Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Pārsteigumi uz zemes un debesīs

Druva
23:00
25.09.2006
18

Kā pastāstīja dabas taku saimnieks Uģis Meiers, aktīva darbība un taku sakopšana sākusies pirms diviem gadiem, kaut gan pirmās taciņas parādījušās pirms desmit gadiem, kad tās sācis taisīt Uģa sievas tēvs. Taču vēlāk zuda entuziasms, takas uz kādu laiku tika atstātas novārtā.

“Ar sievu sadūšojāmies un nolēmām kaut ko darīt lietas labā. Pagājušajā ziemā visu sakārtojām. Tagad vēl esam visu pilnveidojuši, un padarītais vairāk vai mazāk sevi attaisno,” stāsta Uģis un piebilst, ka dabas takās

var redzēt mežonīgu, neskartu dabu, upi un Latvijā otru lielāko dabisko ūdenskritumu.

“Ūdenskritumi te ir pavisam septiņi. Ir izveidoti gājēju celiņi. Apmeklētājus ik pa laikam pārsteidz svaigo ziedu ekspozīcijas, dažādas akmens, koka figūriņas. Ir daudzas lietas, kas

dabā ieraudzītas un piemērotas, piemēram, no koka izzāģēts suns vai citi pekstiņi. Bet papildus visam ir trošu ceļš, kurš varbūt nav tik kruts kā Siguldā mežakaķis. Tas ir četras ar pusi reizes lētāks nekā Siguldā. Trase ir īsāka, līdz ar to nav tik bīstama,” stāsta Uģis un piebilst, ka izklaide ir pieejama arī mazāk turīgiem ļaudīm un bērniem.

“Apakšā visu laiku ir arī upe un tiem, kuri nevēlas iet pa trošu ceļu, ir iespēja iet pa apakšu, savējos uzmundrināt un dot padomus. Vecākais trošu gājējs mums bija 78 gadus vecs onkulis, kurš gan ir izbijis akrobāts, kam bērni bija sagādājuši dzimšanas dienas dāvanu. Bet optimālais ir apmēram līdz 55 gadu vecumam. It kā fiziski iziet var, bet, jo cilvēks kļūst vecāks, jo tas dullums samazinās. Brauc ģimenes ar bērniem, maijs ir pārīšu laiks. Te lejā 70 procenti no visiem krūmiem ir ievas. Viss ir balts un smaržīgs. Savukārt rudenī, lašu nārsta laikā, te ir ko redzēt. Nāk laši un lec pa ūdenskritumu. Šis ir tālākais

punkts, cik tālu viņi atnāk. Ziemā arī ir savs smeķis – pie ūdenskritumiem veidojas gan stalaktīti, gan stalagmīti. Parasti fotogrāfi tad šeit ķer saulainās ziemas dienas,” stāsta Uģis un piebilst, ka atpūtniekiem dabas takās ir iespēja arī pakavēties ilgāk, uzcept šašliku vai rezervēt

vietu un laiku ģimenes viesībām vai kādam citam pasākumam. Bez tam dabas takas iecienījuši arī kāzinieki, jo te ir septiņi tilti, un tad mēs viņiem uzrīkojam vēl kādu atrakciju.

Uģis dabas taku apmeklētājus iedala divās grupās – lielajās un mazajās. Lielākai cilvēku daļai patīk tas, ko viņi dabas takās ierauga, bet mazā grupa ir tā, kuriem skauž.

“Ir cilvēki, kuri saka: “Latu maksāt? Tas ir ārprāts, te nekā nav,” bet tajā pašā laikā fotoaparāts no rokām

neiziet. Bet kopumā viss ir kārtībā. Par to liecina arī mūsu atsauksmju grāmata, kas tur ir sarakstīta ar laba vēlējumiem,” stāsta Uģis un piebilst, ka paši ģimenē arī ir lieli atpūtas cienītāji.

“Paši esam atpūtas cienītāji. Ģimenē ir trīs bērni. Patīk atpūsties uz ūdeņiem, slēpot. Bez tam vecākā meita Anete iet mammas pēdās, viņai arī patīk veidot visādus pušķus un kušķus. Vasarā meitenes tepat pelnīja kabatas naudiņu, pārdeva saldējumu. Gan Anete, gan Diāna brauc palīgā, pieskata takas, palīdz mammai puķes regulāri apkopt,” stāsta taku saimnieks un piebilst, ka taku apmeklētāji ir dažādi. Vieniem vairāk patīk izbaudīt dabu un puķu ekspozīcijas, jaunajiem atkal saistošāks ir trošu ceļš un bieži vien viņi pat apkārt esošās lietas neievēro.

“Nākas, protams, ikdienā saskarties ar nepatīkamām lietām. Bija tāda situācija – puika paņem koku, lauž to, kamēr pārlauž. Mamma blakus stāv un saka: “Malacis, kāds tu man stiprs!” Mani dusmas pārņem. Kā var nākt un visu lauzt? Kas tad būs, ja katrs te nāks un visu lauzīs? Manuprāt, tā nav īsti pareiza attieksme pret lietām un bērnu audzināšanu. Ir jau arī tā, ka uzreiz ir pamanāms, kurš bērns ir no pilsētas un kurš no laukiem. Tas vairāk gan saistās ar trošu ceļu. Uzreiz var redzēt, kurš visu dienu sēž pie datora un kurš ir malku skaldījis,” domās dalās dabas taku saimnieks un piekrīt apgalvojumam, ka dabas takas Ieriķos ir ienesušas dzīvību.

“Pagājušajā gadā vēl Ieriķos tika atklāts slaloma kalns, arī tas dzīvību Ieriķos ienesa. Tā varētu teikt. Īpaši piektdienas, sestdienas vakaros tas ir jūtams, kad jaunieši pie benzīntanka no Cēsīm, Līgatnes, Billes satiekas, izmet pūku un izkaujas. Ieriķi tagad ir tādi kā Rīgas Jugla,” joko Uģis un piebilst, ka šī paša iemesla dēļ tiek rīkotas nakts dežūras, jo ir bijuši gadījumi, ka cilvēki ienāk parkā un mēdz ko izpostīt.

Daloties nākotnes iecerēs, Uģis stāsta, ka tuvākajās dienās brauks uz Nacionālo parku un mēģinās ieinteresēt par takas izveidošanu no Zvārtes ieža līdz Ieriķu dabas takām.

“Tur jau it kā tāda taciņa ir, bet varētu mēģināt to izkopt. Tā būtu septiņu kilometru garumā, sāktos gar Amatas krastu, gar Grūbupīti un pienāktu šeit. Tas būtu tā ar minimāliem līdzekļiem panākts papildus efekts un prieks atpūtas kārotājiem. Nākotnē pilnveidosim floristikas būšanu, uzliksim vēl kaut ko uz upes un domājam piestrādāt arī pavisam mazajiem parka apmeklētājiem, kuriem šobrīd ir tikai šūpoles,” domās dalās Uģis un piebilst, ka viņi ir pateicīgi dabai, kurai ir pielāgojušies cilvēki, nevis daba pielāgojusies cilvēkiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
13

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
345

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
112

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
551

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi