“Druvai” zvanīja cēsnieks Kārlis un jautāja, kurš parūpēsies par Pils un Maija parka gulbjiem, jo vakarrīt peļķes jau klāja ledus kārta.
“Druva” pēc atbildes devās uz Cēsu pilsētas domi pie pilsētas ainavu arhitekta Jāņa Sirlaka.
Viņš uzsvēra, ka labi vien ir, ka šis jautājums uzdots, jo iedzīvotājiem jau gribējis atgādināt, ka gulbjiem ļoti patīk dzīvot brīvā dabā, neatkarīgi no tā, cik auksts laiks, ja tikai ir vaļējas ūdenstilpes. Gulbji spējīgi izdzīvot pat 20 līdz 30 grādu salā. ”Putnus uz ziemošanas mītni pārvietosim tikai tad, kad dīķi būs aizsaluši un tiem nebūs pieejams atklāts ūdens,” teica J. Sirlaks, piebilstot, ka gulbji nebūtu priecīgi, ja jau pēc pirmajām salnām tos iespundētu ziemas mītnē, jo putnu veselībai ļoti svarīgs ir svaigs gaiss.
Arī šoziem gulbji mitināsies pagājušajā gadā ar uzņēmēju ziedojumiem atjaunotajā gulbju mājā Vaļņu ielā. J. Sirlaks pastāstīja, ka mājā visi apstākļi nodrošināti, lai gulbji varētu ērti pārziemot. Ziemas mītnē iekšējā temperatūra tiek uzturēta līdz plus pieciem grādiem. Ļoti aukstā laikā tā tiek regulēta ar sildītāju. J. Sirlaks informēja, ka gulbjiem, lai arī temperatūra ziemas mītnē tiek noturēta plus grādu robežās, tomēr jājūt, ka aiz durvīm ir ziema. Siltākās dienās putni labprāt dodas pastaigās, nebaidoties brist arī pa sniegu. “Gulbjiem ziemošanai jārada tādi apstākļi, lai tiem nesajuktu gadalaiki,” uzsvēra J. Sirlaks. Jautāts, vai ir kāda informācija par jauno gulbi Žulī, kas pēc Cēsu 800 gades salūta nākamajās dienā dīķi pameta, domes pārstāvis atbildēja, ka nav. “Tas bija pērnais gulbis, kas, iespējams, pagājušajā vasarā bija par vēlu izšķīlies un tāpēc rudenī nespēja aizlidot. Gulbis nonāca labās rokās, tika aprūpēts, pieņēmās spēkā, tādēļ atgriezās dabiskajā vidē. Par to jāpriecājas. Esam izdarījuši labu darbu, gulbīti pa ziemu barojot un uzturot, bet tagad, iespējams, tas pievienojies saviem cilts brāļiem un jau ir ceļā uz dienvidiem. Kā viens jūtas baltais gulbis Pēterītis? “Tas Pils parka dīķī skumst kopā ar pīlēm. Ja, ziemai tuvojoties, atradīsies kāds uz ziemošanas vietu neaizlidojis gulbis, domājam to Pēterītim dot kompānijā. Mums ir laba sadarbība ar Rīgas zooloģisko dārzu un tā, cerams, turpināsies arī nākotnē. Runājot par Maija parka melnajiem gulbjiem, kas uz Cēsīm atceļoja no Lisabonas zooloģiskā dārza, J. Sirlaks uzteic, ka mūsu pilsētas vidē tie iejutušies lieliski. “Melnie gulbji jūtas kā mājās. Labi ēd, ir dzīvespriecīgi un ziņkārīgi,” teica J. Sirlaks un atzina, ka šovasar sūdzības par to, ka kāds neapzinīgais būtu mēģinājis nodarīt putniem pāri, nav. “Cilvēki pierod pie skaistuma vērtību neaizskaramības. Par gulbju dzīvi pilsētas dīķos rakstījusi “Druva” un arī publicēti materiāli internetā,” uzsvēra pilsētas ainavu arhitekts Jānis Sirlaks.
Komentāri