Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Zināšanas iegūtas, atliek darboties

Druva
00:00
03.11.2006
1

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijai radās iespēja izmantot ES sniegto finanšu palīdzību dažādās mūsu dzīves jomās. Finanšu perspektīvas periods ES parasti tiek plānots piecu līdz septiņu gadu posmā, un patlaban notiek plānošana un gatavošanās nākamajam periodam, kas ilgs no 2007.līdz 2013. gadam.

ES fondu līdzekļi tiek piesaistīti caur dažādiem projektiem, tāpēc svarīgi zināt, kā tos pareizi uzrakstīt, lai konkrētā ideja gūtu atbalstu. Lai dotu ieskatu projektu rakstīšanā, Cēsu dome šoruden īstenoja projektu “Cēsu rajona pašvaldību darbinieku, politiķu un nevalstiskajā sektorā strādājošo kapacitātes stiprināšana Eiropas sociālā fonda pasākumu ieviešanai”, ko varēja realizēt, pateicoties Eiropas sociālā fonda un sabiedrības integrācijas fonda atbalstam.

Kā pastāstīja Cēsu domes projektu vadītāja Sandra Capare, šis bijis pirmais viņas rakstītais un īstenotais projekts. Pirms gada, sākot strādāt pašvaldībā, atradusi informāciju par šādu iespēju un nolēmusi pamēģināt.

“Pašvaldības finansējums tur nebija vajadzīgs, arī citu specilistu piesaisti nevajadzēja, tāpēc ko zaudēt nebija, pat ja projektu neatbalstītu. Pati nodomāju – varētu pirmo kucēnu noslīcināt. Bet projekts guva apstiprinājumu, kas man bija patīkams pārsteigums. Projekta ietvaros Cēsu pašvaldības, sadarbības pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji paplašināja savas zināšanas par Eiropas sociālā fonda projektu izstrādi un vadību. Iegūtās zināšanas ļaus cilvēkiem, kuri piedalījās apmācībās, rakstīt projektus ne tikai šim fondam, bet arī citiem Eiropas fondiem,” stāstīja S. Capare.

75 procentus no semināra sarīkošanas izmaksām finansēja Eiropas sociālais fonds, pārējo – valsts budžets. Mērķpublika bija plaša, arī vecuma amplitūda liela, tādējādi plašs bija arī ideju loks, ko piedāvāja mācību dalībnieki. Šis nebija seminārs tik pierastajā nozīmē, kur cilvēki atnāk, noklausās un aiziet. Mācības notika piecas dienas, un visu laiku arī dalībniekiem nācās intensīvi darboties līdzi.

“Pasniedzēja lika arī pašiem strādāt praktiski, un tieši tas bija noderīgi, jo tādējādi iegūtā informācija labāk paliek atmiņā un vieglāk tiek saprasta. Viss sākās ar ideju ģenerēšanu, katrs semināra dalībnieks piedāvāja sev interesējošo un aktuālāko. Tad dalībnieki sadalījās grupās, kur vienojās par kāda konkrēta projekta izstrādi. Pie tā arī nepārtraukti tika strādāts visu mācību laiku, definējot mērķus, uzdevumus. Mācību noslēgumā katra grupa prezentēja savu projektu, uzklausot citu kolēģu un pasniedzējas priekšlikumus un ieteikumus. Šie nav projekti, kas tika izstrādāti tikai uz papīra, tikai šai mācību reizei. Visas idejas ir attīstāmas un, atrodot atbilstošo struktūrfondu programmu, realizējamas,” stāstīja S. Capare.

Seminārs notika divās kārtās, katrā mācījās aptuveni 20 cilvēki. Kopumā tika prezentēti seši projekti, piemēram, projekts par bērnu un jauniešu centru Rīdzenē,

par sabiedrības izglītošanu likumdošanas jomā, par Āraišu vējdzirnavu kompleksa dzirnavnieka mājas renovāciju un citi. Vai tie tiks realizēti, atkarīgs no vairākiem apstākļiem. Galvenokārt no cilvēkiem, kuriem šie projekti būs jāvirza tālāk. Protams, svarīgi, kādas būs struktūrfondu iespējas, vai izdosies atrast nišu, kurā konkrēto projektu piedāvāt. Semināra noslēgumā dalībnieki ieteikuši satikties atkal pēc gada vai diviem, lai padalītos pieredzē, kas izdevies, kā gājis, ar kādām problēmām nācies saskarties.

