Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Pārsteigumi uz zemes un debesīs

Druva
23:00
25.09.2006
17

Kā pastāstīja dabas taku saimnieks Uģis Meiers, aktīva darbība un taku sakopšana sākusies pirms diviem gadiem, kaut gan pirmās taciņas parādījušās pirms desmit gadiem, kad tās sācis taisīt Uģa sievas tēvs. Taču vēlāk zuda entuziasms, takas uz kādu laiku tika atstātas novārtā.

“Ar sievu sadūšojāmies un nolēmām kaut ko darīt lietas labā. Pagājušajā ziemā visu sakārtojām. Tagad vēl esam visu pilnveidojuši, un padarītais vairāk vai mazāk sevi attaisno,” stāsta Uģis un piebilst, ka dabas takās

var redzēt mežonīgu, neskartu dabu, upi un Latvijā otru lielāko dabisko ūdenskritumu.

“Ūdenskritumi te ir pavisam septiņi. Ir izveidoti gājēju celiņi. Apmeklētājus ik pa laikam pārsteidz svaigo ziedu ekspozīcijas, dažādas akmens, koka figūriņas. Ir daudzas lietas, kas

dabā ieraudzītas un piemērotas, piemēram, no koka izzāģēts suns vai citi pekstiņi. Bet papildus visam ir trošu ceļš, kurš varbūt nav tik kruts kā Siguldā mežakaķis. Tas ir četras ar pusi reizes lētāks nekā Siguldā. Trase ir īsāka, līdz ar to nav tik bīstama,” stāsta Uģis un piebilst, ka izklaide ir pieejama arī mazāk turīgiem ļaudīm un bērniem.

“Apakšā visu laiku ir arī upe un tiem, kuri nevēlas iet pa trošu ceļu, ir iespēja iet pa apakšu, savējos uzmundrināt un dot padomus. Vecākais trošu gājējs mums bija 78 gadus vecs onkulis, kurš gan ir izbijis akrobāts, kam bērni bija sagādājuši dzimšanas dienas dāvanu. Bet optimālais ir apmēram līdz 55 gadu vecumam. It kā fiziski iziet var, bet, jo cilvēks kļūst vecāks, jo tas dullums samazinās. Brauc ģimenes ar bērniem, maijs ir pārīšu laiks. Te lejā 70 procenti no visiem krūmiem ir ievas. Viss ir balts un smaržīgs. Savukārt rudenī, lašu nārsta laikā, te ir ko redzēt. Nāk laši un lec pa ūdenskritumu. Šis ir tālākais

punkts, cik tālu viņi atnāk. Ziemā arī ir savs smeķis – pie ūdenskritumiem veidojas gan stalaktīti, gan stalagmīti. Parasti fotogrāfi tad šeit ķer saulainās ziemas dienas,” stāsta Uģis un piebilst, ka atpūtniekiem dabas takās ir iespēja arī pakavēties ilgāk, uzcept šašliku vai rezervēt

vietu un laiku ģimenes viesībām vai kādam citam pasākumam. Bez tam dabas takas iecienījuši arī kāzinieki, jo te ir septiņi tilti, un tad mēs viņiem uzrīkojam vēl kādu atrakciju.

Uģis dabas taku apmeklētājus iedala divās grupās – lielajās un mazajās. Lielākai cilvēku daļai patīk tas, ko viņi dabas takās ierauga, bet mazā grupa ir tā, kuriem skauž.

“Ir cilvēki, kuri saka: “Latu maksāt? Tas ir ārprāts, te nekā nav,” bet tajā pašā laikā fotoaparāts no rokām

neiziet. Bet kopumā viss ir kārtībā. Par to liecina arī mūsu atsauksmju grāmata, kas tur ir sarakstīta ar laba vēlējumiem,” stāsta Uģis un piebilst, ka paši ģimenē arī ir lieli atpūtas cienītāji.

“Paši esam atpūtas cienītāji. Ģimenē ir trīs bērni. Patīk atpūsties uz ūdeņiem, slēpot. Bez tam vecākā meita Anete iet mammas pēdās, viņai arī patīk veidot visādus pušķus un kušķus. Vasarā meitenes tepat pelnīja kabatas naudiņu, pārdeva saldējumu. Gan Anete, gan Diāna brauc palīgā, pieskata takas, palīdz mammai puķes regulāri apkopt,” stāsta taku saimnieks un piebilst, ka taku apmeklētāji ir dažādi. Vieniem vairāk patīk izbaudīt dabu un puķu ekspozīcijas, jaunajiem atkal saistošāks ir trošu ceļš un bieži vien viņi pat apkārt esošās lietas neievēro.

“Nākas, protams, ikdienā saskarties ar nepatīkamām lietām. Bija tāda situācija – puika paņem koku, lauž to, kamēr pārlauž. Mamma blakus stāv un saka: “Malacis, kāds tu man stiprs!” Mani dusmas pārņem. Kā var nākt un visu lauzt? Kas tad būs, ja katrs te nāks un visu lauzīs? Manuprāt, tā nav īsti pareiza attieksme pret lietām un bērnu audzināšanu. Ir jau arī tā, ka uzreiz ir pamanāms, kurš bērns ir no pilsētas un kurš no laukiem. Tas vairāk gan saistās ar trošu ceļu. Uzreiz var redzēt, kurš visu dienu sēž pie datora un kurš ir malku skaldījis,” domās dalās dabas taku saimnieks un piekrīt apgalvojumam, ka dabas takas Ieriķos ir ienesušas dzīvību.

“Pagājušajā gadā vēl Ieriķos tika atklāts slaloma kalns, arī tas dzīvību Ieriķos ienesa. Tā varētu teikt. Īpaši piektdienas, sestdienas vakaros tas ir jūtams, kad jaunieši pie benzīntanka no Cēsīm, Līgatnes, Billes satiekas, izmet pūku un izkaujas. Ieriķi tagad ir tādi kā Rīgas Jugla,” joko Uģis un piebilst, ka šī paša iemesla dēļ tiek rīkotas nakts dežūras, jo ir bijuši gadījumi, ka cilvēki ienāk parkā un mēdz ko izpostīt.

Daloties nākotnes iecerēs, Uģis stāsta, ka tuvākajās dienās brauks uz Nacionālo parku un mēģinās ieinteresēt par takas izveidošanu no Zvārtes ieža līdz Ieriķu dabas takām.

“Tur jau it kā tāda taciņa ir, bet varētu mēģināt to izkopt. Tā būtu septiņu kilometru garumā, sāktos gar Amatas krastu, gar Grūbupīti un pienāktu šeit. Tas būtu tā ar minimāliem līdzekļiem panākts papildus efekts un prieks atpūtas kārotājiem. Nākotnē pilnveidosim floristikas būšanu, uzliksim vēl kaut ko uz upes un domājam piestrādāt arī pavisam mazajiem parka apmeklētājiem, kuriem šobrīd ir tikai šūpoles,” domās dalās Uģis un piebilst, ka viņi ir pateicīgi dabai, kurai ir pielāgojušies cilvēki, nevis daba pielāgojusies cilvēkiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
21

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
141

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
398
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
45

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
93

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
65

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
9
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi