Septembrī, sanākot kopā nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiālei, vietējiem uzņēmējiem un izglītības pārvaldes speciālistiem, tika spriests, ko varētu darīt nodarbinātības problēmu risināšanā rajonā. Kā “Druvai” pastāstīja Cēsu rajona padomes sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Velvele, sarunā izkristalizējās, ka patlaban svarīgi strādāt ar esošajiem bezdarbniekiem, kā arī ar jauniešiem, kuri perspektīvā ir nākamie darba veicēji. Lai noskaidrotu jauniešu intereses, nolēmām aptaujāt rajona skolu audzēkņus. Pateicoties izglītības pārvaldei, visām rajona skolām izsūtījām anketas, kurās uz jautājumiem atbildēja 9. līdz 12. klašu skolēni – tie, kuri vistuvākā nākotnē saistīti ar karjeras izvēli. Kopējie rādītāji liecina, ka 9. un 12. klašu skolēnu intereses būtiski neatšķiras. Nav tā, ka pamatskolas beidzēji vairāk teiktu, ka nezina vai nav domājuši par nākotnes profesiju. Tas nozīmē, ka bērni jau savlaicīgi domā par tālāko izglītību.
No 15 rajona skolām jeb 27 klasēm atbildes snieguši 618 skolēni no 9. līdz 12. klasei. Atsaucību izrādīja Nītaures, Vecpiebalgas, Dzērbenes, Jaunpiebalgas, Stalbes un Raunas vidusskola, Liepas, Taurenes, Raiskuma, Drustu, Rozulas un Cēsu pilsētas pamatskola, kā arī DA Cēsu valsts ģimnāzija, Drabešu internātpamatskola un Cēsu sanatorijas meža skola.
Apkopot rezultātus talkā nāca tirdzniecības un rūpniecības kameras Cēsu filiāles darbinieki. “Secinājām, ka vairāk nekā 500 skolēni ir domājuši par nākotnes profesiju, bet nepilns simts vēl ne-zina vai par to domājuši nav. No aptaujātajiem skolēniem 277 vēlas iegūt profesionālo izglītību, 335 akadēmisko, bet 6 mācības neturpinās.
Ja ar uzņēmējiem spriedām, ko darīt, ka trūkst celtnieku, pavāru, bārmeņu, tad skatoties skolēnu anketās, secinājām, ka nākamo paaudzi šajās profesijās jau audzinām, jo desmit vietu gradācijā šīs profesijas ieņem pirmo vai otro vietu,” vērtē Jana Velvele.
Aptaujas rezultāti liecina, ka medijiem ir ārkārtīgi liela ietekme uz jauniešu interesēm un nākotnes izvēles profesijām. Dizaineri, kuri pārveido mājokļus, kosmetologi, kuri pārvērš cilvēku izskatu…Tas pierāda, ka jaunieši redz un klausās. Tā veidojas viņu intereses. “Bet no anketu rezultātiem redzam arī satraucošas lietas, jo tādas profesijas, kas nodrošina cilvēka pamatvajadzības, piemēram, skolotājs, ārsts, tabulā atrodas ļoti zemu. Tas nozīmē, ka būtu labi valsts mērogā celt prestižu tieši šīm profesijām. Arī te ir jūtama mediju ietekme, jo visu laiku tiek runāts, ka skolotājiem un mediķiem ir mazas algas, viņi piketē. Savukārt policisti mūsu tabulā neparādās vispār.
Taču esam priecīgi, redzot, ka bērniem intereses neaprobežojas tikai ar to informāciju, ko dod sabiedrība. Parādās arī individuālās intereses. Ir skolēni, kuri grib kļūt gan žurnālisti, aktieri, režisori, gan miesassargi un pat rotkaļi.
Jautājumā, kas ietekmē profesijas izvēli, pirmkārt, skan atbilde – labi apmaksāts un interesants darbs, otrkārt – labi darba apstākļi, treškārt – profesijas prestižs.
Tika jautāts, vai nākotnes profesiju iesaka vecāki vai skolotāji. Anketās šo atbilžu gandrīz nebija. Patīkami, ka Drabešu internātpamatskolā un Cēsu sanatorijas meža skolā atzīmēti šie abi varianti. Tas varētu būt arī rosinājums vecākiem pievērst uzmanību tam, par ko bērns interesējas, ko vēlas. Bez tam būtu jākliedē viedoklis par superīgo vai supernegatīvo profesiju.
Uz jautājumu, vai skolēni ir interesējušies par savu nākotnes profesiju, 453 skolēni atbildējuši, ka ir interesējušies, aptuveni tāds pats skaits atzīst, ka viņiem ir informācija, kur sev interesējošo profesiju var apgūt.
Anketas pēdējais jautājums kliedē bažas, ka jaunieši pēc izglītības iegūšanas varētu doties uz ārzemēm. No 618 anketētajiem tikai 69 vēlētos strādāt ārzemēs. Taču 235 vēlētos strādāt tepat Cēsīs vai rajonā, bet 276 – Rīgā vai citviet Latvijā.
Ko darīsim ar iegūtajiem aptauju rezultātiem? Plānojam anketas rezultātus prezentēt NVA konsultatīvajai padomei, kurā darbojas rajona un pilsētas pašvaldību, izglītības iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī uzņēmēji. Uzklausīsim visus priekšlikumus un nolemsim, kādi būs turpmākās rīcības plāni, balstoties uz anketu rezultātiem. Runāsim ar jauniešu domi un turpināsim darboties pie iesāktās problēmas apzināšanas un risināšanas. Bez tam esam plānojuši katru gadu septembrī šādi anketēt skolēnus, lai redzētu tendences un kopējās sabiedrības intereses un maiņas.
Lūk, skolēnu izraudzītās nākotnes profesijas: 1. vieta – celtnieki, automehāniķi, galdnieki, psihologi. 2. vieta – pavāri, dizaineri, juristi, IT speciālisti. 3. vieta – frizieri, manikīra speciālisti, kosmetologi, bārmeņi, sekretāri, biznesmeņi, inženieri. 4. vieta – arhitekti, militāristi, žurnālisti, sportisti. 5. vieta – ārsti, skolotāji, politiķi. 6. vieta – pārdevēji, šoferi, viesnīcu serviss. 7. vieta – elektriķi, grāmatveži. 8. vieta – mūziķi, tulki, gidi. 9. vieta – miesassargi, baņķieri, ģeogrāfi, biologi, aukles. 10. vieta – mākleri, režisori, farmaceiti, rotkaļi.
Komentāri