“Semināra noslēgumā dalībnieki aizpildīja izvērtēšanas anketas, kurās bija arī jautājums par iegūto zināšanu izmantošanu. Daudzi norādīja, ka īstenos šos projektus, citi ir gatavi realizēt projektus savā sfērā. Dažas NVO jau ir ar pieredzi projektu rakstīšanā, bet varbūt nav veicies ar atbalsta saņemšanu, projekti tapuši noraidīti. Šīs mācības ļāvušas saprast, kādas kļūmes pieļautas, ko nepieciešams labot, lai turpmāk varētu saņemt atbalstu projektu pieteikumiem.

Mācību galvenā ideja bija dot cilvēkiem sapratni, kā pareizi jāsagatavo projekti,” teica S. Capare.

“Druva” aptaujāja dažus semināra dalībniekus, lai noskaidrotu, vai tajā gūtās zināšanas noderēs viņu ikdienā. Visi atzina, ka mācības bijušas vērtīgas un agri vai vēlu tām būs reāls pielietojums.

Andris Kubliņš, Cēsu rajona zemnieku apvienība: “Līdz tam zināšanas par projektu rakstīšanu bija samērā nelielas, tāpēc seminārs bija ļoti noderīgs sevis bagātināšanai un zinību ieguvei. Tagad domāju, kā iegūto pielietot. Idejas ir, atliek tikai darboties.”

Lauma Zaļaiskalna, Mārsnēnu bibliotēkas vadītāja: “Līdz šim biju rakstījusi projektus Kultūrkapitāla fondam, bet tagad sapratu, ka projekti Eiropas fondiem ir daudz sarežģītāki. Piecās dienās visu apgūt ir neiespējami, bet gūts plašs ieskats, kas stimulēs meklēt informāciju savu zināšanu papildināšanai. Svarīgi bija tas, ka pašiem nācās daudz strādāt, jo tā ir vieglāk visu saprast. Tagad ir lielāka drošība kaut ko darīt šajā jomā, jo zināmas daudzas nianses, kas jāņem vērā. Protams, svarīga ir ideja, ko gribētu realizēt, bet jāņem vērā arī tas, ka nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums. Tāpēc šis ir kopīgs darbs, un ceru, ka iegūtais noderēs.”

Maira Sestule, Cēsu Y’men klubs: “Seminārs bija ļoti labi noorganizēts, tā laikā uzzināju daudz noderīga. Līdz tam nebija saskares ar projektu rakstīšanu, bet tagad sapratu, ka tas ir izdarāms. Kādu projektu varētu realizēt kluba ietvaros, iespējams, noderēs arī citās jomās. Jāsaka vislielākais paldies pasniedzējai, kura prata mūs iedrošināt.”

Arī S. Capare atzina, ka viņai pašai seminārs bijis ļoti noderīgs: “Kad pirms gada sāku strādāt pašvaldībā, projektu rakstīšana bija samērā sveša. Vajadzīgās iemaņas nācās apgūt saviem spēkiem, ņemot talkā intuīciju, konsultējoties ar kolēģiem. Šī bija iespēja ne tikai atvest pasniedzēju uz Cēsīm, lai ko iemācītu citiem, bet arī pašai mācīties. Lekcijās dzirdēto varēju sasaistīt ar reālo darbu – ko daru pareizi, ko nepareizi, kas pietrūkst. Šis seminārs man bija kā punkts uz i.

Ceru, ka ar šo semināru iedevām cilvēkiem zaļo gaismu, stimulu rakstīt projektus, neapstājoties pie pirmās neveiksmes. Statistika liecina, ka vidzemnieki ir ļoti aktīvi šajā jomā, un cerams, ka tagad aktivitāte būs vēl lielāka.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
28

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
33

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
63

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
40

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
153

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi