem “Druva” jautāja Eiroparlamenta deputātam, bijušajam Latvijas aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim.

– Cik svarīgi Latvijai un Baltijai kopumā, ka NATO samits notiks Rīgā?

– NATO gala sanāksme (samits) Rīgā pirmām kārtām parāda atzinību Latvijai un Baltijas reģionam par mūsu valsts parādīto politisko apņēmību ceļā uz dalību šajā drošības organizācijā. Tā ir atzinība par Latvijas aizsardzības jomas mērķtiecīgo darbu, nodrošinot mi-litāro izaugsmi un sasniedzot prasības dalībai NATO. Taču jāakcentē tas, ka NATO samits iezīmē un simbolizē Rietumu vērtību atgriešanos Latvijā uz visiem laikiem. Šis ir vēsturisks notikums, tā ir demokrātijas uzvara un savu baiļu pārvarēšana PSRS un tās mantinieces Krievijas priekšā. Neaizmirsīsim, ka Krievija ilgstoši centās kavēt Latvijas virzību uz dalību NATO, cenšoties Rietumiem uz-spiest savu ”nerakstīto impērisko viedokli” par Baltijas valstu atrašanos tās ietekmes sfērā. Šis mīts ir sabrucis, un to simbolizē NATO sanāksme Rīgā.

Protams, aiz šiem atzinības un simbolisma ieguvumiem pasaules masu medijos vairāku dienu garumā nepārtraukti skanēs Latvijas un Rīgas vārds, tās panorāmas siluets. Tas stāstīs un vairos ziņu, ka šī mazā zeme, Latvija ir droša un stabila, ka tās ļaudis pie viena sarunu galda kā līdzīgs ar līdzīgu kopā ar pasaules lielvarām risina pasaules mēroga aktualitātes. Tas iedrošinās cilvēkus sadarbībai ar Latviju un uzturēs interesi par to. Šāda pozitīva publi-citāte nav nopērkama par naudu. Ceru, šis pasākums vairos mūsu tautas pašapziņu, ka mūs starptautiski atzīst, ka mums uzticas.

– Vai tas palīdzēs uzlabot attiecības ar Krieviju?

– Īstermiņā Krievija, iespējams, izdarīs paziņojumus, ka tai šāds samits bijis, nebijis. Taču ilgtermiņā šāds notikums attiecības uzlabos noteikti, esmu par to pārliecināts. Galu galā cilvēki taču domā ar galvu arī Krievijā. Jo Krievija ir spiesta samierināties, un tās centieni mākslīgiem līdzekļiem uzspiest savu diktātu kā Latvijai, tā pasaules demokrātijai tiek noraidīti visaugstākajā līmenī. Tātad draudi, iebiedēšana, aizliegumi Latvijai un Baltijas valstīm iestāties tādās vai citādās starptautiskās organizācijās ir izgāzušies brīvu tautu gribas priekšā.

– Vai vērts tērēt tik lielu naudu šī pasākuma rīkošanai, jo tautā dzirdama neapmierinātība par to?

– Viennozīmīgi varu teikt, ka ir vērts! Jau iepriekš teiktais ļauj nojaust, kādus pozitīvus ieguvumus iegūstam, kas nav tieši izvērtējami naudas izteiksmē. Protams, šādi pasākumi notiek un notiks, to organizēšana prasa līdzekļus, taču daudzas valstis, arī pārējās Baltijas valstis, bez kavēšanās pieņemtu lēmumu NATO gala sanāksmes rīkošanai, ja tām šādu iespēju dotu. Šoreiz šī iespēja tikusi Latvijai. Domāju, ka neapmierinātība tautā izskan neinformētības un piere- dzes trūkuma dēļ.

Dzīvojot atjaunotā un neatkarīgā Latvijas valstī, jau esam piemirsuši, kā jutāmies 1991.gada janvāra barikāžu un augusta puča laikā, kad bija sajūta, ka militāri spēcīgu sabiedroto mums nav un nekad nebūs. Toreiz vīri man vaicāja – kur ANO “zilās ķiveres”, kāpēc mums nepalīdz ar savu “militāro miera spēku”? Šodien mums šādi eksistenciāli jautājumi piemirsušies, jo jūtamies droši zem NATO “drošības lietussarga”. Vēlos vēlreiz piebilst, ka nedrīkstam būt vieglprātīgi pret savu drošību. Latvija, uzņemoties NATO gala sanāksmes rīkošanu, ne tikai ieraksta Rīgas, Latvijas vārdu vēsturisku dokumentu tekstos, bet arī vairo tās spēku globālo procesu vējos. Tajos spēka nekad nav par daudz. It sevišķi nelielām valstīm un tautām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
21

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
141

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
398
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
45

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
93

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
65

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
9
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi