Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Zināšanas iegūtas, atliek darboties

Druva
00:00
03.11.2006
11

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijai radās iespēja izmantot ES sniegto finanšu palīdzību dažādās mūsu dzīves jomās. Finanšu perspektīvas periods ES parasti tiek plānots piecu līdz septiņu gadu posmā, un patlaban notiek plānošana un gatavošanās nākamajam periodam, kas ilgs no 2007.līdz 2013. gadam.

ES fondu līdzekļi tiek piesaistīti caur dažādiem projektiem, tāpēc svarīgi zināt, kā tos pareizi uzrakstīt, lai konkrētā ideja gūtu atbalstu. Lai dotu ieskatu projektu rakstīšanā, Cēsu dome šoruden īstenoja projektu “Cēsu rajona pašvaldību darbinieku, politiķu un nevalstiskajā sektorā strādājošo kapacitātes stiprināšana Eiropas sociālā fonda pasākumu ieviešanai”, ko varēja realizēt, pateicoties Eiropas sociālā fonda un sabiedrības integrācijas fonda atbalstam.

Kā pastāstīja Cēsu domes projektu vadītāja Sandra Capare, šis bijis pirmais viņas rakstītais un īstenotais projekts. Pirms gada, sākot strādāt pašvaldībā, atradusi informāciju par šādu iespēju un nolēmusi pamēģināt.

“Pašvaldības finansējums tur nebija vajadzīgs, arī citu specilistu piesaisti nevajadzēja, tāpēc ko zaudēt nebija, pat ja projektu neatbalstītu. Pati nodomāju – varētu pirmo kucēnu noslīcināt. Bet projekts guva apstiprinājumu, kas man bija patīkams pārsteigums. Projekta ietvaros Cēsu pašvaldības, sadarbības pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji paplašināja savas zināšanas par Eiropas sociālā fonda projektu izstrādi un vadību. Iegūtās zināšanas ļaus cilvēkiem, kuri piedalījās apmācībās, rakstīt projektus ne tikai šim fondam, bet arī citiem Eiropas fondiem,” stāstīja S. Capare.

75 procentus no semināra sarīkošanas izmaksām finansēja Eiropas sociālais fonds, pārējo – valsts budžets. Mērķpublika bija plaša, arī vecuma amplitūda liela, tādējādi plašs bija arī ideju loks, ko piedāvāja mācību dalībnieki. Šis nebija seminārs tik pierastajā nozīmē, kur cilvēki atnāk, noklausās un aiziet. Mācības notika piecas dienas, un visu laiku arī dalībniekiem nācās intensīvi darboties līdzi.

“Pasniedzēja lika arī pašiem strādāt praktiski, un tieši tas bija noderīgi, jo tādējādi iegūtā informācija labāk paliek atmiņā un vieglāk tiek saprasta. Viss sākās ar ideju ģenerēšanu, katrs semināra dalībnieks piedāvāja sev interesējošo un aktuālāko. Tad dalībnieki sadalījās grupās, kur vienojās par kāda konkrēta projekta izstrādi. Pie tā arī nepārtraukti tika strādāts visu mācību laiku, definējot mērķus, uzdevumus. Mācību noslēgumā katra grupa prezentēja savu projektu, uzklausot citu kolēģu un pasniedzējas priekšlikumus un ieteikumus. Šie nav projekti, kas tika izstrādāti tikai uz papīra, tikai šai mācību reizei. Visas idejas ir attīstāmas un, atrodot atbilstošo struktūrfondu programmu, realizējamas,” stāstīja S. Capare.

Seminārs notika divās kārtās, katrā mācījās aptuveni 20 cilvēki. Kopumā tika prezentēti seši projekti, piemēram, projekts par bērnu un jauniešu centru Rīdzenē,

par sabiedrības izglītošanu likumdošanas jomā, par Āraišu vējdzirnavu kompleksa dzirnavnieka mājas renovāciju un citi. Vai tie tiks realizēti, atkarīgs no vairākiem apstākļiem. Galvenokārt no cilvēkiem, kuriem šie projekti būs jāvirza tālāk. Protams, svarīgi, kādas būs struktūrfondu iespējas, vai izdosies atrast nišu, kurā konkrēto projektu piedāvāt. Semināra noslēgumā dalībnieki ieteikuši satikties atkal pēc gada vai diviem, lai padalītos pieredzē, kas izdevies, kā gājis, ar kādām problēmām nācies saskarties.

“Semināra noslēgumā dalībnieki aizpildīja izvērtēšanas anketas, kurās bija arī jautājums par iegūto zināšanu izmantošanu. Daudzi norādīja, ka īstenos šos projektus, citi ir gatavi realizēt projektus savā sfērā. Dažas NVO jau ir ar pieredzi projektu rakstīšanā, bet varbūt nav veicies ar atbalsta saņemšanu, projekti tapuši noraidīti. Šīs mācības ļāvušas saprast, kādas kļūmes pieļautas, ko nepieciešams labot, lai turpmāk varētu saņemt atbalstu projektu pieteikumiem.

Mācību galvenā ideja bija dot cilvēkiem sapratni, kā pareizi jāsagatavo projekti,” teica S. Capare.

“Druva” aptaujāja dažus semināra dalībniekus, lai noskaidrotu, vai tajā gūtās zināšanas noderēs viņu ikdienā. Visi atzina, ka mācības bijušas vērtīgas un agri vai vēlu tām būs reāls pielietojums.

Andris Kubliņš, Cēsu rajona zemnieku apvienība: “Līdz tam zināšanas par projektu rakstīšanu bija samērā nelielas, tāpēc seminārs bija ļoti noderīgs sevis bagātināšanai un zinību ieguvei. Tagad domāju, kā iegūto pielietot. Idejas ir, atliek tikai darboties.”

Lauma Zaļaiskalna, Mārsnēnu bibliotēkas vadītāja: “Līdz šim biju rakstījusi projektus Kultūrkapitāla fondam, bet tagad sapratu, ka projekti Eiropas fondiem ir daudz sarežģītāki. Piecās dienās visu apgūt ir neiespējami, bet gūts plašs ieskats, kas stimulēs meklēt informāciju savu zināšanu papildināšanai. Svarīgi bija tas, ka pašiem nācās daudz strādāt, jo tā ir vieglāk visu saprast. Tagad ir lielāka drošība kaut ko darīt šajā jomā, jo zināmas daudzas nianses, kas jāņem vērā. Protams, svarīga ir ideja, ko gribētu realizēt, bet jāņem vērā arī tas, ka nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums. Tāpēc šis ir kopīgs darbs, un ceru, ka iegūtais noderēs.”

Maira Sestule, Cēsu Y’men klubs: “Seminārs bija ļoti labi noorganizēts, tā laikā uzzināju daudz noderīga. Līdz tam nebija saskares ar projektu rakstīšanu, bet tagad sapratu, ka tas ir izdarāms. Kādu projektu varētu realizēt kluba ietvaros, iespējams, noderēs arī citās jomās. Jāsaka vislielākais paldies pasniedzējai, kura prata mūs iedrošināt.”

Arī S. Capare atzina, ka viņai pašai seminārs bijis ļoti noderīgs: “Kad pirms gada sāku strādāt pašvaldībā, projektu rakstīšana bija samērā sveša. Vajadzīgās iemaņas nācās apgūt saviem spēkiem, ņemot talkā intuīciju, konsultējoties ar kolēģiem. Šī bija iespēja ne tikai atvest pasniedzēju uz Cēsīm, lai ko iemācītu citiem, bet arī pašai mācīties. Lekcijās dzirdēto varēju sasaistīt ar reālo darbu – ko daru pareizi, ko nepareizi, kas pietrūkst. Šis seminārs man bija kā punkts uz i.

Ceru, ka ar šo semināru iedevām cilvēkiem zaļo gaismu, stimulu rakstīt projektus, neapstājoties pie pirmās neveiksmes. Statistika liecina, ka vidzemnieki ir ļoti aktīvi šajā jomā, un cerams, ka tagad aktivitāte būs vēl lielāka.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
142

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
410
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
65

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
12
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi